Parastā irbene (Viburnum opulus)
Parastā irbene - Viburnum opulus L.
Parastā irbene - angliski: Guelder-rose; vāciski: Gemeiner Schneeball; krievu: калина обыкновенная
Parastā irbene (Viburnum opulus) ir liels, līdz 4 m augsts kaprifoliju dzimtas vasarzaļš krūms. Zari kaili, miza pelēka vai sarkanbrūna (uz vecākiem zariem). Pumpuri ovāli, sarkanbrūni, ar vienu zvīņu. Lapas pretējas, trīsstaraini daivainas (ga 5-10 cm, pl 4-8 cm), kailas, plātnes mala attāli un neregulāri zobaina, pamats ieapaļš. Lapas ar īsu kātu (ga 1-2 cm). Pielapes ātri nokrīt, sarveidīgas. Ziedi vairogveida ziedkopā (Ø līdz 10 cm). Ziedkopas ārmalā ziedi (pl 1-2 cm) daudz lielāki, pienbalti, neauglīgi. Centrā ziedi sīkāki (pl 0.4-0.6 cm), dzeltenbalti. Kauss īss, stobrveida. Putekšņlapas tālu pārsniedz vainagu. Auglis - rūgts, spilgti sarkans kaulenis. Zied jūnijā. Augļi nogatavojas septembrī un oktobrī.
Izplatība:
Eiropā un Rietumāzijā sastopama suga.
Latvijā nereti visā teritorijā. Izveidotas vairākas kultūras šķirnes, ko audzē apstādījumos.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug mēreni mitros, auglīgos mežos, īpaši pieupju mežos un krūmājos, kā arī aizaugošās pļavās.
Īpašas norādes:
Ārstniecības augs.
www.latvijasdaba.lv
Irbenes ( Viburnum) Latvijā sastopamas gan savvaļā, gan arī dārzos, galvenokārt kā krāšņumaugs. Auga latīniskais nosaukums cēlies no latīņu vārda viere, kas tulkojumā nozīmē adīt, pīt un acīmredzot saistīts ar jauno dzinumu izmantošanu grozu pīšanai. Irbenes cietā un izturīgā koksne kādreiz izmantota sīku amatniecības izstrādājumu, piemēram, koka apavu nagliņu izgatavošanai. Savukārt mizu novārījumu kopā ar dzelzs alaunu izmantoja krāsošanai. Irbeņu miza piešķīra krāsojumam melni zaļu toni.
Savvaļā Latvijā sastopama parastā irbene (Viburnum opulus). Rudenī, sākoties salnām, lapas iekrāsojas skaistos purpurkrāsas toņos. Viens atsevišķs stumbriņš var dzīvot 10- 25 gadus. Dārzos samērā populāra ir parastās irbenes dekoratīvā forma ar lodveida ziedkopām, tā sauktajām sniega pika, kurai ir sterili ziedi, tāpēc tā neveido ogas. Ziemā irbeņu augļi noder par barību putniem, turklāt irbenes ir arī labs medus augs. Latvijā kā krāšņumaugi tiek audzētas arī vilnainā irbene (Viburnum lantana), Kanādas irbene (Viburnum lentago) un parastā irbene (Viburnum opulus).
Irbenes kā ļoti populārs augļaugs pazīstams Krievijā, kur irbenei ir ļoti plašs izplatības areāls no Eiropas rietumu robežas līdz Tālajiem Austrumiem. Sevišķi bargajā Sibīrijas klimatā ar aukstajām ziemām irbene ar savi izcilo salcietību vienmēr bijusi neatsverama kā ārstniecības augs un vērtīgs vitamīnu un minerālvielu avots. Acīmredzot šī iemesla dēļ irbene ir visplašāk pētīta Krievijā, kur daudz darīts jaunu šķirņu selekcijā un izveidotas šķirnes ar ogām, kas piemērotas lietošanai uzturā svaigā veidā.
Svaigā veidā savvaļas irbeņu augļi praktiski nav lietojami to lielā rūgtuma dēļ. No rūgtuma var atbrīvoties ogas saldējot, tvaicējot vai vienkārši aplejot ar verdošu ūdeni. Sibīrijā augļu saldēšana tiek saistīta ar to uzglabāšanu, traukus ar augļiem ierokot sniegā. Šādi apstrādātus augļus izmanto želeju, marmelādes, ķīseļu un pīrāgu pildījumu gatavošanai.
(Sarmīte Strautiņa, LVAI, Dārza Pasaule 01/2008)
stadisim.lv
