Orhideju dzimta (Orchidaceae)
Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē. Zināmas līdz 24500 orhideju sugām. Vairākums sugu sastopamas tropos, lietus mežos.
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda Spargeļu rinda (Asparagales)
Dzimta Orhideju dzimta (Orchidaceae)
Sistemātika
Tagad orhideju dzimta ietilpst sparģeļu rindā (Asparagales). Agrāk un citās sistemātikās tā pieder pie orhideju rindas (Orchidales) vai sīksēklu augiem (Microspermae).
Orhideju dzimtā ir šādas apakšdzimtas:
- Apostasioideae - 16 sugas, tikai Dienvidrietumāzijā;
- Cypripedioideae - 130 sugas Amerikas tropos, Eiropā un Āzijā;
- Vanilloideae - 180 sugas;
- Orchidoideae - aptuveni 3600 sugas gandrīz visā pasaulē;
- Epidendroideae - aptuveni 20000 sugas.
Morfoloģija
Saknes
Orhidejām ir tikai sekundāras saknes, augošas no stublāja vai gumiem. Uz zemes augošajām orhidejām parasti ir gan saknenis, gan sakņu gumi. Dažreiz pazemes orgāns sastāv no viena guma, kas apakšdaļā atgādina sakni. Ik gadus izveidojas jauns gums, kur uzkrājas barības vielas nākamā gada stumbram, lapām. Citām orhidejām ir tikai daudz sakņu, bet nav gumu. Piemēram, ligzdenei ir tikai saknes un tā barību saņem ar sēnes palīdzību. Epifītiskajām orhidejām saknēs var būt arī hlorofils. To saknes veidotas tā, lai augs varētu augt uz kokiem.
Stublājs
Stublājs parasti vienkāršs, bet retāk stumbrs vai ziedkopa ir sazarojis. Dažreiz stublājs caurs.
Lapas
Lapas var būt dažāda veida, bet parasti veselas. Tās sakārtotas rozetē stublāja pamatā vai pa vienai stublāja augšdaļā. Dzīslojums līdztekus, lokveidīgs, retāk tīklveidīgs (piem., Goodyera repens).
Ziedi
Ziedi divdzimumu, seglapu žāklēs vārpās vai ķekaros, retāk pa vienam. Apziednim ir 6 vainagveida lapas, kas sakārtotas 2 gredzenos. 3 ārējā gredzena lapas parasti gandrīz vienādas. Apziedņa iekšējā gredzena lapas atšķirīgas, 2 lapas līdzīgas ārējā gredzena lapām.
Trešā - lūpa, atšķiras no visām pārējām apziedņa lapām pēc formas, krāsas un lieluma. Ziedam plaukstot, sēklotne vai ziedkāts pagriežas pa 180°, retāk pa 360°. Tāpēc lūpa parasti vērsta uz leju. Pie lūpas pamata bieži ir caurs pagarinājums - piesis, kur uzkrājas nektārs. Parasti attīstīta ir tikai viena putekšņlapa, retāk 2. Tā ir saaugusi ar irbuli un veido kolonu. Putekšņi ligzdās saķepuši ķīļveida vai vālesveida masā, polinijā.
Auglis
Auglis - pogaļa, kas atveras ar 6 gareniskām plaisām. Sēklas ļoti sīkas, bez endospermas. Tās dīgst tikai mikorizas sēņu klātbūtnē.
lv.wikipedia.org