Parastā niedre (Phragmites australis)
Niedre ir ūdensaugs, kas būtiski ietekmē ekoloģiskos procesus ne tikai krasta daļā, bet visā ūdenstilpē. Tā ir monokultūra, kas aug ātri un no tuvākās apkārtnes izspiež citus augus un zāles. Niedres sastopamas visā Latvijā – gandrīz katrā no diviem tūkstošiem ezeru. Lielas niedru platības ir arī teritorijās, kur agrāk notikusi purva izstrāde un kas tagad atrodas daļēji zem ūdens vai ir rekultivējušās, piemēram, Zilākalna un Sedas purvos. Latvijā ir izplatīts arī īpašs meža augšanas apstākļu tips – niedrājs, kurā dominē priedes, zem kurām izklaidus aug niedres.
Latvijas ezeru krastos visvairāk sastopama parastā niedre (Phragmites australis). Tā veido plašas audzes smilšainās un dūņaini smilšainās ezeru seklākajās daļās. Seklos piejūras ezeros, piemēram, Papes ezerā, niedres pārņēmušas visu ūdenstilpi un veido teritorijai raksturīgo ainavu. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis hidrobiologs Andris Urtāns apstiprina, ka niedre ir ļoti audzelīgs un tādēļ pat agresīvs augs, kas ilgi saglabā dīgtspēju. Līdz ar to niedre, tāpat kā latvānis, nokļuvusi augšanai labvēlīgā teritorijā, pilnībā izspiež citus augus. Niedru audzes kā monokultūras barības bāze ir visai nabadzīga, tādēļ bezmugurkaulnieki un citas dzīvās radības niedru tuvumā spiestas specializēties. Blīvas niedru audzes arī nenodrošina ūdensputniem tik svarīgo mozaīku – slēgtas un atklātas ūdens virsmas kopumu, kā arī brīvu pieeju ezeram, kas putniem, jo īpaši pīļveidīgajiem un bridējputniem, ir vajadzīga, lai savus mazuļus ievestu ezerā un nepieciešamības gadījumā izglābtu, ja, piemēram, no krasta, tos apdraud lapsa, jenots vai cits plēsējs.
Taču nevajag aizmirst, ka niedres ir ekosistēmas daļa, kas pilda savu dabas doto funkciju, proti, attīra ūdeni un dod pajumti putniem un kukaiņiem. Taču brīdī, kad niedrājs izpleties pārāk plašs, šāda vide putniem kļūst nepiemērota un tie dodas prom. Niedrāju par sev piemērotu dzīvesvietu uzskata tikai dažas putnu sugas, piemēram, dumpis, bārdzīlīte un ķauķis.
www.videsvestis.lv
Parastā niedre (Phragmites australis) ir segsēkļu grupas, graudzāļu dzimtas lakstaugs. Daudzgadīgs, liels augs - sasniedz 120 - 250cm, sastopams gandrīz visur pasaulē pie ūdenstilpnēm un mitrās vietās.
Auga saknenis ir ložņājošs, kails, stāvs, stingrs, mazliet spīdīgs, resns stiebrs - 0.7-1.2 cm diametrā. Lapas lancetiskas, līdz 5 cm platas, zilganzaļas, gari nosmailotas, apakšpuse matēta, maksts gara. Lapas mēlīte apmatota. Skara 20-40 cm liela, blīva, ar sārti brūnu nokrāsu. Šo nokrāsu piešķir gan plēkšņu krāsa, gan sārti violetās putekšnīcas un brūnsarkanās, plūksnainās drīksnas. Vārpiņā 3-7 ziedi, no tiem apakšējais ir vīrišķais zieds, pārējie - divdzimumu ziedi. Vārpiņas plēksnes īsas, nevienādas, bez šķautnes, ar 3 ārējām vai 2 iekšējām dzīslām. Arī zieda plēksnes nevienādas. Ārējā zieda plēksne manāmi garāka nekā iekšējā, tomēr īsāka nekā vārpiņa. Ārējā zieda plēksne ar garu, sarveidīgu smaili, bet bez akota. Nogatavojoties graudiem, skara kļūst iepelēka. Kalluss ļoti gari apmatots, atskaitot vīrišķo ziedu, kā kalluss biežāk ir kails. Auglis - sīks, 0.1-0.15 cm garš grauds. Zied jūlijā. Plaši izplatīta kosmopolītiska suga. Latvijā augs sastopams visā valsts teritorijā, ezeru un upju krastmalās, zemos un pārejas purvos, mitrās pļavās, grāvjos. Aug lielās audzēs. Ar ložņājošajiem sakneņiem (veģetatīvo dzinumu garums sasniedz 10-15 m) spēj strauji ieņemt jaunas platības.
lv.wikipedia.org
Izskats
Liela auguma (līdz 2,5 m) graudzāļu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni. Stiebrs stāvs, stingrs, mazliet spīdīgs, diametrā līdz 1,2 cm. Lapas līdz 50 cm garas un līdz 4 cm platas, zilganzaļas, apakšpuse matēta. Lapas mēlīte ar matiņiem. Ziedi blīvā 20-40 cm garā skarā, tā sārti brūna – šo krāsu piešķir gan sārti violetās putekšnīcas, gan brūnsarkanās, plūksnainās drīksnas. Auglis – sīks grauds. Kad graudi nogatavojušies, skara kļūst pelēcīga. Vairojas galvenokārt veģetatīvi – ar sakneņiem, kuri var sasniegt pat 10-15 m garumu – tāpēc nereti veido lielas monodominantas audzes.
Izplatība
Plaši izplatīta kosmopolītiska suga.
Biotopi
Veido lielas audzes ezeru krastos, arī jūras krastā, sastop pārmitros mežos, purvos un mitrās pļavās. Niedre ir ļoti audzelīgs un tādēļ pat agresīvs augs, kas ilgi saglabā dīgtspēju – tāpēc, nokļuvusi augšanai labvēlīgā teritorijā, pilnībā izspiež citus augus. Tomēr niedrāji ir nozīmīga dzīvesvieta vairākām aizsargājamām putnu sugām (lielajam dumpim, niedru lijai, mazajam ormanītim, bārdzīlītei un Seivi ķauķim u.c.), kā arī dažādiem bezmugurkaulniekiem, zivīm un abiniekiem. Niedres ir arī dabiski ūdens attīrītāji.
dabasdati.lv
