Parastais cigoriņš

Parastais cigoriņš (latīņu: Cichorium intybus; angļu: Chicory, vācu: Gemeine Wegwarte; krievu: цикорий обыкновенный) ir daudzgadīgs, liels (ga 30-150 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Augs ar piensulu un vārpstveidīgu sakni. Stublājs stāvs, stingrs, parasti spilvaini apmatots, pelēcīgs, šķautņains un zaro. Lapas pacietas, veselas līdz plūksnaini šķeltas, kailas (retāk apakšpusē apmatotas), lapas apveids no iegarena līdz lancetiskam (ga 4-12 cm, pl 1-2.5 cm). Lapas sēdošas, pie pamata skaujošas, mala nekārtni zobaina. Apakšējās lapas ar īsu, spārnainu kātu, koklesveidīgas. Ziedu kurvīši pa vienam vai nelielos pušķos zaru un stublāja galā lapu žāklēs (sākot no stublāja vidus). Vīkala lapas 2 rindās, apmale skropstaini mataina, ārējās atliekušās. Mēlziedi (ga 1.2-2 cm) gaišzili, gals sīkzobains, saulainā laikā atvērušies tikai rīta pusē. Kausmatiņu nav. Auglis - brūns, otrādi piramidāls sēklenis. Zied jūlijā, augustā.

Izplatība: Sākotnēji dienvidu un dienvidaustrumu Eiropas un Rietumāzijas suga. Kultivējot un naturalizējoties, mūsdienās Eirāzijā plaši izplatīta suga.
Latvijā nereti visā teritorijā, vietām diezgan bieži.

Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un grupas sausās pļavās, nezālienēs, grants karjeros, upju krastos un ceļmalās, īpaši ar karbonātiem bagātās augsnēs.

Īpašas norādes: Izmanto pārtikas rūpniecībā.
www.latvijasdaba.lv

Arvien biežāk cilvēki izvēlas cigoriņu kafiju kā alternatīvu parastajai kafijai, jo tā tiek uzskatīta par veselīgu kafijas alternatīvu, taču tā sniedz ko vairāk, kā uzmundrinājumu vien. Latvijā cigoriņš ir ļoti izplatīts augs, lielākā daļa no jums noteikti to ir redzējuši, tikai nav šo augu atpazinuši. Tie visbiežāk aug ceļu un grāvju malās, kā arī ūdenstilpņu krastos. Tie zied visu vasaru un tiem ir gaiši zili ziedi. Galvenā auga vērtība slēpjas tā saknē, jo tieši tur ir visvairāk vērtīgo vielu.

Ir divu veidu cigoriņi – lapu (salātu cigoriņi) un sakņu cigoriņi. Cigoriņu preparātiem piemīt pretmikrobu un pretiekaisuma iedarbība. Tautas medicīnā tos lieto kuņģa sekrēcijas un ēstgribas veicināšanai, kā diurētisku un vieglu caurejas līdzekli, kā arī aknu un žultspūšļa slimību ārstēšanai. Cigoriņu saknēs ir rūgta ekstraktviela, taukvielas, miecvielas, olbaltumvielas, pektīns, C, B1, E vitamīns, ēteriskās eļļas, minerālsāļi un liels daudzums mikroelementu. Saknes ievāc rudenī, tās attīra, sagriež un žāvē 60°C. Savukārt jaunas, svaigas cigoriņu lapas lieto salātiem, kas īpaši ieteicami cilvēkiem, kas slimo ar mazasinību, jo satur dzelzi.

Ja vēlas pagatavot cigoriņu kafiju, tad sasmalcinātā sakne jāapgrauzdē, savukārt ārstnieciskām tējām noderēs nesagrauzdēta sakne. Patīkamo rūgteno garšu, kas atgādina kafiju, cigoriņiem piešķir ogļhidrāts intibīns, savukārt inulīns grauzdēšanas laikā kopā ar olbaltumvielām veido ēterisko eļļu cikoreolu, kurš dzērienam piedod īpašu aromātu. Cigoriņi labi sader ar pienu, kas iegūst riekstu garšu. Tāpat cigoriņu dzērienu var gatavot ar ūdeni. Tam būs nepieciešamas 2 ēdamkarotes cigoriņa, ko vāra 1 litrā ūdens 2-3 minūtes. Šāds dzēriens ļaus remdēt slāpes.
dabasspeks.com