Parastā žubīte
Parastā žubīte (Latīņu v. – Fringilla coelebs; Angļu v. – chaffinch; vācu v. – Buchfink, krievu v. – зяблик) ir žubīšu dzimtas putns.
Tiklīdz pavasarī iestājas jaukāks laiks, kūst sniegs, briest pumpuri, marta beigās vai aprīļa sākumā no pārziemošanas atgriežas mūsu pazīstamā parku un mežaudžu dziedātāja žubīte.
Izskats: Uz tumšajiem spārniem divas baltas šķērsjoslas; virsaste zaļgana, ārējās stūrspalvas baltas. Pavasarī tēviņam galvas virsa un kakla aizmugure zilganpelēka; krūtis iesārti rūsganas. Mātītei un jauniem putniem visa mugurpuse zaļganbrūna, vēderpuse gaiša.
Balss: Parastākie saucieni „rju pink – pink”, „dri dri dri”, lidojumā īss „jiep”. Dziesma skanīga, apmēram kā „dzev – dzev – dzev – dzev – dzev – vīdzev”.
Sastop: Dažādu tipu mežos, parkos, dārzos (arī pilsētā).
Ligzdo: Dažādos kokos, zemu (dažkārt arī krūmos). Ligzda no sūnām, zāles stiebriņiem, ķērpjiem, bērza tāss plēksnītēm, tīmekļiem, izklājumā zīdītāju vilna un putnu spalvas. Aprīlī – jūlijā dēj 4 – 5 balti pelēkzaļganas, brūnām svītriņām un punktiņiem izraibinātas olas, ko 14 dienu laikā izperē.
Vasarā žubīte pārtiek vienīgi no kukaiņiem, kurus atrod kāpelējot un lēkājot pa koku zariem un tekalējot pa zemi. Rudenī un agri pavasarī, kad kukaiņu nav, pārtiek no nezāļu un skuju koku sēklām.
Ceļo: Atlido marta beigās – aprīlī, aizlido septembrī – oktobrī (uz Rietumeiropu). Siltākās ziemās nedaudz pārziemo tepat.
Avots: J.Baumanis, V.Klimpiņš „Putni Latvijā”, Kārlis Grigulis „Putnu grāmata”.
Parastā žubīte jeb vienkārši žubīte (Fringilla coelebs) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns. Žubīte ir plaši izplatīta visāEiropā, izņemot tundras zonu ziemeļaustrumos, Āzijā, sākot ar Turciju, cauri Aizkaukāzam, Irānai, Turkmenistānai, Sibīrijas dienvidu daļai,Kazahstānas ziemeļiem līdz Ķīnas ziemeļrietumiem. Areāla tālākais austrumu atzars sasniedz Baikāla ezeru. Tā sastopama arī Ziemeļāfrikā. Toties Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā žubīte ir introducēta suga.
Ziemeļu un austrumu populācijas pārvietojas ziemot areāla ietvaros Eiropā, kā arī tālāk uz dienvidiem Melnās un Kaspijas jūras apkārtnē unTuvajos Austrumos. Tālākās austrumu populācijas ziemā sasniedz Afganistānu, Pakistānu un Nepālu. Retos gadījumos žubīti var novērotZiemeļamerikas austrumos, lai gan atsevišķos gadījumos tās varētu būt no nebrīves izbēguši īpatņi.
Latvijā:
Latvijā žubīte ir parasta un izplatīta ligzdotāja, kas sastopama visā Latvijas teritorijā un apdzīvo dažādus biotopus. Visbiežāk tā sastopama mežos un parkos, nereti arī apdzīvotu vietu tuvumā. Ornitologi uzskata, ka Latvijā dzīvo ap 2,5 miljoniem šīs sugas pāru. Var uzskatīt, ka tā ir visbiežāk sastopamā putnu suga Latvijā. Galvenokārt žubīte novērojama vasarā, bet nelielā skaitā tā arī ziemo apdzīvoto vietu tuvumā Latvijas rietumu daļā. No ziemošanas vietām Rietumeiropā žubīte Latvijā atgriežas no marta beigām līdz aprīļa vidum. Žubītes Latvijas teritoriju arī masveidā caurceļo kā pavasarī, tā rudenī. Latvijā mājo žubītes nominālpasuga - Fringilla coelebs coelebs.
Izskats:
Žubīte ir mazs putniņš. Tās ķermeņa garums ir aptuveni 14,5 cm, spārnu izplētums 24,5 - 28,5 cm, svars 18 - 29 g. Žubītei piemīt dzimumu dimorfisms. Tēviņiem apspalvojums ir spilgtākās krāsās (īpaši pavasarī) nekā mātītēm. Nominālpasugas tēviņam ir zilganpelēka galvas virsa, melna piere, sarkanbrūni vaigi, pleci, vēders, kas plūstoši pavēderē kļūst gaišāks. Muguras lejasdaļa ir zaļgana, tā labi redzama tikai putnam lidojumā. Spārni melnbalti, joslām. Mātīte neuzkrītošāka, pelēcīgāka, dzeltenbrūna, gaišāka, bet ar līdzīgiem gaišiem laukumiem uz spārniem. Jaunie putni ārēji atgādina mātītes.
Abiem dzimumiem kājas ir pelēkbrūnas, bet acis tumši brūnas. Knābis ziemā ir gaiši pelēks, bet vasarā kļūst zilganpelēks ar nelielu melnumiņu knābja galā.
Uzvedība un barība:
Žubītes atkarībā no izplatības areāla var būt nometnieces vai ziemeļu reģionos daļēji migrējošas. Ārpus vairošanās sezonas tās pulcējas baros, kuros nav stingru attiecību. Reizēm bari tiek veidoti kopā ar ziemas žubītēm. Žubītei ir skaļa dziesma un tā parasti dzied, tupot kāda zara galā koka vainaga lejas daļā.
Žubīšu barība galvenokārt ir sēklas, kuras tiek meklētas uz zemes, un citas augu daļas. Vairošanās sezonas laikā tās pamatā lieto kukaiņusun citus bezmugurkaulniekus, bet putnēni tiek baroti gandrīz tikai ar kukaiņiem.
Ligzdošana:
Žubītes dzimumbriedumu sasniedz viena gada vecumā. Tās pamatā ir monogāmas, ļoti bieži pāra attiecības saglabājas ilgstoši vairāku gadu garumā. Tēviņš pavasarī ieņem savu teritoriju un ar dziedāšanu pievilina mātīti. Ligzdu būvē tikai mātīte, tā tiek vīta krūmos vai kokos vairāku metru augstumā virs zemes. Būvniecībai tiek izmantoti zāļu stiebriņi, saknītes, koku miziņas, sūnas un zirnekļutīkli. No ārpuses ligzda tiek maskēta ar sūnām un ķērpjiem. Ligzdai ir kompakta, dziļas bļodiņas forma, kas no iekšpuses tiek izklāta ar smalkām saknītēm un spalviņām.
Dējumā parasti ir 3 - 6 olas, kurām var būt ļoti dažāda krāsa. Tās var būt gan gaiši zilas vai gaiši zilizaļas, gan gaiši sārtas ar tumšāk brūniem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 10 - 16 dienas un perē tikai mātīte. Izšķiļoties mazuļi ir nevarīgi, akli un bez apspalvojuma, par tiem rūpējas abi vecāki. Mazuļus pamatā baro ar tauriņu kāpuriem. Apspalvojums jaunajiem putniem uzaug, kad tie sasniedz 11 - 18 dienu vecumu, un šajā laikā tie arī sāk lidot. Vecāki par jaunuļiem turpina rūpēties vēl apmēram 3 nedēļas. Retos gadījumos pārim ir otrais dējums, bet tad mātīte būvē jaunu ligzdu. Savvaļā žubītes visbiežāk nenodzīvo ilgāk par 3 gadiem, bet vecākā zināmā žubīte ir nodzīvojusi 15 gadus un 6 mēnešus.
Sistemātika:
Žubītei ir vairākas pasugas, kas pamatā tiek izdalītas, balstoties uz apspalvojuma krāsu atšķirībām pieaugušiem tēviņiem. Visas žubīšu pasugas var iedalīt 3 lielākās grupās: coelebs - Eirāzijas grupa, kas izplatīta Eiropā un Āzijā, spondiogenys - Āfrikas grupa, kas mājo Ziemeļāfrikā, un canariensis- Kanāriju grupa, kas mājo Kanāriju salās. Madeiras un Azoru pasugas atkarībā no informācijas avota tiek iedalītas vai nu Kanāriju pasugu grupā, vai Āfrikas grupā. Ģenētiskajos pētījumos noskaidrojies, ka Āfrikas grupa un Eirāzijas grupa savstarpēji ir tuvāk radniecīgas nekā ar pasugām no trešās Kanāriju grupas.
Dažādos informācijas avotos ir atšķirīgs pasugu skaits Eirāzijas grupai. Starptautiskā Ornitologu biedrībā (angļu: International Ornithological Committee) izdala 11 pasugas, bet Kollars savā "Pasaules putnu rokasgrāmatā" (angļu: Handbook of the Birds of the World) izdala 7 pasugas, apvienojot 4 Ornitologu biedrības izdalītās pasugas (balearica, caucasica, schiebeli un tyrrhenica) ar nominālpasugu. Turklāt Kollars uzskata, ka arī alexandrovi, sarda,solomkoi un syriaca būtu jāapvieno ar nominālpasugu.
2009. gadā veicot DNS pētījumus Kanāriju salu 3 pasugām, zinātnieki secināja, ka salu žubītes ievērojami atšķiras no kontinenta žubītēm un patiesībā tās būtu jāizdala kā atsevišķa suga ar 3 pasugām. Tomēr zinātnieki iesaka pārgrupēt esošās pasugas atšķirīgi no pašreizējās sistemātikas: pasugas palmaeun ombrioso apvienot kā vienu pasugu, bet pasugu canariensis sadalīt 2 pasugās - vienā, kas mājo tikai Grankanārijā, un otrā, kas mājo Homērā unTenerifē.
lv.wikipedia.org
Žubīšu dzimta
Žubīšu dzimta (Fringillidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes). Tajā ir apmēram 150sugas, kas sistematizētas 4 apakšdzimtās. Dažādos avotos sugu skaits ir minēts dažāds. Latvijā sastopamas 18 žubīšu dzimtas sugas.
Žubīšu dzimtas putni ir sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Austrālāzija nav šo putnu dabīgais izplatības areāls, bet šīs dzimtas putni šajā reģionā ir introducēti. Daudzas sugas mājo ziemeļu puslodē. Žubīšu dzimtas putni ir sastopami dažādās biomās: skrajos jauktu koku mežos, ļoti biezos mežos, mežmalās, atklātās ainavās, krūmājos, lauksaimniecības tīrumos un dārzos, un pilsētu parkos.
Izskats un īpašības:
Lielākajai daļai žubīšu dzimtas putnu ir spēcīgi, konusveidīgi knābji, kas tiek izmantoti, lai saspiestusēkliņas. Dažām sugām ir nelieli knābji, bet citām gari un līki, piemēram, Havaju medusložņām(Drepanidinae). To apspalvojums ir ļoti dažāds. Žubīšu dzimtas putniem visbiežāk ir košs un krāsains apspalvojums, bet dažām sugām tas ir neuzkrītošāks, mierīgāks. Izmēri ir ļoti dažādi - tie var būt gan vidēji lieli, gan mazi. Toties visām sugām astei ir 12 spalvas.
Mazākais žubīšu dzimtā ir Andu ķivulis (Carduelis spinescens), kura ķermeņa garums ir 9,5 cm, bet svars 8,4 g. Lielākais ir lielais dižknābis (Mycerobas affinis). Tā ķermeņa garums ir gandrīz 23 cm, bet svars 79 g. Eiropas mazākais žubīšu dzimtas putns ir ģirlicis (Serinus serinus). Tas ir tikai nedaudz lielāks par Andu ķivuli (11 cm, svars 8,5 g).
Lielākā daļa žubīšu dzimtas putnu labi dzied. Šīs dzimtas putniem ir raksturīgs lidojums pa viļņveida līkni augšā, lejā, kas atgādina bumbiņas atsišanos pret zemi. Šāds lidojuma raksturs veidojas tādēļ, ka žubīšu dzimtas putni mēdz īsu mirkli lidojumā planēt ar sakļautiem spārniem. Tad tie atkal paceļas uz augšu, aktīvi sasitot spārnus.
Sistemātika vēsturē:
Pagātnē žubīšu dzimtas sistemātika ir daudz diskutēta, vērtēta un mainīta. Žubītes un dadzīši ir bijuši apvienoti vienā apakšdzimtā, sistematizējot abas grupas kā ciltis. Havaju medusložņas ir bijušas izdalītas atsevišķā dzimtā. Un eifonijas kādreiz tika sistematizētas kā tanagru dzimtai (Thraupidae) piederošas līdz, attīstoties molekulārajai zinātnei, tika iegūti ticami fakti iepriekšminēto putnu izcelsmei un radniecībai. Fosiliju atradumi liecina, ka žubīšu dzimta dzīvoja jau miocēna vidū pirms 20 - 10 miljoniem gadu. Visplašākā un daudzveidīgākā no visām žubīšu dzimtas apakšdzimtām ir dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae).
Sistemātika:
Žubīšu dzimta (Fringillidae)
- Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae)
- Eifoniju apakšdzimta (Euphoniinae)
- Havaju medusložņu apakšdzimta (Drepanidinae)
- Žubīšu apakšdzimta (Fringillinae)
Latvijā sastopamās žubīšu dzimtas sugas:
Žubīšu dzimta (Fringillidae)
- Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae)
- ģints Dadzīši (Carduelis)
- Dadzītis (Carduelis carduelis)
- Gaišais ķeģis (Carduelis hornemanni)
- Kalnu ķeģis (Carduelis flavirostris)
- Kaņepītis (Carduelis cannabina)
- Ķeģis (Carduelis flammea)
- Ķivulis (Carduelis spinus)
- Mazais ķeģis (Carduelis cabaret)
- Zaļžubīte (Carduelis chloris)
- apakšģints Krustknābji (Loxia)
- Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera)
- Egļu krustknābis (Loxia curvirostra)
- Priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus)
- Dižknābji (Coccothraustes)
- Dižknābis (Coccothraustes coccothraustes)
- Ģirliči (Serinus)
- Ģirlicis (Serinus serinus)
- Mazie svilpji (Carpodacus)
- Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus)
- Svilpji (Pyrrhula)
- Svilpis (Pyrrhula pyrrhula)
- Ziemeļu svilpji (Pinicola)
- Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator)
- ģints Dadzīši (Carduelis)
- Žubīšu apakšdzimta (Fringillinae)
- Žubītes (Fringilla)
- Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla)
- Žubīte (Fringilla coelebs)
- Žubītes (Fringilla)
