Parastais deviņvīruspēks (Verbascum thapsus)

Parastais deviņvīruspēks (Verbascum thapsus), angliski: great Mullein, vāciski: Kleinblütige Königskerze, zviedru: kungsljus, igauņu: üheksavägine, lietuviešu: smulkiažiedė tūbė, krievu: коровяк обыкновенный.

Apraksts:
Divgadīgs, vidējs vai liels (ga 60-150 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Mietsakne dziļa, spēcīga. Stublājs stāvs, nezarots, blīvi apmatots. Reti pie ziedkopas pamata mēdz būt 2-4 īsi un strupi zari (zarojums šai sugai ir netipiska pazīme). Lapas divējādas: piezemes lapas rozetē, otrādi olveidīgas (ga 15-30 cm, pl 5-10 cm), pie pamata sašaurinātas īsā kātā, gals strups, mala strupi zobaina. Stublāja lapas blīvi pamīšus, no olveidīgām līdz lancetiskām, sēdošas un nolaidenas. Visas lapas abpusēji blīvi klātas ar zarainiem matiņiem, kas kopumā augam piešķir tūbainu izskatu. Ziedi pušķos pa 2-7 blīvā ķekarā stublāja galā. Kauslapas un vainaglapas pa 5. Vainags dzeltens (pl 1.5-2.5 cm), parasti apakšējā vainaglapa mazliet lielāka nekā pārējās. Divas priekšējās zieda putekšņlapas garākas, to kātiņš kails. Divu īsāko (aizmugurējo) putekšņlapu kātiņš klāts ar baltiem, 2-3 mm gariem matiņiem. Auglis - ieapaļa (ga ap 0.7 cm) pogaļa. Zied jūlijā un augustā.

Izplatība:
Mainīga izskata suga Eiropā un Rietumāzijā. Ieviests Amerikā.

Latvijā nereti visā teritorijā, tomēr nevienmērīgi (rets mežainos un pārmitros apvidos). Visizplatītākā ģints suga Latvijā.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas smilšainās, granšainās vietās atmatās, ceļmalās, uzbērumos, upju krastu nogāzēs un sausās mežmalās.

Īpašas norādes:
Atšķirībā no dārzbēgļa vai ievazātā blīvziedu deviņvīruspēka (V. densiflorum) ziedkopa nezaro, lapas vairāk vai mazāk piekļautas pie stublāja (nevis manāmi atstāv), ziedi daudz sīkāki (nevis ar 3.5-5.5 cm platu vainagu), vainaglapu mala gluda (ne sīkjomaina), uz īsāko putekšņlapu kātiņiem matiņi 2-3 mm (ne 3.5-5 mm) gari.
www.latvijasdaba.lv

Parastā deviņvīruspēka preparāti ir atzīti efektīvi augšējo elpceļu kataru gadījumos. Gļotvielas, kuras ir ziedos, noņem kairinājumu, bet saponīni sašķidrina gļotas bronhos un atviglo atkrēpošanas procesus. Ūdens- spirta tinktūras mazina arteriālo asinsspiedienu (līdz 20%), tāpat arī gatavo 1% spirta- ūdens uzlējumus, ar pretmikrobu iedarbību. Etanola ekstraktiem piemīt asins vadus paplašinošs efekts, uzlabo asinsriti par 20-30%. Tāpat arī ūdens izvilkums, labi palīdz cīnīties ar herpes vīrusu. Efektīvs tas ir arī A un B gripas vīrusa gadījumā.

Nostādinājums ir arī ļoti efektīvs pie dažādas etioloģijas neiralģijām, distrofijas, hipertonijas, aterosklerozes, nervu izsīkuma, epilepsijas lēkmēm. Efektīvi iedarbojas arī hemoroīdu ārstēšanā (izmanto sēdvannās). Tādām vajadzībām gatavo maisījumu no parastā deviņvīruspēka ziediem un saknēm. Efektivitāti atzīst arī oficiālā medicīna.  Tāpēc arī aptiekās var atrast līdzekļus, kas gatavoti uz šī auga bāzes- rektālās sveces un eļļas izvilkumi.

Tautas medicīnā parastā deviņvīruspēka saknes novārījumus lieto caurejas gadījumā, lai skalotu mutes dobumu zobu sāpju gadījumā un lieto pulverveida, kā pretparazītu līdzekli. Šī līdzekļa sula svaigā veidā, lieti noder, lai ārstētu karpas (lieto lokāli). No stublājiem spiež sulu un lieto, lai ārstētu bronhītus un elpceļu iekaisumus. Ar ziedu un lapu novārījumiem var skalot acis, lai mazinātu to iekaisumu. Tautā deviņvīruspēku pazīst, kā urīna dzenošu līdzekli, novārījumus no tā lapām un saknēm lieto hroniska cistīta, bronhiālās astmas, plaušu tuberkulozes, kuņģa un zarnu katara, aknu un liesas slimību, saaukstēšanās, reimatisma, galvas sāpju un citu slimību gadījumā.

Šo auga novārījumu lieto arī vannās, rahīta profilaksei un lai ārstētu skrofulozi. No lapu novārījuma taisa kompreses, lai ārstētu plīsumus, čūlas, hemoroīdus un kašķi. Ar žāvētu zāli, var apbērt arī pēc apdegumu brūces un plīsumus uz pēdām.

No deviņvīruspēka un olīveļļas gatavo karalisko eļļu (eļļas izvilkums), kuru lieto iekšķīgi.

Lietojot parastā deviņvīruspēka uzlējumus vai novārījumus, tos nepieciešams laist caur vairākkārtīgu audumu, lai tajos nenonāktu uz tā augošie matiņi- tie var izraisīt kuņģa un zarnu trakta spēcīgu kairinājumu.

Nekādā gadījumā nelietojam uzturā parastā deviņvīruspēka sēklas - tās ir toksiskas!
agrikitis.mozello.lv

https://www.latvijasdaba.lv/augi/verbascum-thapsus-l/