Pūslīšu hipogimnija (Hypogymnia physodes)

Pūslīšu hipogimnija Hypogymnia physodes ir viena no izplatītākajām ķērpju sugām ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un varbūt visā ziemeļu puslodē. Sastopama gan mežos uz dažādu koku un krūmu stumbriem, zariem, kritalām, gan nomalēs, mazpilsētās, ciemos uz kokiem, akmeņiem, žogiem. Šī suga ir arī samērā izturīga pret piesārņojumu un to var atrast ne tikai mežā, bet arī mazpilsētā, ciemā, pilsētas nomalē. Šis ķērpis vairs neatgādina krūmu vai zaru kā kladonijas, bet drīzāk lapu, tādēļ tiek pieskaitīts pie lapu ķērpjiem.

Tā lapoņi var būt gan pavisam neregulāras formas, gan apaļi, lentveida, gan arī izveidoti rozetē (apaļš veidojums, kura augšana sākas centrā). Uz stumbriem biežāk atradīsim rozetēm līdzīgas hipogimnijas, bet uz zariem – neregulāras formas. Ķērpja virspuse ir gaiši pelēka, nereti ar melniem plankumiem. Apakšpuse ir tumši brūna vai melna, krunkaina. Dažkārt izskatās, ka uz ķērpja būtu izbērta maza kaudzīte miltu. Tie ir sorāļi.

Laponi veido atsevišķas daivas. Daivas ir dobas, nedaudz uzpūstas. Daivu gali atliekti uz augšu un tie atgādina lūpu, tos sauc par lūpveida sorāļiem. Dažkārt tie izskatās kā apkaisīti ar miltiem. Tās ir sorēdijas.

Kā lai pārliecinās, vai patiesi esam atraduši hipogimniju? Drošas pazīmes: krāsa (virspuse sudrabaini pelēka, apakšpuse melna), atliektie daivu gali ar miltveida sorēdijām, laponis nedaudz dobs, daivu gali atliekti.
www.latvijas.daba.lv

Ķērpis aug rozetē, centrā tas ir cieši piekļauts substrātam, gar malām piepacelts. Aug tas no diviem plāniem slāņiem un starp tiem veidojas dobums. Lapiņas izliektas, galos nereti paplašinātas, lūpveida izliektas. Virspuse pelēka vai pelēki zaļa, gluda, matēta, nereti ar tumšiem plankumiem. Apakšpuse tumši brūna līdz pat melna, matēta, gar malām brūna, spīdīga. Sorāļi balti, miltveidīgi- veidojas starp augšējo un apakšējo slāni- lūpveida atveres galā. Tā ir izteikti raksturīga īpatnība šai sugai, kas ļauj to atpazīt no citām. Apotēciji (augļķermeņi) var veidoties tikai vidē ar augstu gaisa tīrību.

Ķērpī ir atrasta fizodilskābe, fizodīnskābe, 3-hidroksifizodīnskābe, 2′-O-metilfizodīnskābe un fumarprotocetrārskābe, usnīskābe, kā arī atranorīns un hloratranorīns. Pētījumu rezultātā noteikts, ka pūslīšu hipogimnijai darbojas kā antioksidants un ir arī citotoksiska aktivitāte. Visaktīvāk šis ķērpis iedarbojas uz A-549 līnijas šūnām un MCF-7 (krūts vēža šūnas). To var izmantot arī, kā antibakteriālu līdzekli. Visjūtīgākā baktērija pret šo ķērpi ir zeltainais stafilokoks (S.aureus). Šī ķērpja preparātiem nav novērojama pretsēnīšu aktivitāte. Pūslīšu hipogimniju var pielietot, lai ārstētu dažādus plaušu iekaisumus un arī plaušu tuberkulozi. Ārīgi šis ķērpis palīdz dažādu ādas slimību ārstēšanā.
www.agfonds.lv

http://latvijas.daba.lv/augi_senes/kjerpi/kerpju_pasaule/p_parasti.shtml