Panātres (Lamium)
No panātrēm (Lamium) bieži sastop balto panātri (Lamium album) – daudzgadīgu lakstaugu ar stāvu, vienkāršu vai zarotu 30 - 70 cm garu stublāju. Lapas iegareni olveidīgas ar sirdsveidīgu pamatni, 2 - 6,5 cm garas un 1,5 - 3,5 cm platas. Ziedi sēdoši, pa 6 - 12 neīstos mieturos augšējo lapu žāklēs, netīri balti vai iedzelteni. Zied no V-X. Aug dārzos, nezālienēs, ceļmalās, sētmalās.
Plankumainā panātre (Lamium maculatum) pēc sava auguma atgādina balto panātri. Tās stublājs ir 25 - 60 (100) cm garš, vienkāršs vai arī lejas daļā zarains. Lapas ar kātiem, olveidīgas, 2,5 - 5 (8) cm garas un 1 - 5 cm platas. Ziedi sēdoši, pa 6 - 10 neīstos mieturos augšējo lapu žāklēs, sarkani, to vainags 2,2 - 3 cm garš. Zied no VI - IX. Krūmājos, mežos, upju krastos, ne bieži.
Nezālienēs un dārzos bieži sastopamas sārtā panātre (Lamium purpureum) un bastarda panātre (Lamium hybridum). Bastarda panātre ir viengadīgs lakstaugs ar 5 - 45 cm garu, no pamata zarainu, stāvu vai pacilu stublāju. Apakšējās lapas ar gariem kātiem, nierveidīgas, apaļas vai rombveidīgas. To mala nevienādi zobaina līdz gandrīz plūksnoti šķeltai, kāts vairāk vai mazāk spārnains. Ziedi purpursārti, ciešos mieturos, kas satuvināti galotnē. Zied no V-X.
Sārtajai panātrei lapu malas pa lielākai daļai ar vienādiem, noapaļotiem zobiņiem; pamats vairāk vai mazāk sirdsveidīgs, kāts nav spārnains.
Dārzos, tīrumos, dažādās nezālienēs un atmatās sastopama skaujošā panātre (Lamium amplexicaule L.). Viengadīgs, neliels (ga 10-30 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Augs kopumā ļoti skraji aplapots. Stublājs kails (augšdaļā var būt skraji apmatots), zarains, parasti stāvs, retāk pacils. Lapas ieapaļas (ga, pl 1-3.5 cm), ar kātu, kas var pat trīsreiz pārsniegt plātnes garumu. Plātnes mala rantaina, gals noapaļots. Ziedi sēdoši, neīstā mieturī stublāja vai zaru galā ieapaļu, skaujošu seglapu žāklēs. Ziedi vairāk vai mazāk stāvi. Seglapas ieapaļas, mala rantaina, bieži daivaina vai šķelta. Kauss vairākas reizes īsāks nekā vainaga stobriņš, apmatots, galā ar gari nosmailotiem zobiņiem. Vainags sārts, divlūpains, garš (ga 1-2 cm), vairāk nekā pusi vainaga garuma veido tievs un garš stobriņš. Augšlūpa velvēta, apmatota. Apakšlūpa trīsdaļīga, pie pamata sašaurināta, galā ar jomu. Parasti uz katras no apakšlūpas vidus daivām abpus jomas galā ir paliels, sarkans punkts. Auglis - gaišpelēks, kārpains riekstiņš skaldauglī. Zied no maija līdz septembrim. (www.latvijasdaba.lv)
Mežos un krūmājos bieži sastopama parastā zeltnātrīte (Galeobdolon luteum) – daudzgadīgs lakstaugs ar 15 - 60 cm garu stublāju. Ziedošie dzinumi stāvi vai pacili, neziedošie – guļoši vai ložņājoši. Lapas olveidīgas vai iegareni olveidīgas ar 1 - 3,5 cm gariem kātiem. Ziedi pa 6 galotnē satuvinātos mieturos, dzelteni ar oranžiem plankumiņiem. Zied V, VI.
