Parastā ieva (Prunus padus)
Parastā ieva (angliski: bird Cherry; vāciski: Gewöhnliche Traubenkirsche; krievu: черемуха обыкновенная)
Apraksts:
Neliels (ga 2-10 m) rožu dzimtas koks vai liels krūms. Vainags plašs, zari sarkanbrūni. Lapas veselas, kātainas, eliptiskas (ga 3-8 cm, pl 2-4 cm), pamats un gals smails, mala sīkzāģzobaina. Ziedi 4-6 cm garos ķekaros, smaržīgi, balti (vainaglapu ga 0.4-0.7 cm). Auglis - melns, spīdīgs (Ø 0.6-0.8 cm) kaulenis. Zied maijā.
Izplatība:
Eirāzijā plaši izplatīta suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas un varietātes.
Latvijā ļoti bieži visā valstī.
Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās audzēs dažādos lapkoku un jauktos mežos un applūstošos krūmājos upju palienēs. Raksturīga suga vairākās Eiropas platlapju mežu klases augu sabiedrībās: Cl. Querco-Fagetea, All. Alno-Padion.
Īpašas norādes:
Ārstniecības augs.
www.latvijasdaba.lv
Parastā ieva (Prunus padus vai Padus avium) ir Latvijā bieži sastopams, rožu dzimtas koks vai krūms.
Parastā ieva ir 2-10 m augsts koks vai krūms tumšpelēku, gludu mizu, kurā ir lenticeles. Ziedi smaržīgi, balti, sakopoti 8-12 cm garos ķekaros. Zied maijā. Auglis melns, spīdīgs, apaļš vai iegarens kaulenis, 6-1.0 mm diametra. Parastā ieva pie mums sastopama ļoti bieži. Tā aug upju krastos, krūmājos, mežos un dārzos.
Parastā ieva ir ne tikai ārstniecības, bet arī ļoti krāšņs dekoratīvs augs, kas viens no pirmajiem liecina par pavasara un tam sekojošo salnu tuvošanos. Ievām ir stipra smarža, kas dažiem var izraisīt pat galvassāpes, tādēļ būtu jābūt uzmanīgiem ar ievas ziedu likšanu vāzē. Ievas zied maijā, kad tām ievāc ziedus, lai pagatavotu destilātu, ko lieto acu slimību ārstēšanai. Savukārt ziedu tēja kalpo kā viegls caurejas līdzeklis.
Biežāk gan ārstniecībai ievāc nogatavojušos augļus, bez kātiem, kas nogatavojas laikā no augusta līdz septembrim. Tos žāvē 40-50 grādu temperatūrā vai saulē. Ogām nav izteiktas smaržas, bet to garša ir mazliet skāba, savelkoša. Parastās ievas augļu mīkstums satur miecvielas, organiskās skābes, cukuru un flavonoīdus. Kauliņos ir atrasts glikozīds amigdalīns un citi savienojumi. Sēklas gan lielos daudzumos ir indīgas.
Kaltētus ievas augļus lieto tēju veidā kā savelkošu līdzekli gremošanas trakta slimību, iekaisumu un caurejas ārstēšanai. Tautas medicīnā to lieto kā nomierinošu līdzekli podagras, reimatisma un drudža ārstēšanai, pret aknu slimībām, galvas un zobu sāpēm. Lieto arī homeopātijā.
Ievu augļu iedarbība uz kuņģa un zarnu traktu ir analoga melleņu ogu iedarbībai. Caurejas ārstēšanai gatavo novārījumu, ņemot 1 ēdamkaroti drogas uz glāzi verdoša ūdens. 20 minūtes pavāra un pēc tam izkāš. Glāzi izdzer dienas laikā trīs piegājienos pirms ēšanas.
Lapas gaisā izdala īpašas vielas (kuras nogalina mikrobus) fitoncīdus. Zinātniskajā medicīnā izmanto ievu ogas, kā savelkošu līdzekli kuņģa – zarnu trakta darbības traucējumu gadījumos. Pēc ķimiskā sastāva ogas īpaši neatšķiras no pīlādžu ogām. Tās ir īpaši bagātas ar P vitamīna miecvielām. Ogām piemīt savelkoša, pretanēmijas iedarbība, veicina zarnu trakta koronāro asinsvadu sieniņu nostiprināšanu.
www.latvijaspirts.lv
