Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia)

Parastais pīlādzis (Latīniski: Sorbus aucuparia; angliski: Rowan; vāciski: Eberesche; krievu: рябина обыкновенная)

Parastais pīlādzis, sērmūkslis jeb pucene, (Sorbus aucuparia) ir rožu dzimtas suga. Tas ir Latvijā bieži sastopams koks vai krūms.

Apraksts:
Vasarzaļš rožu dzimtas krūms vai neliels koks (3-15 m). Miza pelēka, gluda. Vainags lodveida vai ovāls, zari stāvi. Lapas nepāra plūksnaini saliktas no 4-7 pāriem iegareni lancetisku lapiņu (ga 3-8 cm, pl 1-2 cm). Lapiņas sēdošas vai ļoti īsā kātā, plātnes mala zobaina vai zāģzobaina, gals smails, virspusē tumšzaļas, kailas, apakšpusē apmatotas, blāvākas. Ziedi platās (pl 7-15 cm) vairogskarās zaru galos. Ziedu daudz (pl 0.6-1.3 cm), tie balti un smaržīgi. Vainags manāmi garāks nekā kauss. Auglis - spilgti oranžsārts, ieapaļš (Ø ap 1 cm) un sulīgs, atgādina ogu. Zied maijā, jūnija sākumā.

Izplatība:
Mainīga izskata, plaši sastopams koks. Dažkārt Sorbus aucuparia s.l. ietvaros nodala vairākas pasugas vai pat tuvas sugas, no kurām Sorbus aucuparia ssp. aucuparia sastopama Eiropā.
Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Sastopami gan atsevišķi koki (krūmi), gan skrajas grupas dažādos atklātos vai pusatklātos biotopos un mežos.

Īpašas norādes:
Pārtikas augs. Veido krustojumus ar citām pīlādžu sugām. Tomēr viegli atšķirams pēc daudzmaz vienādām, nepāra plūksnaini saliktām lapām (nevis galotnes daļā lapa vesela, daivaina vai arī nepāra galotnes plūksna acīm redzami lielāka un platāka nekā apakšējās, pretēji saliktās plūksnas).
www.latvijasdaba.lv

Kad citu koku rota būs jau nobirusi un sāks izplēnēt, pīlādža skaisti izliektajos zaros vēl ilgi kvēlos ogu ķekari.

Oktobra pirmajā salā, kad pīlādžogas sasalušas un salasītas, tās vienmēr bijušas bērnu gardums. Pēc atkušanas mīkstajām, sulīgajām ogām vairs nav sūruma, un tās tiešām garšo lieliski

Ja šo prieku grib pataupīt ilgākam laikam, tad jāpasteidzas un laikus jānolasa ogu ķekari, lai uzglabātu ledusskapī. Ja to nokavē, citi kārumnieki – meža un māju strazdi pasteidzas pirmie.

Pīlādžu rūgtenās ogas tiešām pelna ievērību. Tās satur diezgan daudz C un A vitamīnu, kā arī dažādas citas vielas, kas nepieciešamas veselības saglabāšanai un atjaunošanai.

Garšīgs un veselīgs ir arī pīlādžu ogu ievārījums. Dārzkopji un selekcionāri ir izveidojuši no tiem jaunas, ražīgas šķirnes, kuru ogām vairs nav rūgtuma.

Daudzos gadījumos, kur nepieciešama cieta, izturīga koksne, lieto arī pīlādzi. Cirvja kāts no pīlādža koksnes, ir tikpat stiprs kā no ozola gatavotais, lai gan arī apstrādāt to ir tikpat grūti kā ozolu.

Avots: J. Grigalis „Zem zaļā jumta”.

Pīlādžu ogas - augļi, lapas. Augļus ievāc septembrī, oktobrī, kad pirmās salnas ogas padara mazāk rūgtas. Turklāt aukstums ne tikai uzlabo garšas īpašības, bet arī labvēlīgi ietekmē ķīmisko sastāvu. Lapas un ziedus vāc ziedēšanas laikā. Augļu ķīmiskais sastāvs ir ļoti bagātīgs, jo satur pusi no Mendeļejeva ķīmiskās tabulas elementiem. Satur C un P vitamīnu, karotīnu (vairāk nekā burkānos), fruktozi, saharozi, organiskās skābes, miecvielas, ēteriskās eļļas. Lapās ir daudz C vitamīna. No organiskām skābēm pīlādžos ir ābolskābe, dzintarskābe, citronskābe, sorbīnskābe, kā arī dažādas aminoskābes. Cukuru ogās nav daudz, bet ir vairāki to veidi – glikoze, fruktoze, saharoze. Iegūstot sulu, organiskās skābes pievienoto biešu cukura saharozi pārvērš augļu cukurā – fruktozē.  Svaigās lapās ir paraaskorbīnskābe, kas nomāc dažādu patagonisko sēņu un baktēriju attīstību. Lieto avitaminozēm, kā diurētisku un vieglu caurejas līdzekli, gremošanas veicināšanai, elpošanas ceļu iekaisuma saaukstēšanās gadījumā, kā asinis tīrošu līdzekli profilaktiski, lai novērstu trombu veidošanos, kad ir paplašinātas vēnas.

Pīlādža ogas uzlabo atmiņu, dezinficē un tonizē žults un urīna ceļus. Mērķtiecīgi veselības uzlabošanai pīlādžus izmanto mazasinības, aknu, nieru, diabēta, asinsvadu, hemoroīdu, locītavu sāpju, kuņģa un zarnu trakta slimību ārstēšanā. Karotinoidi un pektīnvielas palīdz attīrīt organismu no radikāliem un dažādiem sārņiem. Pīlādžu sastāvā ir vielas, kas spēj cīnīties ar zelta stafilakoku un salmonelozi. Katru dienu ēdot 3–4 pīlādžogas, uzlabosiet imūnsistēmu, kā arī ārējo izskatu un pārvarēsiet nogurumu, depresiju. Ziedu tēju dzer, ja ir aizsmakums un klepus, tas noder kā diurētisks līdzeklis. Svaigas saberztas mizas liek uz sāpošām vietām. Mizu novārījumu lieto pret caureju. Lapas lieto ikdienas vitamīnu tējām. Ogas ir vitamīnu preparātu izejvielas un daudzu vitamīnu zāļu tēju sastāvdaļa. Svaigu sulu lieto dizentērijas, hipertonijas un aterosklerozes dziedināšanai. Ārīgi izmanto acu iekaisumiem, asarošanas novēršanai, plakstiņu iekaisumiem.

Skaistākās dekoratīvo pīlādžu sugas un šķirnes
(Zaļenieku kokaudzētava)

Parastā pīlādža šķirnes
Parastā pīlādža  (Sorbus aucuparia) šķirne ‘Pendula’ ir ar nokarenu vainagu. Šī šķirne savu dekoratīvo īpašību un labās aukstumizturības dēļ, dārzos tiek audzēta jau sen. Sākotnēji nokarenā pīlādža augstums atkarīgs no potcelma augstuma. Augs jāstāda gaišā vietā. Apgriešanu pīlādzis pacieš labi un lai dabūtu skaistu biezu vainagu, jāveic vainaga regulāra apgriešana. Neformēts vainags kokam dod nesakārtotu izskatu.

Kaskādes apgriešanas principa pamatā ir tas, ka sākot ar otro gadu pēc potēšanas augstumbrā, bet pie stipriem pieaugumiem arī potēšanas gadā, veic apgriešanu uz trešo- ceturto augšējo pumpuru katram dzinumam visām zarošanās kārtām. Apgriešanu veic divas reizes sezonā – pavasarī līdz sulu cirkulācijai un jūlijā.

Pēc 3-4 gadiem, ievērojot visas agrotehniskās kopšanas prasības, koka vainaga diametrs ir lielāks par 1,5m. Nokarenais pīlādzis ar krītošo (sēru) vainagu ir dekoratīvs visos gadalaikos. Apzaļumošanā to izmanto atsevišķiem stādījumiem, no tā veido lapenes, lietussargus, sēnītes.

Parastā pīlādža šķirnei ‘Pendula Variegata’ arī sēru formas vainags, bet lapas zaļas ar dzelteniem raibumiem.

‘Dirkenii’ ir Holandē izveidota šķirne ar zelta –dzeltenām lapām, kas ar laiku kļūst zaļganas.

Šķirnei ‘Fastigiata’ ir šaurs kolonveida vainags. Ļoti interesanta šķirne, kas bieži tiek stādīta apstādījumos un izmantota dzīvžogu viedošanai.

Šķirnei ‘Laciniata’ (Aspleniifolia) lapas ir dziļi šķeltas ar zāģzobainu malu. Lapas atgādina papardes.

Arnolda pīlādži
Arnolda pīlādzim (Sorbus arnoldiana) ir izveidotas vairākas šķirnes ar ļoti krāšņām ogām. Šķirnei ‘Coral Beauty’ augļi krēm-rozā. Šķirnei ‘Coral Pink’ augļi ir balti rozā, bet šķirnei ‘Copper Glow’ - oranži. Dzeltenoranži augļi ir šķirnei ‘Golden Wonder’, bet koraļsarkani - ‘Vermiljon’.

Holandē izveidotai šķirnei ‘Kirsten Pink’ vainags aug krūma formā, bet augļi ir koraļ-rozā.

Šķirnei ‘Red Tip’ augļi ir krēmkrāsā ar rozā punktiņiem.

Miltu pīlādzis
Pieprasīts ir miltu pīlādzis (Sorbus aria) un tā šķirnes. Augs ir krūms vai koks ar vienkāršām vai veselām lapām, netipiski parastam pīlādzim.

Šķirnei ‘Gigantea’ vainags plati konisks, lapas ļoti lielas.

Dzeltenīgi sudrabainas lapas, kas vēlāk paliek baltas ir šķirnei ‘Lutescens’ .

Šķirnei ‘Magnifica’ vainags ir šauri konisks, bet lapas ādainas.


Biežāk audzētās pīlādžu sugas

Amerikas pīlādzis (Sorbus americana) ir vidēji liels koks ar ļoti lielām, saliktām lapām.

Austrijas pīlādzis - Sorbus austriaca. Lapa pilna, zaļa, apakšpuse sudrabaina.Vainags piramidāls.

Lielo un balto augļu dēļ dārzos stāda Kašmiras pīlādzi (Sorbus cashmiriana).

Daiļais pīlādzis (Sorbus decora) ir paliels kokveida krūms ar lielām saliktām lapām. Ogas lielas, sarkanas. Potē uz pusstumbra. Latvijā audzē ļoti plaši.

Pīlādzis -Sorbus discolor .   Vainags pusnokarens, lapas smalkākas kā parastam pīlādzim- saliktas, plaukstot lapas ir rozā krāsā, arī augļi rozā.

Pīlādzis-Sorbus gracilis. Izskatīgs vainags līdz 3m, pilna lapa, ogas brūni melnas.

Hibrīdpīlādža šķirne- Sorbus hybrida ‘Gibbsii’ . Ļoti kompakts vainags.

Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia) ir līdzīgs miltu pīlādzim, bet lapas sekli, asi un noapaļoti daivainas. Plaši izplatīts arī Latvijā. Labi pacieš pilsētas piesārņoto gaisu, piemērots ielu apstādījumos. Ziemcietība ļoti laba.

Ķēnes pīlādzis (Sorbus  koehneana) ir stāvs neliels krūms ar saliktām lapām.  Viena lapa ir salikta no 17-25 sīkām lapiņām. Augļi balti.

Tīringes pīlādža (Sorbus thuringiaca)šķirne ‘Fastigiata’ ir ar stāviem zariem, šauru, kompaktu un konisku vainagu. Koks lēni augošs. Plaši izmanto ielu apstādījumos.

Vilmorīna pīlādzim (Sorbus vilmorinii) ir izplests vainags, zari izliekti.  Augs lēni augošs. Ziedi krēmbalti, auglīši sarkani, bet ziemā iekrāsojas krēmkrāsā. Sīks glancēts lapojums ar lielisku lapu krāsojumu rudenī- piesātināti bordo. Izcila dekorativitāte. Piemērots audzēšanai nelielos dārzos.


Pīlādžu hibrīdi

Hibrīdi pēc izskata atgādina parasto pīlādzi, bet vienlaicīgi ir ar krāšņu lapojumu un mazākiem izmēriem.

Pīlādža šķ. ‘Dodong’. Lapas zaļas, spīdīgas , lielas. Ogas oranžas.

                    ‘Joseph Rock’ - ātraudzīgs koks, augļi dzelteni.

                   ‘Pink Veil’ - rudenī košs lapu krāsojums- oranžs, bordo un sarkans. Augļi rozā.

                   ‘Flanrock’ (Autumn Spire) vainags šaurs kolonveida. Augļi dzelteni.

                  'White Swan’ - augļi balti .

Visas minētās pīlādžu sugas un šķirnes gandrīz jau desmit gadus tiek pavairotas un audzētas Zaļenieku kokaudzētavā.
www.zalenieki.lv