Ošas upe
Ūša (arī Oša, Ošupīte) ir Dubnas upes labā krasta pieteka Preiļu, Viļānu, Riebiņu un Līvānu novados. Otra garākā Dubnas pieteka (60 km) aiz Feimankas.
Izteka - Galēna pagasta Skabu apkaimē. Iesākumā tek ziemeļaustrumu virzienā, vēlāk ar vairākiem straujiem līkumiem līdz Gribovai sagriežoties dienvidrietumu virzienā. Ietek Dubnā pie Mālkalniem.
Pietekas: Borovka, Ezera grāvis, Īvaisis, Lēcija, Locupe, Malnupeite, Mazā Ūša, Sauna, Soltupe, Sumanka, Zviergža.
Šķērso autoceļus: P58 (Viļāni–Preiļi–Špoģi), V739 (Galēni–Sīļukalns–Stirniene), V735 (Stabulnieki–Sīļukalns–Varakļāni), V756 (Smelteri–Viktorovka), P62 (Krāslava–Preiļi–Madona), V761 (Rožupe–Rudzāti–Varakļāni), V759 (Rožupe–Švirksti).
Apdzīvotās vietas upes krastos: Skabi, Skoboļeva, Zeimuļi-Puzāki, Galēni, Mičuļevka, Gribova, Čači, Zviergža-Varaža, Karulāni, Vilcāni, Lācupi, Gardrivieši, Šauri, Rudzāti, Kivlenieki, Rusiņi, Švirksti, Mālkalni.
lv.wikipedia.org
„Oša – Dubna – 25,1 km”
Oša, Ūša, Uša – Dubnas labā krasta pieteka Līvānu novadā, 62 km garumā. Tās baseins sasniedz 636 km2, bet gada notece 0,12 km2. Kritums 44 m, (0,7 m/km). Oša sākas Latgales augstienes ZR nogāzē Galēnu pagastā pie Skabiem. Tek pa Jersikas līdzenumu, pa purvainu, daļēji meliorētu apvidu. Gultne stipri līkumaina, augštece 60. gados taisnota, bet pie Rudzātiem Oša padziļināta, spridzinot gultnes dolomītu. Interesants fakts ir tas, ka 1951. gadā, bagarējot upi, Ošas gultnē atrasti mamuta kauli.
Tā kā Līvānu novada zemes īpašnieki regulāri sūdzējās par applūstošām platībām pie Ošas, 2004. gadā tika pieņemts lēmums par upes gultnes kārtējās rekonstrukcijas sākšanu, savukārt darbus valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi sāka 2008. gadā. Šajā laikā arī aktivizējās vides aizsardzības kustība, veidojās pretēji viedokļi par ūdensnotekas sakārtošanas nepieciešamību, tika organizētas sabiedriskās apspriešanas un tikšanās ar zemju īpašniekiem. Visu šo aktivitāšu rezultātā darbi ievilkās līdz pat 2015. gada septembrim, kad tie tika beidzot pabeigti. Kopumā šajā laikā vairākās kārtās pārbūvēta Ošas gultne 38,9 kilometru garumā, kā arī 3 km garumā pārbūvēta Dubnas upes gultne. Pateicoties šiem darbiem, Ošas upe ir kļuvusi par ūdenstūristiem baudāmu, skaistu upi. Te gan jāatzīmē, ka ūdenstūrismam labākais laiks ir līdz Jāņiem. Vēlāk ir iespējami gadījumi, ka augštecē līdz Rudzātiem atsevišķās vietās ūdens līmenis ir pārāk zems, bet lejtecē, Ošas poldera rajonā, upes gultne stipri aizaug ar ūdensaugiem. Labā ziņa ir tā, ka Ošā pie Kiulenieku tilta atrodas LVĢMC hidropostenis “Kūlenieki”, un ūdenstūristi var viegli kontrolēt upes ūdens līmeni www.lvgmc.lv
Līdz gultnes rekonstrukcijai Oša bija nosprostota ar lielu daudzumu kritušo koku, kā rezutātā upe ūdenstūrismam praktiski nebija izmantojama. Tagad Ošas krastos ir saglabāti skaistākie, ainaviskākie koki, straume posmā līdz Kiulenieku tiltam bieži šķērso nelielas dolomīta kāples, kas veido nelielas straujteces. Pilnīgi bez koku nosprostojumiem upe nav palikusi, bet tas tikai piedod “odziņu” upes baudījumam. Ošas abos krastos ir plašas ganības, kurās ganās gan liellopi, gan aitas, tādēļ vietām bieži pusi upes gultnes vai pat visu upi norobežo elektriskie gani. No tiem var izvairīties, vadu paceļot ar aira plastmasas lāpstiņu, vai vienkārši izbraucot caur apakšu. Ja arī gadās dabūt triecienu, tas veselībai nav bīstams. Izkāpjot krastā un esot liellopu ganāmpulka tuvumā, jāuzmanās arī no ganāmpulka “vadoņiem” – vēršiem; no tiem labāk piesargāties un neatrasties to tuvumā. Arī nometni nebūtu ieteicams ierīkot, ja blakus ganās liellopu ganāmpulks.
Lai arī laivu braucienus var sākt augstāk pret straumi, mūsu maršruta aprakstu sāksim no Kurčiniem, kas atrodas apmēram 7 km no Rudzātiem Varakļānu virzienā. Apmēram 300 m pirms autobusu pieturas “Kurčini”, uzreiz aiz ceļa līkuma, pa labi līdz upei noiet neliels celiņš. Šeit agrāk pār upi bija koka tilts, par ko liecina tilta atliekas. Pašlaik šo vietu lauksaimniecības tehnika izmanto kā braslu. Šeit ir ērti piekļūt upei, iekārtoties laivās un uzsākt braucienu. Pirms brauciena uzsākšanas, ieteicams apskatīt Kurčinu dižozolu. To ir viegli atrast – ozols atrodas lielceļa kreisajā malā apmēram 100 m no autobusu pieturas vai 400 m no laivošanas uzsākšanas vietas Varakļānu virzienā. Kurčinu dižozols ir ar cauru vidu, tā stumbrs ir sagriezies un sašķiebies. Koka apkārtmērs 1,3 m augstumā virs zemes sasniedz 5,6 m, bet augstums – 27 m. Ozola vainags ir daļēji nokaltis. Kādreiz ozolā ligzdoja melnais stārķis.
www.dekaini.lv
