Parastais biškrēsliņš (Tanacetum vulgare)
Parastais biškrēsliņš - Tanacetum vulgare L.
Parastais biškrēsliņš - angliski: Tansy; vāciski: Rainfarn; zviedru: renfana; igauņu: harilik soolikarohi; lietuviešu: paprastoji bitkrėslė; krievu: пижма обыкновенная
Parastais biškrēsliņš (Tanacetum vulgare) ir daudzgadīgs, liels (ga 40-140 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Augam piemīt savdabīga aromātiska smarža. Saknenis zarains, smaržīgs. Stublājs stāvs, parasti kails, stingrs, nezaro. Lapas vienkārt plūksnaini dalītas (ga 10-20 cm, pl 3-7 cm), sastāv no 5-12 pāriem lancetisku plūksnu ar lielzobainu malu. Plūksnas virspusē tumšzaļas, apakšpusē blāvas, ar dziedzeriem. Ziedkopa - plakana, blīva vairogskara ar daudziem kurvīšiem (pl 0.6-1.2 cm). Mēlziedu nav, stobrziedi tumši dzelteni, kurvītī ļoti blīvi. Auglis - sīks sēklenis (ga ap 0.1 cm). Zied no jūlija līdz oktobrim.
Izplatība:
Eirāzijā un Ziemeļamerikā plaši izplatīta suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas. Sākotnēji bijis izplatīts Dienvideiropā, no kurienes plaši ieviesies (daļēji arī kultivēšanas rezultātā) un pārgājis savvaļā kontinenta ziemeļdaļā.
Latvijā diezgan bieži visā valstī.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas sausās un mēreni mitrās pļavās, upju krastos, nezālienēs un gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Ārstniecības augs.
www.latvijasdaba.lv
Parastais biškrēsliņš (latīņu: Tanacetum vulgare) - indīgs, daudzgadīgs asteru jeb kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar taisnu, 0,4 - 1,6 m augstu, augšdaļā zarainu stumbru. Lapas pamīšus, nepāra plūksnaini dalītas līdz 7 cm garās plūksnās; plūksnu malas zāģzobainas. Ziedi dzelteni, stobrveida, veselos kurvīšos, kuri savukārt sakopoti vairogveida ziedkopās. Zied vasaras otrajā pusē - no jūnija beigām līdz oktobrim.
Augs savvaļā aug Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopams visā teritorijā. Aug upju krastos, sausās un nedaudz mitrās pļavās.
Ārstniecības augs. Parastā biškrēsliņa ziedi satur ēterisko eļļu, kuras galvenā sastāvdaļa ir tujons (tanacetons), flavonoīdus, miecvielas, rūgtvielas, karotīnu, C vitamīnu, u.c. Parastā biškrēsliņa aktīvajām vielām piemīt antiseptiska un spazmolītiska iedarbība, bet tujonam - specifiska iedarbība pret velteniskajiem zarnu tārpiem. Tautas medicīnā biškrēsliņa ziedus lieto pret cērmēm, kuņģa un zarnu slimību, epilepsijas, histērijas, tūskas, galvassāpju, podagras un reimatisma ārstēšanai.
lv.wikipedia.org
Senatnē biškrēsliņu lietoja pret cērmēm un citiem parazītiem, tādēļ tie ir ieguvuši savdabīgu nosaukumu – cērmju zāles. Biškrēsliņu var lietot mazās devās, jo tas ir indīgs un lielās devās ir kaitīgs. To noteikti nedrīkst lietot uzturā grūtnieces un cilvēki, kuriem ir augsts asinsspiediens. Tos ievāc pašā ziedu plaukumā, drogai derēs gan zieds, gan arī viss ziedošais augs. Augus ar sēklu galviņām sasien slotiņās un ļauj nogatavoties vēl labāk, pēc tam saberž pulverī.
Parastā biškrēsliņa ziedi satur ēterisko eļļu, kuras galvenā sastāvdaļa ir tujons (tanacetons), flavonoīdus, miecvielas, rūgtvielas, karotīnu, C vitamīnu un citas vielas. Tā aktīvajām vielām piemīt antiseptiska un spazmolītiska iedarbība, bet tujonam – specifiska iedarbība pret velteniskajiem zarnu tārpiem
Biškrēsliņi ātri palīdz pret vēdergraizēm, kuņģa un zarnu sāpēm. Tāpat tie palīdz novērst asas menstruāciju un citas vēdera sāpes. Ja nomoka krampji vai naktī griež zobus, biškrēsliņu tēja būs labākais palīgs. Tos ieteicams lietot arī satraukta garastāvokļa nomierināšanai, pret neiralģiju, neirastēniju, galvas reiboņiem un citām stresa radītām slimībām. Ar biškrēsliņu novārījumu skalo matus, ja ir utis.
Biškrēsliņu tēju pagatavo, ņemot 1 tējkaroti (aptuveni 5 g) ziedu uz glāzi karsta ūdens, dažas minūtes vāra, tad atdzesē un izkāš. Dzer pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā. Ieteicamo diennakts devu nedrīkst pārsniegt!
(http://dabasspeks.com/2011/07/08/parastais-biskreslins-tanacetum-vulgare/)
