Parastais kizils (Cornus mas)
Kizils jeb ēdamais grimonis ir viens no ziemcietīgākajiem un agrāk ziedošajiem krūmiem pavasarī. Kā rāda selekcionāra pieredze, no vairāk nekā 200 kizilu, kas šurp atvesti no Ukrainas kopš 70. gadiem, daži augi te izdzīvojuši un pat pārcietuši –32 °C salu. No šiem kiziliem krustošanas ceļā iegūti izturīgi, ražīgi augi, kuru ziedi labi pacieš pavasara nakts salnas. Tie nenosala arī šopavasar, kad bagātīgas ziedēšanas laikā temperatūra noslīdēja līdz –6 °C. Atšķirībā no citām augļaugu kultūrām kizilu nevajag speciāli aizsargāt pret slimībām, jo tas ne ar ko neslimo, arī kaitēkļi augu nebojā.
Latvijā augļu šķirnes nopērkamas tikai pie dažiem stādaudzētājiem, tomēr arī starp apstādījumos izplatītajiem labākajiem sēklaudžiem var atrast ražīgas un ziemcietīgas formas. Kizilu pavairo ar sēju vai veģetatīvi. Labāku ražu dod veģetatīvi pavairotie šķirnes stādi (šķirnes potē uz pamatsugas trīsgadīgajiem sējeņiem vai arī pavairo ar lapainajiem spraudeņiem – jūnijā, jūlijā griež dzinumus, sprauž zemē, uzliek stikla burciņu). Sēklas ir ļoti grūti diedzējamas, tās dīgst 2–3 gadus. Jāatceras arī, ka no sēklām iegūtiem augiem piemīt abu vecāku, nevis tikai mātesauga īpašības, tādēļ raža un tās kvalitāte ir zemāka nekā mātesaugam. No sēklām izaudzēti augi sāk ražot piektajā sestajā gadā, bet veģetatīvi pavairotie – jau otrajā trešajā gadā. Sākumā raža ir neliela (1–2 kg no auga), bet no 8–9 gadus veciem kiziliem var iegūt pat 9–10 kg augļu.
Augsnes ziņā kizils ir pieticīgs. Labi pacieš periodisku sausumu, bet ļoti nepatīk ilgstoši stāvošs ūdens. Labāk aug vieglā, caurlaidīgā augsnē ar pH reakciju 5,5–6. Kizilu var stādīt gan pavasarī, gan rudenī. Pirms stādīšanas augsnē der iestrādāt kūtsmēslus, bet skāba augsne jākaļķo. Krūmiem nekāda specifiska kopšana un mēslošana nav vajadzīga, jo tie vislabāk jūtas, augot brīvi.
Kizils ir bioķīmiski ļoti vērtīgs augļaugs, it īpaši noder diabētiķiem cukura līmeņa pazemināšanai. Augļus var lietot svaigus, žāvēt, saldēt, izmantot ievārījumu, kompotu gatavošanai. Augļi ir sarkani līdz rozā, iegareni, ar skābeni saldu garšu (tā variē atkarībā no šķirnes), vācami septembrī, oktobrī, kad sāk paši birt no krūma.
Kizils ir svešapputes augs, tādēļ ražas ieguvei noteikti vajag apputeksnētāju. Apmēram četru metru attālumā citu no cita jāstāda divi vai trīs krūmi.
Aug no Eiropas dienvidiem līdz Mazāzijai, ar gaismu bagātos lapu koku un jauktajos mežos pameža stāvā, mežmalās un krūmājos, 800-1200 m augstumā virs jūras līmeņa. Līdz 10 m augsts vasarzaļš koks savā dzimtenē, 3-4 m vasarzaļš krūms Latvijā. Stumbra diametrs līdz 60 cm. Mūžs līdz 300 gadiem. Salcietīgs, bet pumpuri aukstākajās ziemās var apsalt, un tad zied tikai auga zemākā daļa. Augs var nosalt, ja ziemā temperatūra ilgstoši ir zem – 30 ºC. Panes pilsētas apstākļus, stipru apgriešanu, vējus, sausumu un ēnu. Samērā jutīgi ir jauni augi. Priekšroka ir kaļķainām, svaigām, mēreni mitrām augsnēm. Aug saulainās vietās un pusēnā. Dzinumi ir zaļi līdz brūngani, klāti ar pelēkiem matiņiem. Lapas iegareni olveida, 4-10 cm garas un 3-5 cm platas, ar smailu galu, mala viļņaina, virspuse spīdīga, apakšpuse gaišāka, 3-5 (6) pāri dzīslu ar matiņiem abās lapas pusēs. Rudenī lapas kļūst dzeltenas vai oranžas. Ziedi dzelteni, ziedkopās, bagāti ar nektāru, ko izmanto bites. Zied pirms salapošanas, aprīlī. Auglis – sarkans iegarens kaulenis, līdz 2 cm garš, ar lielu sēklu. Izmantošana. Augs nav toksisks. Koksni izmanto tādu priekšmetu izgatavošanai, kam vajadzīga liela izturība – rokturiem, koka pogām, koka apaviem. Augļi ir skābi, pārtikas rūpniecībā no tiem gatavo ievārījumus. Tautas medicīnā lieto pret gremošanas slimībām un saaukstēšanos. Dekoratīvs augs.
www.termorelax.com
http://www.termorelax.com/web/?id=403959
Lasīt tālāk