Parastā kamolzāle (Dactylis glomerata)
Parastā kamolzāle - Dactylis glomerata L.
Parastā kamolzāle - angliski: Cock’s-foot; vāciski: Gemeines Knaulgras; zviedru: hundäxing; igauņu: harilik kerahein; lietuviešu: paprastoji šunažolė; krievu: ежа сборная
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 40-120 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Augam pelēcīgi zaļa nokrāsa, tas veido skraju ceru. Stiebrs stāvs, slaids, kails un gluds, tikai zem ziedkopas dažreiz raupjš. Arī gandrīz pilnīgi slēgtā maksts raupja. Mēlīte plata, gari smaila. Lapas plakanas (pl 0.3-1 cm), uz dzīslām parasti mazliet raupjas. Zari pa vienam, to galā vārpiņas (ga 0.4-0.8 cm) kamolainos pušķos. Ziedkopai visbiežāk trīsstūrains apveids. Vārpiņas plēksnes smailas, ārējā ar 1 dzīslu. Katrā vārpiņā parasti 3-4 divdzimumu ziedi. Ārējās zieda plēksnes šķautne parasti klāta ar gariem matiņiem, gals gari akotaini nosmailots. Auglis - sīks grauds. Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība:
Ļoti plaši Eirāzijā (D. glomerata s.l.) sastopama suga. Tās ietvaros nodala vairākas pasugas, arī šeit sugas rangā aplūkoto Ašersona kamolzāli. Plaši lopbarībai kultivēta graudzāle, izveidotas vairākas šķirnes.
Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas pļavās, atmatās, ceļmalās, mežos un krūmājos. Bieži kultivē sētos zālājos un ganībās.
Īpašas norādes:
Savstarpēji parastā un Ašersona kamolzāle grūti atšķiramas. Nosakot augu, vērība jāpievērš krāsai, stiebra lapu platumam, ziedu skaitam vārpiņā, ziedkopas formai un ārējās zieda plēksnes apmatojumam un plēksnes galam (sk. sugas aprakstu). No citām graudzālēm ļoti viegli atšķiramas pēc raksturīgās vairāk vai mazāk kamolainās ziedkopas.
www.latvijasdaba.lv
Parastā kamolzāle (latīņu: Dactylis glomerata) - daudzgadīgs 60 - 120 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs. Ļoti bieži sastopams pļavās, krūmājos. Saknenis īss, ložņājošs, resns, ar daudzām tievām saknēm. Veido skrajus cerus. Stumbru parasti nedaudz, tie taisni vai pie pamata pacili, spēcīgi, apaļi, gludi, sīki rievaini, ar lapām. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas. Apakšējo lapu daudz, tās tāpat kā stumbra lapas plati lineāras, 0,5 - 0,6 cm platas, bet daudz garākas par stumbra lapām, galotnē īsi nosmailotas, ar izteiktām dzīsliņām, ļoti raupjas. Lapu makstis nelīdzenas, saspiestas, līdz mezgliem nesniedzas, mēlīte gara, galotnē iešķelta. Zied jūnijā un jūlijā. Ziedkopa - līdz ziedēšanai saspiesta, ziedēšanas laikā izplesta, vienpusēja skara ar trīsšķautnainu galveno asi un spirāliski sakārtotiem zariņiem. Vārpiņu daudz, tās sakopotas blīvos kamoliņos zaru galos, iegareni olveidīgas, smailas, no sāniem saspiestas, ar 3 - 5 ziediem. Vārpiņas plēksnes 2, gandrīz vienādas, ar šķautni, uz šķautnes ar īsām skropstiņām, smailas. Zieda plēksnes 2, ārējai plēksnei uz šķautnes īsas skropstiņas un īss akots, iekšējā plēksne gar abām šķautnēm tāpat ar īsām skropstiņām, bez akota, galotnē ar 2 zobiņiem, īsāka par zieda ārējo plēksni. Auglis - iegareni olveidīgs grauds.
Ļoti vērtīga pļavu zāle, tā ir arī ļoti ražīga. Agri nopļauta, dod labu atālu (līdz 40% no pirmā pļāvuma), un pa abiem pļāvumiem kopā no 1 ha var iegūt 60 - 70 centnerus siena (labi koptās pļavās no 1 ha var iegūt 150 centnerus siena).
lv.wikipedia.org
