Parastā bārbele (Berberis vulgaris)
Parastā bārbele - Berberis vulgaris L.
Parastā bārbele - angliski: Barberry; vāciski: Gemeine Berberitze; zviedru: berberis; igauņu: harilik kukerpuu; lietuviešu: paprastasis raugerškis; krievu: барбарис обыкновенный
Apraksts:
Neliels (ga 1-3 m) bārbeļu dzimtas vasarzaļš krūms. Stumbrs stāvs, zari galos parasti lokveidīgi nokareni. Miza ārpusē brūna, iekšpusē dzeltenīga. Arī koksne dzeltenīga. Uz garvasām zari blīvi klāti ar 1-2 cm gariem trīsžuburainiem ērkšķiem pie katras lapas (reti ērkšķi viendaļīgi vai piecdaļīgi). Uz īsvasām lapas pušķos pa 3-7 un atrodas ērkšķainu pielapju žāklēs. Lapas iegareni olveidīgas (ga 3-5 cm, pl 1.5-3 cm). Plātnes gals strups, mala skropstaini zāģzobaina, pamats sašaurināts, kāts īss. Ziedi nokarenā ķekarā. Kauslapas 6, zaļgandzeltenas, aptuveni vainaga garumā vai mazliet īsākas. Vainagu veido 6 dzeltenas vainaglapas (ga 0.8-1 cm), kam katrai pie pamata 2 oranži nektāriji. Auglis - iegarena, oranžsārta vai sarkana oga. Zied maijā un jūnija sākumā.
Izplatība:
Plaši izplatīta Āzijas izcelsmes suga. Sugas ietvaros nodala vairākus tuvus zemākus taksonus.
Latvijā nevienmērīgi izplatīta suga: no diezgan biežas Daugavas ielejā un valsts rietumdaļā līdz retai ziemeļu un austrumu apvidos.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas mežmalās un krūmainās ganībās, upju krastos un priežu mežos.
Īpašas norādes:
Ārstniecības un krāsu augs.
www.latvijasdaba.lv
Parastā bārbele (Berberis vulgaris) ir vasarzaļš, līdz 3 m augsts bārbeļu dzimtas krūms.
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Gundegu rinda (Ranunculales)
Dzimta Bārbeļu dzimta (Berberidaceae)
Ģints Bārbeles (Berberis)
Suga Parastā bārbele (B. vulgaris
Diezgan bieži sastopams sausās, saulainās vietās. Miza gluda, sākumā gaiši zaļa, vēlāk pelēka. Garvasu lapas pārveidojušās 1—2 cm garos trīsžuburainos ērkšķos, no kuru žāklēm atiet īsvasas ar pušķos sakārtotām lapām. Lapas vienkāršas, iegareni olveidīgas, ādainas, līdz 4 cm garas un 3 cm platas. Lapas plātnes mala neizteikti zobaina, dzeloņaina, pamats ķīļveidīgi sašaurināts, kāts līdz 2 cm garš. Zied maijā un jūnijā. Ziedi vienkāršos, nokarenos, 4—6 cm garos daudzziedu ķekaros. Ziedu kātiņi īsi, pie pamata ar divām lancetiskām seglapām. Apziedņa lapas otrādi olveidīgas, zelta dzeltenas. Kauslapas 6, vainaglapas6, sakārtotas divos gredzenos. Pie vainaglapu pamata divi paugurveida nektāriji. Putekšņlapas 6, sakārtotas divos gredzenos, putekšņlapu kātiņi plati, putekšnīcas divcirkņu, atveras ar plaisu, saritinoties no apakšas uz augšu. Sēklotne augšēja, drīksna plata, sēklaizmetņi 2. Ziedi ļoti smaržīgi. Auglis- iegarena, spilgti sarkana, skāba oga ar 2 sēklām. Skaists dekoratīvs krūms. Ārstniecības augs, jo visas auga daļas satur alkaloīdu berberīnu, kas pazemina arteriālo asinsspiedienu, sekmē asins sarecēšanu, palēnina sirdsdarbību, veicina žults sekrēciju; tam piemīt antimikroba aktivitāte pret daudzām baktērijām un sēnēm. Augs ir labības svītru rūsas starpsaimnieks. Labs nektāraugs.
lv.wikipedia.org