Parastā lazda (Corylus avellana)

Parastā lazda (Corylus avellana) ir bērzu dzimtas (agrāk lazdu dzimtas) koks. To augstums ir no 1,5 līdz 7 metriem. Aug pa vairākām kopā, veidojot krūmu pudurus. Lazdu dabiskais izplatības areāls ir Eiropa un Mazāzija. Plaši izplatīts Centrāleiropā un Austrumeiropā. Parastā lazda ir vienīgā lazdu ģints suga, kas aug Latvijā. Lazdu riekstus cilvēki lieto uzturā, lai gan lielāko daļu no tirdzniecībā esošajiem riekstiem iegūst no dižaugļu lazdas (Corylus maxima). Parastā lazda aug pamežā, krūmājos, gar ūdenskrātuvēm; lapkoku un jauktajos mežos. Parastās lazdas zinātniskais nosaukums ir radies no itāļu pilsētas Avellas nosaukuma, jo šīs pilsētas apkaime antīkajā pasaulē bija izslavēts lazdu riekstu audzēšanas reģions.

Raksturojums
Vasarzaļš, 1 — 7 metrus augsts koks. Jaunie zari ir pelēki, kaili, vai tāpat, kā lapu kāti — ar dziedzermatiņiem. Vecākie dzinumi dzelteni brūni, ar matiņiem, zvīņām un dziedzermatiņiem. Pumpuri apaļi, vai olveida, no sāniemmazliet sapacināti, zvīņas ieapaļas, gar malu ar matiņiem. Lapas pie tievajie zariem akārtotas divās rindās, pie resnakajiem — visapkārt. Tās ir augšpusē tumšākas, bet apakšpusē gaši zaļas,6 — 12 cm garas, 5 — 9 cm platas. Lapu plātnes ieapaļas, vai ovālas, kailas, vai ar izklaidus matiņiem, pamats asimetriski sirdsveidīgs, gals nosmailots, mala nevienādi divkārtaini zobaina. Dzīslojums ir plūksnains, dzīslas ar matiņiem. Pielapes olveida, strupas, diez gan agri nobirst. Vīrišķo ziedu spurdzes līdz 5 cm garas, parasti 2 — 4 kopā. Vīrišķie ziedi bez apziedņa, pa vienam olveida seglapu žāklēs, kas biezi segtas ar matiņiem. Pieziedlapas ir divas saaugušas ar seglapu. Putekšņlapas ir 4, šķeltas, tādēļ izskatās, ka 8. Putekšnīcām galā ir matiņu pušķis. Sievišķās ziedkopas sēdošas, nelielas, apmēram, 0,5 cm garas, parasti ar 2 — 5 ziediem, neizplaukušas līdzīgas lapu pumpuriem. Apziednis ir neuzkrītošs, saaudzis pie pamata ar sēklotni, mala brīva. Ziedi atrodas nobirstošu, ar matiņiem klātu seglapu žāklēs. Ir divas drīksnas, pavedienveida, purpursarkanas. Augļa vīkals zvanveida, augšdaļā vaļējs, nekārtni šķelts, tikpat garš, vai garāks, nekā auglis. Auglis — rieksts, gandrīz apaļš vai iegareni ovāls, brūni dzeltens, 1,5 — 2 cm garš. Zied martā, aprīlī, pirms lapu plaukšanas. Rieksti nogatavojas septembrī.

Saimnieciskā nozīme
Rieksti ir ēdami, satur ap 60% riekstu eļļas, kas pieder pie labākajām augu eļļām. Riekstu eļļu lieto arī parfimērijā. Balto, vieglo, labi plīstošo koksni izmanto galdniecībā. No zariem iegūst labu materiālu groziem. Tiek kultivētas ap 20 lazdu šķirnēm. Agro ziedu dēļ augs ir izmantojams biškopībā. Lazdas ir ļoti labi pavairojamas, it sevišķi ar celmu atvasēm un sakņu pumpuriem. Tās var pavairot ar noliekteņiem, spraudeņiem un sēklām.
lv.wikipedia.org

Mežos augošās lazdas miza un lapas satur ļoti daudz bioflavonoīdu, tanīnu, ēteriskās eļļas, sveķus, mikro un makroelementus, kas, darbojoties komandā, labvēlīgi ietekmē asinsvadus. Šo vielu iespaidā paplašinās tieši vissīkākie asinsvadi, kas apgādā ar barības vielām vistālāk un visdziļāk novietotās šūniņas, bet tad, kad organismā neviena vienība necieš badu, visas sistēmas ir spēcīgas un spēj atvairīt gandrīz jebkuru slimību. 
Lazdas mizas un lapu novārījums tonizē vēnas, novērš kapilāru plīšanu, darbojas pret jebkuru iekaisumu, pareizāk sakot, nodrošina tādu stāvokli, lai organisma spēki ar visiem iekaisumiem tiek galā paši. Īpaši labi rezultāti novēroti priekšdziedzera iekaisuma un tā labdabīgas palielināšanās (prostatas adenomas) ārstēšanā. Kā blakus efekts, lietojot šo tēju, rodas pastiprināta nieru darbība, taču arī tas ir labi, jo mazinās rīta tūskas un pazeminās paaugstinātais asinsspiediens. 
Bulgāru fitoterapeiti eksperimentālos un klīniskos pētījumos ir pierādījuši, ka, lietojot lazdas mizas un lapu novārījumu, samazinās holesterīna līmenis un ar to saistītā aterosklerozes veidošanās, tātad mazinās iespēja piedzīvot infarktu, insultu vai atmiņas zudumu. Tāpat ar lazdas mizas novārījumu izdodas dziedēt kuņģa iekaisumu un čūlas, jo mizā esošais tanīns savelk gļotādu un aizsargā to pret skābes iedarbību.

RECEPTE. Ņem 1 ēdamkaroti lazdas mizas un puslitru ūdens, 10 minūtes uz lēnas uguns pavāra, tad piemet 1 ēdamkaroti lazdas lapu, ļauj ievilkties 20 minūtes, nokāš un šķidrumu visas dienas garumā izlieto. Dzer apmēram 15 minūtes pirms ēšanas. Var izmantot arī Dr. Tereško veselības tēju ASINSVADIEM, kura sastāv no vienādās daļās ņemtu lazdas mizu un lazdas lapu maisījuma.

Miza
Lazda piedāvā savus labumus vēl brīdi pirms astronomiskā pavasara iestāšanās. Tiklīdz sāk riņķot sulas, laiks vākt miecvielām un ēteriskajām eļļām bagātīgo mizu. Šim nolūkam vislabāk der 2 līdz 5 centimetrus resni bezzaru dzinumi. Novilkto ādiņu uzreiz sagriež mazos gabaliņos un liek žāvēties.

• Vielas, ko satur lazdas miza, paplašinot sīkos asinsvadus, stiprina vēnas, darbojas pret sklerozi, palīdz normalizēt holesterīna līmeni asinīs, labvēlīgi ietekmē prostatas dziedzeri. Neaizķepuši asinsvadi visbiežāk ir sinonīms stiprai veselībai.
• Lietojot šādu tēju, līdzsvarojas arī asinsspiediens, uzlabojas nieru darbība – nav rīta tūsku.
• Pavasara sākumā daudzviet tiek tīrīti meži, izcirsti krūmāji. Tad augu vācējs nedrīkst stāvēt malā. Jāraugās, kur cirvis ķer lazdu — slaidi lazdas dzinumi jāsavāc un rūpīgi jānomizo. Lazdas miza ir lielisks asinsvadu dakteris, kuru vajadzētu lietot visiem, kam draud paplašinātas vēnas. Tās novārījums tonizē vēnas, nostiprina kapilārus, samazina holesterīna līmeni asinīs. Vīriešiem palīdz pret priekšdziedzera vainām. Mizu var vākt, cik vien pieejama, jo labi izžāvētu to var glabāt vairākus gadus, bet vislabākais un stabilākais ārstnieciskais efekts ir no regulāras un ilgstošas lietošanas.

Pumpuri

• Pumpuru tēja ir papildlīdzeklis smagu plaušu slimību ārstēšanā; iedarbību pastiprina sasmalcinātu riekstu piedeva. 
• No lazdas pumpuriem gatavo tinktūru: vienu daļu pumpuru aplej ar desmit daļām degvīna, pāris nedēļas tur gaismā, ļaujot ievilkties. Lieto pa 10 līdz 15 pilieniem organisma spēcināšanai.

Ziedputekšņi 
Ziedputekšņi no dzeltenajām vīrišķo ziedu spurdzēm, sausi izžāvēti, līdzīgi kā likopodijs, noder grūti dzīstošu čūlu un mitru ādas izsitumu mazināšanai. Bet, pastaigas laikā iebirdināti mutē, vairo enerģiju un uzlabo pašsajūtu.

Ne tikai lazdas pumpuri, bet arī miza un lapas satur ļoti daudz tā dēvētā jaunības vitamīna E, kas cīnās pret novecošanu. Pīlādža pumpuri kalpo kā antioksidants, palīdzēs aterosklerozes gadījumā. Balzamapses pumpuri dziedē ādas slimības un vīriešu uroloģiska rakstura kaites. Arī lazdu pumpuri vīriešiem līdz prostatas saslimšanas gadījumos, kā arī pret vēnu slimībām.

* Jebkurus no minētajiem pumpuriem vislabāk ēst svaigus, bet var arī sakaltēt, lai vēlāk pagatavotu tēju. Šim nolūkam salasītos pumpurus izber kastītē, sietiņā vai uz papīra (noteikti ne uz avīzes) un, lai saglabātu fermentu aktivitāti, žāvē temperatūrā, kas nepārsniedz 40 grādus.

Ļoti garšīgi pumpuri ir ābelēm. Tāpat kā ķiršu, plūmju, bumbieru un korinšu pumpuri, tie satur organismam vērtīgas vielas.

Lapas

• Lazdas lapas ir tikpat bagātīgas ar dziednieciskajām vielām kā mizas un pumpuri. Tās žāvējamas kopā ar sīkajiem zariņiem, ko nereti sanāk noraut kopā ar lapām.
• Lapu uzlējums – diurētisks līdzeklis, kas kavē nieru un žultspūšļa akmeņu veidošanos, der arī piena sekrēcijas rosināšanai jaunajām māmiņām.
• Prostatas iekaisuma mazināšanai – lapu novārījums.
• Vīriešu tēja: lazdas lapas un mizas, naudulis, upeņu lapas un ogas, kalmes vai lupstāja sakne. Šāds dzēriens atraisa seksualitāti, mazina iekaisumu ķermeņa zemjostas daļā.
• Lazdas lapu un ziedošu vīgriežu lakstu tēja – dzēriens asinsvadu stiprināšanai.
• Nomierinoša tēja domu skaidrībai – tējkaroti maisījuma, kurā lazdas lapas kopā ar sasmalcinātiem zaru galiņiem, vīgrieze, dažas peoniju ziedlapas, pūķgalve un upeņu lapotie zariņi, pārlej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties un dzer, izbaudot aromātu un garšu.
• Lazdas lapas ir pateicīgs augs pirtsslotiņu gatavošanai. Platas un maigas, tās nodrošina patīkamu pieskārienu ķermenim – gan fizisko, gan enerģētisko. Tāpēc labi der bērnu radināšanai pie pirts procedūrām. Ieteicamas vēl tā pieņēmuma dēļ, ka lazda atraisa inteliģenci, kas saistīta ar intuīciju, kā arī stiprina vēlmju piepildīšanai nepieciešamo uzņēmību. Sevišķi iedarbojas uz ļaudīm, kuri dzimuši no 22. marta līdz 31. martam un no 24. septembra līdz 3. oktobrim, jo pēc druīdu horoskopa tas ir Lazdas laiks, kas cilvēkā paspilgtina šā koka enerģētiskās iezīmes.
• Lazdas pirtsslotas ļoti ieteicamas arī vīriešiem prostatas veselības stiprināšanai – karstajos tvaikos kārtīgi sakarsētu, tādu labu brīdi patur uz cirkšņu limfmezgliem.

Rieksti
Negatavu augļu (rieksti ar visām čaumalām) novārījums – iedarbīgs līdzeklis pret caureju.
Zaļo vīkalu (plaukstiņa, kurā sēž rieksts) novārījums noder iekaisuša mutes dobuma un rīkles gļotādas skalošanai.
www.termorelax.com

https://lv.wikipedia.org/wiki/Lazda