Papeles
Latviešu valodā par papelēm mēdz saukt arī dažas apses. Par papelēm latviešu valodā pieņemts saukt tās Populus (apse, papele) ģints sugas, kas viegli pavairojamas ar koksnainiem spraudeņiem.
Pasaulē pazīst ap 50 apšu un papeļu sugu, kas savvaļā aug Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un pat Ziemeļāfrikā. Dendrārijā var apskatīt ap 70 apšu un papeļu sugu un 90 dažādu šķirņu.
database.smartgardens.eu
Papeles, līdzīgi kā parastā apse (Populus tremula), pieder pie apšu ģints un vītolu dzimtas. No šīs ģints bez parastās apses Eiropā dabisko izplatības areālu robežās vēl ir pārstāvētas baltā apse (Populus alba) un piramidālā papele (Populus nigra). Pēdējās divas sugas nav pieskaitāmas pie Latvijas dabiskās floras pārstāvjiem, lai gan visai bieži sastopamas gan parkos, gan apstādījumos.
Latvijā ar labiem panākumiem ir introducētas arī vairākas Ziemeļamerikas papeļu sugas – spilvaugļu papele (Populus trichocarpa), kokvilnas koks (Populus deltoides) un balzāma apse jeb papele (Populus balsamifera). Lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju papele asociējas tieši ar spilvaugļu papeli un kokvilnas koku, jo šīs sugas pagājušā gadsimtā vidū un otrajā pusē ļoti bieži tikai izmantotas apstādījumos apdzīvotās vietās, kā arī ceļmalas aleju veidošanai. Raksturīga šo koku pazīme (kā jau var spriest pēc sugu nosaukumiem...) ir pūkas, kuras bagātīgi izplatās koku apkārtnē pēc sēklu nogatavošanās. Tieši šī iemesla dēļ papeļu stādījumiem Latvijā ir ticis pieteikts „karš”, bez žēlastības izzāģējot papeļu alejas un stādījumus gan pilsētās, gan ārpus tām. Domājams, ka nevienam vien pašam ir bijusi iespēja aplūkot nozāģētos milzīgos papeļu stumbrus un apbrīnot koku fantastiskos radiālos pieaugumus, kurus uzskatāmi raksturo mums neierasti platās koksnes gadskārtas.
Papeles ir ļoti ātraudzīgi koki un rūpnieciski papeļu plantācijas tiek audzētas daudzās pasaules valstīs; arī Eiropā – no Itālijas līdz pat Zviedrijai. Pat ledāju un vulkānu zemē Īslandē, kur pēdējos gados lieli līdzekļi tiek ieguldīti mežu izveidei, papeles ir iedzīvojušās un sasniedz vērā ņemamas krājas. Lai vēl vairāk palielinātu koku ātraudzību un uzlabotu to produktivitāti, papeļu sugas tiek savstarpēji krustotas. Visbiežāk rūpnieciski tiek audzētas hibrīdo papeļu kloni, kuri veidoti, krustojot piramidālo papeli ar kokvilnas koku vai spilvaugļu papeli. Šeit noteikti jāatzīmē, ka nedrīkst jaukt hibrīdo apsi, kura tiek audzēta arī pie mums, ar hibrīdajām papelēm. Hibrīdo apsi iegūst, krustojot parasto apsi ar Amerikas apsi (Populus tremuloides) un tās mežsaimnieciskās īpašības un pavairošanas metodes ir atšķirīgas no hibrīdajām papelēm.
www.agroforestrylatvia.com
Papelēm piemīt attīrošas un veselību veicinošas īpašības. Ir kokaudzēšanas speciālisti, kuri uzskata, ka papeles mazina radioaktivitāti tiklab augsnē, kā gaisā. Pētījumā par augu audu kultūrām minēts, ka radiāciju mazina spraudeņu un dzinumu kultūras (arī papele ir spraudeņu kultūra). Svarīgākā papeļu funkcija tomēr ir gaisa attīrīšana no rūpniecisko izmešu piesārņojuma. Viņa piebilst, ka pirms dažiem gadu desmitiem iedzīvotāji mazāk slimoja ar dažādām alerģiskām kaitēm, tādēļ papeļu klātbūtne cilvēkiem netraucēja.
Ārstniecībā izmanto papeļu pumpurus. Tajos ir glikozīdi, sveķi, ābolskābe, tanīns, vitamīns C un ēteriskās eļļas. Papeles pumpuru novārījumus izmanto kā pretiekaisumu, mīkstinošus un sāpes remdējošus līdzekļus. Tie pazemina arī temperatūru. Uz papeļu pumpuru bāzes pagatavotos novārījumus lieto kā aplikācijas locekļu reimatisma un podagras gadījumos.
No papeļu pumpuriem izgatavo ziedes, ko ierīvē galvas ādā, lai veicinātu matu augšanu, ārstnieciskās ziedes izmanto arī sejas tīrīšanai, ja ir vasaras raibumi vai pigmentētie plankumi. Arī ziedei ir pretiekaisuma iedarbība, un tā veicina vielmaiņu, aptur prostatas un urīnpūšļa iekaisuma procesu. No papeles izgatavotos preparātus nav ieteicams lietot, ja ir aknu vai nieru saslimšanas.
Balzama apse (balzama papele) - Populus balsamifera L.
Liels (25-40 m augsts), ātraudzīgs vītolu dzimtas koks. Divmājnieks. Vainags šauri piramidāls. Miza jaunībā iezaļgana, vēlāk pelēka, gluda, veciem kokiem sasprēgājusi. Zari stāvi, jaunībā mazliet lipīgi un šķautņaini. Pumpuri lieli, koniski, smaili, sveķaini, ar raksturīgu balzama smaržu. Lapas kailas, pacietas, ādainas, ar kātu. Kāts parasti īsāks nekā šaurāk vai platāk olveidīgā (ga 5-10 cm, pl 2.5-6 cm) lapas plātne. Lapas virspuse tumšzaļa, spīdīga, apakšpuse blāvāka, klāta ar punktveida sveķu dziedzeriem. Zied maijā. Ziemeļamerikas suga, kas XVIII gs. pirmajā pusē ieviesta apstādījumos Eiropā. Līdzīga vairākām citām apstādījumos ieviestām papelēm no Āzijas un Ziemeļamerikas (par papelēm Latvijā bieži sauc apses, kuras veģetatīvi pavairo ar spraudeņiem). Atšķirama pēc lapas formas un sveķainajiem pumpuriem ar raksturīgo balzama smaržu. Dekoratīvs koks, taču tā lietderību pilsētu apstādījumos pēdējā laikā apšauba sēklu lidmatiņu radītā piegružojuma dēļ.
Spilvaugļu papele - Populus trichocarpa L.
Vasarzaļš, dzimtenē līdz 60 m augsts koks, ar platu nokarenu vainagu. Vecāku koku miza tumši pelēka, saplaisājusi. Zari pelēki, gludi. Viengadīgie zariņi šķautņaini, kaili vai mataini, tumši oranži, ar gaišām lenticelēm, spīdīgi. Pumpuri lipīgi un smaržīgi. Lapas plati olveida līdz iegareni rombiskas, ar noapaļotu vai viegli sirdsveida pamatu, 7-10 cm garas. Putekšņu maciņi gaiši sarkani. Sastopama mežos un atklātās vietās ūdensteču krastos. Kalnos aug līdz 1800 m v.j.l. Iztur 30-40 grādu salu. Ātraudzīga. Daudzpusīgi pielietojama koksne, it īpaši celulozes iegūšanai. Dekoratīva, bet Latvijā reti stādīta. Izmantota papeļu šķirņu selekcijā.
Kanādas papele Robusta - Populus x canadensis Robusta L.
Vasarzaļš, līdz 35 m augsts koks ar taisnu stumbru un augšup vērstiem zariem, kas sakārtoti mieturos. Jaunie dzinumi mataini, vēlāk dzinumi gandrīz kaili. Lapas 10-12 cm garas, plaukstot vara sarkanas, vēlāk tumši zaļas, spīdīgas, trīsstūrainas, reizēm ar viegli izteiktu sirdsveida pamatu. Vīrišķais klons. Zied aprīlī, putekšņu maciņi koši sarkani. Ātraudzīga, pret slimībām izturīga un ziemcietīga papele. Šķirne reģistrēta Francijā (Simon-Louis, Plantières prés Metz), 1885. Dekoratīva, stāda alejās. Latvijā bieži stādīta lauku parkos, kā arī pilsētās un pat starp ēkām. Vecāku koku masīvie zari ir trausli, tāpēc vētras laikā tie lūzt. Koksni izmanto sērkociņu ražošanā u.c.
Petrovskas papele - Populus x petrowskiana L.
Vasarzaļš, liela auguma koks, pārsniedz 30 m augstumu. Zari stāvi. Dzinumi kaili, škautņaini, dzeltenbrūni. Pumpuri lieli, lipīgi. Lapas olveida, ar gari izstieptu galotni un sirdsveida vai noapaļotu pamatu, kailas. Sievišķais klons. 19. gs. beigās spontāni radusies Piemaskavā, Petrovskas-Razumovskas akadēmijā. Aug strauji, augsnes ziņā pieticīga. Saulmīle. Rudenī ilgi zaļa. Pavairo ar spraudeņiem. Dekoratīvs, stalts koks. Piemērots pilsētu apstādījumiem. Latvijā bieži stādīta starp celtnēm un alejās ielu malās. Papeles attīra pilsētu piesārņoto gaisu, taču, diemžēl, pēdējos gados tiek nīdētas, jo uzskata, ka augļu izplatīšanās laikā, daļai cilvēku ir alerģija.
www.termorelax.com
Apses (Populus) ir vītolu dzimtas ģints. Tie ir ātraudzīgi divmāju koki.
Apšu ģints sugas tiek grupētas vairākās sekcijās:
Apšu sekcija
Melno papeļu sekcija
Piramidālā papele (Populus nigra)
Kanādas papele (Populus x canadensis) (P. nigra x P. deltoides)
Kokvilnas koks (Populus deltoides)
Fremonta papele (Populus fremontii)
Balzāmpapeļu sekcija
Šaurlapu balzāmpapele (Populus angustifolia)
Balzāma papele (Populus balsamifera)
Spilvaugļu papele (Populus trichocarpa)
Laurlapu papele (Populus laurifolia)
Ķīnas papele (Populus simonii)
Maksimoviča papele (Populus maximowiczii)
Liellapu papeļu sekcija
Purva liellapu papele (Populus heterophylla)
Kīnas liellapu papele (Populus lasiocarpa)
Vilsona papele (Populus wilsonii)
Subtropu papeļu sekcija
Eifratas papele (Populus euphratica)
Tanas papele (Populus ilicifolia)
Meksikas papeļu sekcija
Meksikas papele (Populus mexicana)
