Padure

Padure ir ciems Kuldīgas novada Padures pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumos Padures upes krastā pie autoceļa V1281 3 km no pagasta centra Deksnes, 8 km no novada centra Kuldīgas un 160 km no Rīgas. Padurē atrodas doktorāts, pasta nodaļa, veikals. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Padures muižas (Paddern) centru. Padures muižas apbūve (pils, parks un klēts) ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.
lv.wikipedia.org

No Padures muižas vēstures
Pirmo reizi Padure kā senas kuršu apdzīvotas vietas Bandavas sastāvdaļa minēta 1253.gadā. pirmās ziņas par zemes piešķiršanu Padures muižā ir no 1404.gada, kad ordeņa mestrs Torka izdod lēnī Hermanim Grundis (Hermann Grundys) zemes Kuldīgas komturejā pie Ventas.

1526.gadā ordeņa mestrs Pletenbergs tās izlēņoja Jakobam Frankam. XVII gs. Muiža pieder Johana fon Donhofa dzimtai. No 1652.-1682.tiek minēts virsnieks un stārast Johans fon Dēnhofs.

No 1702.-1799.gadam muiža pieder fon Korfu dzimtai, kuriem Ziemeļu kara laikā piederējis arī lielais hercogu Kuldīgas īpašums.

Vilhelms Korfs minēts Padurē kopš 1702.g. (+1719.), pēc viņa par īpašnieku kļūst viņa dēls, kapteinis, Durbes hauptmanis Frīdrihs Kazimirs. Viņš savā testamentā nodeva Paduri kā ģimenes  muižu un nedalāmu  mantojumu vecākajam dēlam, kambarjunkuram Frīdriham Kazimiram (1713.-1768.). Tas bija neprecējies, tādēļ īpašums pārgāja otra brāļa Vilhelma Ernesta (1714.-1793.) rokās, kurš to atstāja savam dēlam Gerhardam Heinriham (1759.-1820.). Viņš muižu kā mantojuma ķīlu no 1799.-1808.gadam nodeva Georgam fon Šrēderam.

1814.g. uz Krieviju aizceļojušā Korfa īpašumiem pasludina bankrotu un ar senāta dekrētu (ukaz) Paduri nodod pārdošanai. 1827.g.to vairāksolīšanā par 35 000 sudraba rubļiem ieguva Ernestīne fon Štempele (dzim.Holtey), kas bija precējusies ar Frīdrihu Reinholdu Štempeli (1755.-1858.).

1837.g. muižas īpašniece Paduri ieķīlāja skotu muižniekam, Rīgas tirgotājam Dž.L.Balfūram (John Lowis Balfour) par 60 000 rubļu kā mantojuma ķīlu. Viņš lika uzbūvēt jaunu  muižas ēku.

Pēc viņa muižā saimnieko dēls Edvards (+1866.). Pēc viņa nāves atraitne pārvaldīja muižu, līdz 1878.g. to pārņēma vecākais dēļs Ādols Balfurs. Viņu kopā ar kučieri  nogalināja netālu no Struņķukroga 1921.gadā īsi pirms īpašumu nacionalizācijas. Uz brīdi muižu mantoja viņa māsas dēls J. Serafims

1922.g.muižu sadala un centru nodeva zemkopības ministrijai divgadīgās lauksaimniecības skolas ierīkošanai, kas pilī darbojās līdz 1944.gadam. Tad ēku pilnībā pārņēma vācu karaspēks hospitāļa ierīkošanai.

1945.gadā pilī ierīko Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu staciju, kas pastāvēja līdz 1995.gadam. Tagad pils ar lielāko parka daļu ir privātīpašums.

Padures muižas ansambļa sākotnējā apbūve nav saglabājusies.

Patreizējā kungu māja celta parādes pagalma malā pretī iebraucamajam ceļam pēc 1837.gada vēlā klasicisma jeb ampīra stilā.

No tā laika ēkā līdz mūsu dienām saglabājušās autentiskās ārdurvis, koka kāpnes uz augšējiem stāviem un podiņu krāsnis.

Parka, kuru 19.gs.sākumā pēc angļu ainavu parka parauga ierīkoja lords Balfurs, rietumu malā saglabājusies senā liepu aleja. Otra aleja no pils vedusi lejā uz dārznieka māju un tā saukta par Mīlestības aleju.

No saimniecības ēkām saglabājusies XVIII gadsimtā celtā trīsstāvu mūra klēts ar dakstiņu jumtu, kas Latvijā tāda ir vienīgā, tādēļ tās attēls rotā pagasta ģerboni.

Klēts – valsts nozīmes kultūras piemineklis (GPS N 570 01.174 E 0210  54.824) – ar unikālo arhitektūru un autentisko interjeru ir pagasta lepnums.

Pēc renovācijas (ar ELFLA finansiālu atbalstu) 2010.gadā tajā atvēra pagasta saietu namu, bet 2011.gadā Eiropas kultūras mantojuma dienās – lauksaimniecības ekspozīciju Padures  vēstures apcirkņi.

Saietu namā tiek piedāvāta plaša izglītojoša un izklaides programma dažāda vecuma interesentiem (pēc iepriekšēja pieteikuma).

Parkā starp pili un klēti ir koka ēka – dravnieka māja Medulāji, kas, pēc nostāstiem, agrāk bijusi dārznieka māja, pirts, vai vēl agrāk – pat suņu kūts.

Tagad Medulājos var iepazīties ar jaunākajiem sasniegumiem  biškopībā. Saimnieks iekārtojis arī nelielu privātu biškopības vēstures ekspozīciju, kas aplūkojama tikai nelielām īpašu interesentu grupiņām.
padure.lv