Pallasa sausserdis (Lonicera caerulea)

Pallasa sausserdis - Lonicera pallasii Ledeb. (syn. Lonicera caerulea L. ssp. pallasii (Ledeb.) Browicz; L. baltica Pojark.)

Pallasa sausserdis - zviedru: rysk blåtry; igauņu: Pallase kuslapuu; krievu: жимолость Палласа

APRAKSTS:
Vasarzaļš, neliels (ga 0.8-2 m) kaprifoliju dzimtas krūms. Miza brūna vai pelēkbrūna, vecākiem krūmiem slokšņaini atlobās. Zari stāvi vai lokveidīgi. Jaunie zari, pumpuri un lapas blīvi ar matiņiem. Lapas pretējas, iegarenas līdz ovālas (ga 2-9 cm, pl 1.5-5 cm), zilganzaļas, ar blāvāku apakšpusi. Plātnes mala gluda, pamats ieapaļš, gals visbiežāk strups, kāts īss. Ziedi blāvi dzeltenīgi vai dzeltenzaļi, pa pāriem kopā, ārpusē blīvi apmatoti. Sēklotnes abiem ziediem saaugušas. Tās apņem no pieziedlapām veidots vīkals. Kauslapas sīkas, nobirstošas. Vainaglapas saaugušas, veido vairāk vai mazāk simetrisku (tomēr divlūpainu) ziedu. Auglis - zilgani melnas, apsarmotas, saaugušas ogas. Zied maijā.

IZPLATĪBA:
Reti un nevienmērīgi ZA Eiropā un Rietumsibīrijā sastopama suga. Atsevišķi autori to īpaši nenodala no ļoti līdzīgā zilā sausserža (L. caerulea L.) vai aplūko kā pasugu (Lonicera caerulea ssp. pallasii). Tā rezultātā ziņas par izplatību daudzviet ir pretrunīgas, atkarībā no tā, kādā taksonomiskajā rangā šī suga (Latvijā) tiek aplūkota citur. Baltijas reģionā visbiežāk Igaunijā.

Latvijā reti, galvenokārt tikai piejūrā, īpaši Kurzemē.

BIOTOPI:
Atsevišķi krūmi un grupas dažādos mežos, purvos un kāpās.

ĪPAŠAS NORĀDES:
No otras savvaļas sugas Latvijā - daudz biežākā parastā sausserža (L. xylosteum) - atšķirams diezgan viegli pēc zilganzaļām (nevis zaļām) lapām, diezgan simetriska (nevis acīm redzami divlūpaina ar atliekušos apakšlūpu) zieda vainaga, zilganiem (ne spožiem, sarkaniem) augļiem.

Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
www.latvijasdaba.lv

Izplatība. Ziemeļeiropā, Rietumsibīrijā, Austrumsibīrijā – no mēreni siltās līdz vēsajai joslai.

Morfoloģija. Vasarzaļš, 0,7-2,5 m augsts krūms. Zari stāvi, ar brūnu mizu, kas atdalās garām sloksnēm. Dzinumi ar matiņiem. Lapas iegareni otrādi olveidīgas līdz eliptiskas, 2-7 cm garas, ar strupu galotni un ķīļveidīgu pamatu, sākumā abpusēji matainas, vēlāk virspusē koši zaļas, kailas, bet apakšpusē gaišākas, ar matiņiem. Ziedi pa 2 lapu žāklēs. Vainags piltuvveida, 0,9-1,5 cm garš, gaiši dzeltens. Augļi apaļi vai elipsoidāli, 0,7-1,2 cm gari, tumši zili, ar apsarmi, sulīgi, rūgti. Ziedi plaukst reizē ar lapām, Latvijā aprīļa beigās vai maija sākumā. Augļi nogatavojas jūlijā, augustā.

Ekoloģija. Sastopams slapju skujkoku mežu pamežā un mežmalās, purvu malās un upju ieleju krūmājos. Kalcifils augs.

Nozīme. Mizu, lapas, ziedus un augļus plaši pielieto dažādu slimību ārstēšanā. Augļi ēdami, no tiem iegūst vērtīgu pārtikas krāsvielu. Medusaugs.
database.smartgardens.eu