Parastā priede (Pinus sylvestris)
Apraksts:
Liels (ga 5-30 m, retāk līdz 45 m) priežu dzimtas koks. Vainaga forma un zarojums variē atkarībā no augšanas atklātā vietā vai mežā. Miza brūna, krevaina. Skujas (ga 4-8 cm) pa 2 īsvasas galā. Pumpuri sveķaini, skujas ar sveķu ailēm. Čiekurs (sievišķā ziedkopa) ieapaļš, pirms apputeksnēšanas iesārts, tad zaļš, blīvs. Nogatavojoties sēklām, čiekurs pelēkbrūns (Ø ap 5 cm), čiekurzvīņas atliecas. Sēklas ar plēvjainu spārnu. Putekšņu nesēji (vīrišķā ziedkopa) ovāli, dzelteni, atrodas zaru galos. Čiekuri ienākas otrajā gadā pēc apputeksnēšanās.
Izplatība:
Diezgan plaši Eirāzijā.
Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Aug tīraudzēs un mistrojumā. Galvenā koku suga Latvijas mežos (ap 40% mežu kopplatības). Valdošā suga silā, lānā, mētrājā, slapjajā mētrājā, grīnī un purvājā. Daudzu boreālo skujkoku mežu klases (Cl. Vaccinio-Piceetea, All. Dicrano-Pinion) augu sabiedrību noteicošā suga.
Īpašas norādes:
Rūpnieciski nozīmīgs koks.
www.latvijasdaba.lv
Parastā priede (Pinus sylvestris) ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks. Pasaulē ir 110 priežu dzimtas sugas, bet Latvijā savvaļā ir sastopama tikai parastā priede. Tā ir vispopulārākā koku suga Latvijā.
Parastā priede (priede) mūžzaļš 1.lieluma vienmājas skuju koks ar taisnu slaidu stumbru un spēcīgu sakņu sistēmu. Sakņu sistēmu veido gara mietsakne ar sānsaknēm, līdz ar to priede ir vēja izturīga. Miza stumbra augšdaļā gluda sarkanbrūna, apakšdaļā tā kļūst par pelēkbrūnu krevi. Skujas 3-7 cm garas zilganzaļas aug pa divām uz īsvasas, pie koka paliek 2-3 gadus. Priede ir Latvijā visizplatītākā koku suga, priežu audzes aizņem 38% no mežu kopplatības. Priedei ir plaša ekoloģiskā amplitūda, tā aug gan nabadzīgās smilts augsnēs, gan slapjās kūdras augsnēs. Auglīgās augsnēs priede aug zaraina un līdz ar to tā ir mazvērtīga. Vislabāk priede aug viegli mālainā smilts augsnē, kur tā var sasniegt pat 40 metru augstumu. Augstākās priedes Latvijā sastopamas Tērvetes dižsilā (Ds) 46m. Priedes mūža ilgums var sasniegt 350 gadus. Priedes aug gan tīraudzēs, gan mistraudzēs kopā ar egli, bērzu, retāk ar ozolu, apsi un citām lapu koku sugām. Tīraudzes parasti veido nabadzīgajās smilts augsnēs un slapjās kūdras augsnēs.
Priede zied maija beigās- jūnija sākumā. Pēc ziedēšanas izveidojas čiekura aizmetnis, kas sāk augt nākošajā gada un jūlijā izveidojas par nobriedušu čiekuru zaļā krāsā, kas oktobrī nobrūnē. Sēklas nogatavojās novembrī un izbirst nākamā gada aprīlī – jūnijā, t.i. trešajā gadā pēc ziedēšanas. Katrai sēklai ir lidspārniņš un tās izplatās ar vēja palīdzību.
Priede augot katru gadu veido vienu zaru mieturi, tāpēc jaunajām priedēm pēc to skaita var noteikt vecumu. Priede ir izteikta saulmīļu suga tā neaug apēnotās, tumšās vietās, bet tiecas pēc gaismas. Priedes stumbrā katru gadu izveidojas labi saskatāma gadskārta, pēc tām var noteikt koka vecumu. Priedes koksne ir sveķaina, izturīga ar labām mehāniskajām īpašībām, to izmanto celtniecībā, mēbeļrūpniecībā, celulozes ieguvei. Jau daudzus gadsimtus atpakaļ Latvijā augošo priedi tās koksnes kvalitātes un slaido stumbru dēļ bija iecienījuši svešzemju tirgotāji un to pazina kā Rīgas priedi (Pinus sylvestris var. Rigensis L.).
Latvijā priedes ciršanas vecums (cirtmets) ir I-III bonitātes audzēs 101 gads, IV un V bonitātes audzēs 121 gads.
www.mezataksacija.lv
Priežu pumpuru preparātiem piemīt dezinficējošas un diurētiskas īpašības, bez tam tie sekmē atkrēpošanu. Tēju un uzlējumu lieto klepus un augšējo elpošanas ceļu iekaisumu slimību ārstēšanai. Ārīgi lieto inhalācijām, peldēm, kā arī nervu, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Priežu skujas izmanto vitamīnu dzērienu pagatavošanai un karotīna iegūšanai. Skuju ēterisko eļļu lieto ārīgi ierīvējumos pret podagru un reimatismu. Tā ietilpst arī preparāta pinabīna sastāvā. Tēju gatavo, ņemot 1 ēdamkaroti drogas uz 1 glāzi verdoša ūdens. No parastās priedes iegūst terpentīnu, balzamu, kolofoniju, darvu, ogli un citus produktus, kurus izmanto kā medicīnā, tā arī citās tautas saimniecības nozarēs. Terpentīns ietilpst dažādu preparātu, piemēram, olimetīna, enatīna un citu preparātu sastāvā. No terpentīna gatavo terpīnhidrātu, kamparu un dažādas smaržas, kuras izmanto parfimērijā. Kolofoniju un priežu balzamu lieto plāksteros. Darvu izmanto medicīnā kā dezinficējošu līdzekli pret dažādām ādas slimībām. Terpentīnu inhalāciju veidā lieto augšējo elpošanas ceļu iekaisumu un kā dezinficējošu un atkrēpošanas līdzekli bronhītu ārstēšanai. To izmanto dažādās ziedēs kā kairinošu un sāpes atvelkošu līdzekli. Aktivēto ogli lieto kā absorbentu pret rūgšanas un pūšanas procesiem zarnās, gāzu uzkrāšanos, saindēšanos ar alkaloīdiem un citām vielām, lai gan praktiski šim nolūkam izlieto galvenokārt bērzu, liepu vai citu lapu koku ogli. Priežu pumpuri ietilpst dažu jaukto tēju sastāvā.
lv.wikipedia.org
