Parastā brūngalvīte (Prunella vulgaris)
Parastā brūngalvīte - Prunella vulgaris L.
Parastā brūngalvīte jeb zilgalvīte, zilbārde, cūkamols, caurā puķe - angliski: Selfheal; vāciski: Gemeine Braunelle; zviedru: brunört; igauņu: harilik käbihein; lietuviešu: paprastoji juodgalvė; krievu: черноголовка обыкновенная
Apraksts:
Daudzgadīgs, mazs vai neliels (ga 5-35 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Saknenis ložņājošs. Stublājs stāvs vai pacils, vienkāršs, parasti apmatots. Lapas uz stublāja krusteniski pretējas, ar kātu. Augšējais lapu pāris tuvu pie ziedkopas, sēdošs. Plātne no olveidīgas līdz lancetiskai (ga 2-7 cm, pl 0.5-2.5 cm), lapas mala attāli sīkzobaina, gals strups. Ziedi stublāja galotnē blīvā, olveidīgā vai iegarenā (ga 1.5-4 cm) vārpveida ziedkopā. Ziedi ziedkopā vairākos mieturveidīgos pušķos. Pie katra zieda pamata ir iesārtas, ar skropstainiem matiņiem klātas, plati olveidīgas seglapas. Kauss zaļganviolets (ga 0.6-0.9 cm), šķelts, kausa augšlūpas zobiņi nevienādi. Vainags zili violets (ga 0.7-1.5 cm), apakšlūpa zobaina, parasti gaišāka nekā augšlūpa. Auglis - trīsšķautņains, spīdīgs riekstiņš skaldauglī. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Mainīga izskata, plaši izplatīta suga Eiropā, Āzijā un Āfrikā, kā ietvaros nodala zemākus taksonus vai tuvas sugas. Plaši ieviesusies ārpus pamatareāla.
Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas pļavās, krūmājos, skrajos mežos, nezālienēs un tīrumos.
Īpašas norādes:
Līdzīga lielziedu brūngalvītei (P. grandiflora). Tomēr diezgan viegli atšķirama pēc acīm redzami mazākas ziedkopas, sīkākiem ziediem (ne 2-2.5 cm gariem), augšējo lapu pāris tuvu pie ziedkopas (nevis vismaz 1.5 cm attālu no ziedkopas), kausa augšlūpas zobiņi nevienāda garuma (nevis vienādi).
www.latvijasdaba.lv
Ievāc auga lakstus sausā laikā auga ziedēšanas sākumfāzē un žāvē parastos apstākļos. Iedarbība - savelkoša, brūces dziedinoša - stimulē rētaudu veidošanos, aptur iekšējo asiņošanu, nedaudz pazemina paaugstinātu asinsspiedienu. Paplašina asinsvadus, samazinot paaugstinātu asinsspiedienu.
Eiropas tautu medicīnā drogu izmanto brūču dziedināšanai, retāk iekšējo asiņošanu apturēšanai, kā arī skalojumos rīkles gala, mutes dobuma gļotādu iekaisumu dziedināšanai, sievietēm "balto ziedu", kā arī hemoroīdu gadījumā. Daži praktiķi ieteic izmantot auga lakstu tinktūras 1 tējkaroti, atšķaidītu ar 20 ml ūdens, mutes skalošanai. Arī novārījumu izmanto kakla un rīkles skalošanai 3 reizes dienā. Ziedi lieto ādas plaisu, skrambu, brūču, nobrāzumu, varikozo vēnu dziedināšanai.
Tautas medicīnā bez jau minētajām vainām lakstu uzlējumu, novārījumu vai kompleksās tējas, piemēram, brūngalvītes lakstus un ozola mizas vienādās daļās /ņem 1 tējkaroti šā maisījuma uz tasi ūdens un dzer 3 reizes dienā pa tasei/ lieto asins spļaušanas, karstumu, kuņģa čūlas gadījumā, arī pret iekšējām brūcēm, pat cukura diabēta gadījumā.
Svaigu lakstu sulu izmanto kakla sāpju remdināšanai, rīkles, mutes dobuma čūlu skalošanai, bet no ārpuses vienlaikus liek kompreses angīnas un pat difterijas gadījumā.
www.termorelax.com