Parastā māllēpe (Tussilago farfara)
Parastā māllēpe - Tussilago farfara L.
Parastā māllēpe - angliski: Colt’s-foot; vāciski: Huflattich; krievu: мать-и-мачеха обыкновенная
Parastā māllēpe (Tussilago farfara) ir kurvjziežu dzimtas suga. Tā ir vienīgā suga māllēpju ģintī. Māllēpes ir viena no krustaiņu (arī cinerāriju) cilts ģintīm. Māllēpju dabiskais izplatības areāls ir Eiropa un Āzijas rietumi un centrālā daļa. Tās izmanto tradicionālajā medicīnā. Māllēpju zinātniskais nosaukums Tussilago ir cēlies no latīņu vārda tussis, kas nozīmē ‘klepus’.
lv.wikipedia.org
Parastā māllēpe (Tussilago farfara) ir daudzgadīgs, neliels (ziedu laikā 5-15 cm, lapu laikā 10-25 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Ziedu un lapu laiks nodalīts. Lapas izplaukst pēc auga noziedēšanas. Tās plati olveidīgas (ga, pl 8-20 cm), plātnes virspuse tumši zaļa, ar labi redzamām dzīslām, apakšpuse balti tūbaina. Lapas mala smaili jomaina, pamats sirdsveidīgs. Ziedošu stublāju daudz, tie balti tūbaini, ar brūnām plēkšņveida lapām. Katra stublāja galā viens kurvītis (Ø 1-2 cm). Ziedi gaiši dzelteni. Dažreiz kurvīša centrā esošie stobrziedi nedaudz tumšāki nekā malā esošie mēlziedi. Auglis - kails sēklenis (ga 0.2-0.4 cm). Zied aprīlī un maija sākumā.
Izplatība: Eirāzijā plaši izplatīta suga. Ieviesta Ziemeļamerikā.
Latvijā ļoti bieži visā valstī.
Biotopi: No atsevišķiem eksemplāriem līdz lielās grupās dažādās pļavās, ceļmalās, tīrumos, ūdenstilpju krastos. Parasti aug vietās ar skraju veģetāciju. Tipiska jaunās ruderālās vietās un ceļu uzbērumos granšainās un mālainās augsnēs. Raksturīga suga ruderālu vietu ar skraju augāju sabiedrībās: Cl. Stellarietea mediae, O. Chenopodietalia, All. Sisymbrion.
Īpašas norādes: Ārstniecības augs.
www.latvijasdaba.lv
Māllēpes pavasarī parasti ir vieni no pirmajiem ziedošajiem augiem, kas sāk līst ārā no pērnā gada sakaltušajām koku lapām un vecās zāles. Tās mēdz augt gan atsevišķi, gan lielākās audzēs pļavās, ceļmalās, tīrumos un ūdenstilpju krastos. Bieži aug mālainās un grantainās vietās, kur nekas cits lāgā neaug.
Māllēpes ziedus bez kātiņiem jāievāc pilnbriedā, kas parasti ir aprīlī/maijā, tos nedrīkst ievākt pārziedējušus, citādi kaltēšanas laikā pāri paliks vien pūkas, nevis skaisti bāli zeltaini ziediņi. Tos būtu ieteicams vismaz pirmajā dienā ielikt cepeškrāsnī uz 50-60 grādiem, lai ziediņi, kalstot dabiskā ceļā, neizziedētu. Ziedēšanas beigās augs attīsta lapas, taču dažādu pētījumu dēļ, kuros pierādīts, ka māllēpes lapas var attīstīt audzējus, šī auga lapas tējai labāk neizmantot, bet tās var izmantot svaigas. Kaltētus ziedus var uzglabāt 2 gadus.
Ziedi satur karotinoīdus, flavonoīdus, fitosterīnus, miecvielas u.c. vielas. No tiem pagatavo tēju un novārījumu. Māllēpes preparātus galvenokārt lieto kā atkrēpošanas līdzekli, tā parasti ietilpst krūšu un sviedrējošo tēju sastāvā. Medicīniskajā praksē to lieto pret dažādām elpošanas ceļu slimībām – plaušu iekaisuma, bronhīta, emfizēmas, silikozes un tuberkulozes gadījumos kā palīglīdzekli, lai veicinātu atklepošanos un mīkstinātu sausu klepu. Tāpat to lieto kuņģa – zarnu trakta saslimšanas gadījumā kā savelkošu līdzekli.
Lai pagatavotu ziedu uzlējumu, ņem 2 ēdamkarotes kaltētu ziedu un aplej ar glāzi karsta ūdens, tad ļauj ievilkties 30 minūtes. Šādu uzlējumu lieto pa 1 ēdamkarotei 6-8 reizes dienā.
Māllēpes1Māllēpju sula ir visiedarbīgākā, bet labu efektu dos arī māllēpju tēja. Sulu var spiest no ziediem, ziedkātiem un lapām. Māllēpju sulu liek uz nedzīstošām brūcēm, skalo kaklu, bet ja ir iesnas – pilina degunā pa 2-3 pilieniem. Sulai lapas rūpīgi nomazgā, uz mirkli iegremdē verdošā ūdenī, tad samaļ un no iegūtās masas izspiež sulu. Gatavai sulai pievieno tik pat daudz vārīta ūdens (attiecība 1:1) un 1 – 2 minūtes pavāra. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā pēc ēšanas 7 – 10 dienas.
Lielisks līdzeklis pret bronhītu būs māllēpju klepus sīrups. Pārlej māllēpju ziediņus ar ūdeni, lai tie būtu pārsegti. Karsē gandrīz līdz vārīšanās brīdim, bet vēl īsti neuzvārītu noceļ no uguns un uz diennakti noliek vēsumā. Tad nokāš un litram šķidruma pievieno kilogramu cukura, garšas uzlabošanai var pievienot arī nedaudz citronskābi. Glabā ledusskapī un lieto klepus reizēs pa 1 ēdamkarotei 6-8 reizes dienā.
Ārīgi lapas (kā kompreses no uzlējuma vai lapas svaigā veidā) izmanto pret dažādām ādas kaitēm – augoņiem, vēnu iekaisumiem, čūlām, mastīta, apdegumiem, kā arī matu stiprināšanai blaugznu gadījumā. Matu skalošanai pret galvas niezi, matu izkrišanu, blaugznām taisa ļoti stipru novārījumu. Var pagatavot novārījumu no māllēpēm un nātrēm (attiecībā 1:1). Lai mazinātu galvas sāpes, svaigas lapas ar gludo pusi liek uz pieres.
Var pagatavot arī ziedu izvilkumu spirtā. Tam būs nepieciešami svaigi (nekaltēti) ziedi attiecībā 1:1 ar degvīnu vai spirtu. Tos nostādina 7 dienas tumšā vietā. Lieto līdz 30-40 pilieniem neilgi pirms ēšanas.
Svarīgi. Māllēpes līdzekļus nebūtu ieteicams bronhiālās astmas gadījumā. Jāatceras, ka māllēpju preparātus nebūtu ieteicams lietot ilgāk kā 6 nedēļas gadā kopumā.
dabasspeks.wordpress.com
