Pērtiķi

Par pērtiķiem sauc lielāko daļu primātu (Primates) sugas, kuras pieder pie sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas, jeb pērtiķi ir visi tie primāti, kas klasificēti Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtā un zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā. Vienkāršoti varētu teikt, ka pērtiķi ir visi tie primāti, kas nav puspērtiķi un cilvēkpērtiķi. Ir zināmas 264 pērtiķu sugas. Latviešu valodā vārds "pērtiķi" tiek izmantots arī, lai apzīmētu otru primātu apakškārtu — slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini), lai gan šajā apakškārtā nav nevienas "īsto pērtiķu" sugas, tās visas ir puspērtiķu sugas. Sarunvalodā par pērtiķiem bieži tiek saukti gandrīz visi primāti.

Visi Jaunās pasaules pērtiķi ir apvienoti vienā virsdzimtā Platyrrhini, bet zemāko šaurdeguna pērtiķu (Cercopithecoidea) virsdzimta ir daļa no Vecās pasaules pērtiķu (Catarrhina) sekcijas, kurā ir iekļauti arī cilvēkpērtiķi. Kopumā zemākie šaurdeguna pērtiķi ir tuvāk radniecīgi cilvēkpērtiķiem nekā Jaunās pasaules pērtiķi.

Izskats un īpašības
Pērtiķi ir gudri un inteliģenti dzīvnieki, un atšķirībā no cilvēkpērtiķiem tiem parasti ir aste. Tie var būt ļoti dažādos izmēros. Mazākais ir pundurkalitrikss (Cebuella pygmaea), kas ir tikai 14—16 cm garš bez astes un kura svars ir 120—140 g. Toties lielākais ir mandrils (Mandrillus sphinx), kas ir gandrīz 1 m garš un sver 35 kg.

Daži pērtiķi dzīvo tikai kokos, daži dzīvo savannā. Līdz ar to arī ēšanas ieradumi ir atšķirīgi, bet pamatā pērtiķi barojas ar augļiem, lapām, sēklām, riekstiem, ziediem, olām un maziem dzīvniekiem, kukaiņus un zirnekļus ieskaitot.

Pērtiķiem ir kopīgas dažas izteiktas īpašības: lielākajai daļai Jaunās pasaules pērtiķu ir tvērējaste, toties zemākajiem šaurdeguna pērtiķiem astei nav tveršanas īpašību, kā arī dažām sugām vispār nav astes. Dažiem pērtiķiem redze ir krāsaina, līdzīga kā cilvēkiem, citi toties redz divās vai pat vienā krāsā. Lai arī gan Jaunās pasaules pērtiķiem, gan Vecās pasaules pērtiķiem (cilvēkpērtiķus ieskaitot) ir uz priekšu vērstas acis, tomēr sejas abām grupām ir ļoti atšķirīgas. Katrai grupai ir atšķirīga deguna, vaiga kaulu un ķermeņa anatomija.

Klasifikācija
Sekojošā klasifikācija atspoguļo pērtiķu sistemātiku primātu klasifikācijā.

kārta Primāti (Primates)

• apakškārta Slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini)
• apakškārta Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini)
  • infrakārta Tarsiji (Tarsiiformes)
    • dzimta Tarsiji (Tarsiidae)
  • infrakārta Augstākie primāti (Simiae jeb Simiiformes)
    • virsdzimta Jaunās pasaules pērtiķi (Platyrrhini)
      • dzimta Kapucīni (Cebidae)
      • dzimta Bezausu pērtiķi (Aotidae)
      • dzimta Saki (Pitheciidae)
      • dzimta Zirnekļpērtiķi (Atelidae)
    • sekcija Vecās pasaules pērtiķi (Catarrhini)
      • virsdzimta Zemākie šaurdeguna pērtiķi (Cercopithecoidea)
        • dzimta Mērkaķi (Cercopithecidae)
      • virsdzimta Augstākie šaurdeguna pērtiķi (Hominoidea)
        • dzimta Giboni (Hylobatidae)
        • dzimta Cilvēkpērtiķi (Hominidae)