Parastā kreimene
Maijpuķīte jeb kreimene (Convallaria majalis) ir daudzgadīgs, neliels (gar. 10-30 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Augs ar garu, ložņājošu sakneni. Stublājs stāvs, īss, kails. Lapas divas, pie stublāja pamata, iegareni olveidīgas vai lancetiskas (gar. 10-20 cm, pl. 4-8 cm), mala gluda, labi saskatāms plātnes lokveidīgais dzīslojums. Pie stublāja pamata lapas apņem makstveidīgas, parasti sārti violetas zvīņas. Stublāja galotnē vienpusējs, skrajš ziedu ķekars (gar. 4-7 cm) ar 6-20 ziediem. Ziedi īsos kātos, nokareni, ļoti smaržīgi. Apziednis saaudzis (gar. 0.7-1 cm), plati zvanveida, balts. Apziedņa zobiņi smaili, atliekti. Auglis – oranžu vai sarkanīgi oranžu ogu ķekars (ogas Ø ap 0.8 cm). Zied maijā un jūnija sākumā.
Latvijā bieži dažāda lieluma grupas mežos un krūmājos. Ārstniecības un dekoratīvs augs.
Oficiālajā un tautas medicīnā lieto sirds mazspējas mazināšanai. Ārstniecībā lieto atsevišķi ziedus un lapas. No maijpuķītes lakstiem medikamentu ražošanas rūpnīcās iegūst venozo injekciju šķīdumus Corglyconum un Convallatoxinum, ko medicīnā lieto sirds mazspējas un sirdsdarbības ritma traucējumu ārstēšanai. Auga sastāvs ir ļoti komplicēts, ziedos ir glikozīds konvallotoksīns, alkaloīds majalīns, ēteriskās eļļas, farnezols, likopīns. Mājas apstākļos var pagatavot ziedu tinktūru, stingri ievērojot pagatavošanas norādījumus un dozēšanu.
Ņem 10 gramus svaigu ziedu, uzlej 100 ml. 70% spirta, ļauj ievilkties divas nedēļas, tad nokāš. Lieto ar ūdeni pa 10pilieniem 2-3 reizes dienā pie sirds mazspējas, krampjiem un konvulsijām.
Senos laikos tā pagatavotu maijpuķītes tinktūru pārdeva apzeltītos traukos ar nosaukumu Aqua aurea, kas nozīmē tulkojumā no latīņu – zelta ūdens un lietoja sirds un nervu stiprināšanai, paralīzes ārstēšanai, pret galvassāpēm un kā līdzekli, kas vispār stiprina veselību.
Lietojot maijpuķītes preparātus iekšķīgi, liela daļa aktīvo vielu, gremošanas fermentu iespaidā, noārdās un to aktivitāte novājinās, tomēr cilvēkiem, kam gremošanas dziedzeru darbība ir vāja ir jāsāk ar mazākām devām.