Ozols
Ozoli (Quercus) ir koki, dižskābaržu dzimtas ģints.
Latvijā savvaļā aug vienīgi parastais ozols (Quercus robur). Vairākas ozolu sugas Latvijā ir introducētas. Biežāk apstādījumos stādīts sarkanais ozols (Quercus rubra), kura dzimtene ir Ziemeļamerika. Klinšu ozols (Quercus petraea) savvaļā sastopams kaimiņvalstī Lietuvā. Arī šī suga pie mums stādīta kokaugu kolekcijās.
Vērtīgās koksnes dēļ ozoliem vienmēr bijusi liela saimnieciskā nozīme. Ozolu augļi ir rieksti, kurus tautā sauc par zīlēm. Atsevišķos gadījumos ozolu zīles izmanto pārtikā. Korķa ozola (Quercus suber) miza ir nozīmīgs materiāls vīna pudeļu korķu ražošanai.
Ozoli aug ļoti lēni un ir lieli parkos un alejās audzējami koki. Dziļo sakņu dēļ vējš tos nevar izgāzt. Turku ozolam (Q. Cerris), ir konisks vainags un pūkaini zīļu kausiņi. Ungāru ozols (Q. frainetto) ir jutīgs pret vēlām pavasara salnām. Purva ozols (Q. palustris) labi aug gan slapjās, gan sausākās vietās, tomēr ir neizturīgs pret piekrastes vējiem un tam ir nepieciešama skāba augsne. Klinšu ozolam (Q. petrae) lapas turas kokā ilgāk nekā parastajam ozolam (Q. robur). Tas ir lielākais savvaļas koks Rietumeiropā. Koka lielums, protams, ir atkarīgs no augsnes auglības. Sarkanais ozols (Q. rubra) rudenī krāsojas visskaistāk. Jauns koks ātri aug, un to var stādīt nabadzīgā, sausā, skābā augsnē. (Klāss Nordhauss “Dārza augi - enciklopēdija”.)
Klasifikācija
Ozoli ozoli (Quercus)
suga baltais ozols (Quercus alba)
suga divkrāsu ozols (Quercus bicolor)
suga Austrijas ozols (Quercus cerris)
suga šarlaksarkanais ozols (Quercus coccinea)
suga spāņu ozols (Quercus falcata)
suga ungāru ozols (Quercus frainetto)
suga akmens ozols (Quercus ilex)
suga laurlapu ozols (Quercus laurifolia)
suga Kaukāza ozols (Quercus macranthera)
suga dižzīļu ozols (Quercus macrocarpa)
suga Mongolijas ozols (Quercus mongolica)
suga melnais ozols (Quercus nigra)
suga purva ozols (Quercus palustris)
suga klinšu ozols (Quercus petraea)
suga Ibērijas ozols (Quercus petraea subsp. iberica)
suga Pontijas ozols (Quercus pontica)
suga pūkainais ozols (Quercus pubescens)
suga parastais ozols (Quercus robur)
suga garkātu ozols (Quercus robur subsp. pedunculiflora)
suga sarkanais ozols (Quercus rubra)
suga zāģzobainais ozols (Quercus serrata)
suga zvaigžņu ozols (Quercus stellata)
suga korķa ozols (Quercus suber)
suga samtainais ozols (Quercus velutina)
Parastais ozols (latīņu: Quercus robur) ir vienīgā dižskābaržu dzimtas suga Latvijā savvaļā. Izzaug lieli koki ar vērtīgu koksni. Augļi rieksti (tautā saukti par zīlēm jeb ozolzīlēm). Zīles senāk izmantoja pārtikā cilvēki (gatavoja kafiju) un ir nozīmīgs barības avots dažādiem dzīvniekiem.
Senāk uzskatīts par vīrišķības simbolu (pretstatā sievišķības simbolam — parastajai liepai (Tilia cordata)), daudz apdziedāts tautasdziesmās.
Ozolu mizas preparātu iedarbība pamatojas uz miecvielu spēju sablīvēt, miecēt ādu, gļotādas. No drogas gatavo tējas un novārījumus, kurus lieto kā savelkošus, pretiekaisuma līdzekļus, caurejas, kuņģa un zarnu asiņošanu ārstēšanai. Ārīgi tos lieto mutes dobuma skalošanai hroniska rīkles iekaisuma (tonsilīta), stomatītu, kā arī ādas iekaisumu, ja izdalās daudz eksudātu, un apdegumu ārstēšanai, pret hemoroidālām asiņošanām, peldēm pret roku un kāju svīšanu, skalojumiem, uroģenitālo orgānu, akūtu iekaisumu ārstēšanai. Tautas medicīnā parastā ozola mizu izmanto tāpat kā zinātniskajā medicīnā, bet bez tam vēl apsaldējumu, izgulējumu, skrofulozes ārstēšanai, skalojumiem pret baltajiem ziediem un trihomonu invāzijām. Iekšķīgi lieto dizentērijas, pārmērīgu menstruālo asiņošanu, urīnpūšļa iekaisumu, cingas, rahīta, aknu un liesas slimību ārstēšanai, kā arī pret saindēšanos ar sēnēm un vara sāļiem. Uz lapām izveidojušos pangu novārījumu lieto apdegumu un apsaldējumu ārstēšanai. Ozolu mizas pulveri ar melnās papeles pumpuriem līdzīgās daļās vārot eļļā vai taukos (uz 1 - 2 ēdamkarotēm drogas 10 ēdamkarotes eļļas), gatavo ziedi, ko lieto izgulējumu ārstēšanai. Ozolu miza ietilpst dažādu jaukto tēju sastāvā.
lv.wikipedia.org
lv.wikipedia.org