Opija magone
Opija jeb miega magone (Papaver somniferum) ir viengadīgs, vidējs vai liels (ga 30-120 cm) magoņu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zaro, kails vai skraji sarmatains. Viss augs zilganzaļš, satur baltu piensulu. Lapas veselas līdz plūksnaini daivainas, eliptiskas (ga 3-10 cm, pl 1.5-4 cm), mala lielzobaina, gals strups. Stublāja lapas sēdošas, pamats skaujošs. Ziedi pa vienam stublāja un zaru galā, pirms ziedēšanas nolīkuši. Kauslapas 2, pumpuram plaukstot nobirst. Vainaglapas lielas (ga 4-6 cm), otrādi olveidīgas, mala cirtaina. Vainaglapas baltas, gaiši violetas līdz sārti violetas, pie pamata tumši violets plankums. Drīksna ar 8-15 stariem, drīksnas disks izcilns. Pogaļa liela (ga 2-4 cm), kaila, plati olveidīga. Sēklām nogatavojoties, pogaļa atveras ar caurumiņiem zem drīksnas diska. Sēklas pelēkas līdz zilganmelnas, ar tīklveida skulpturējumu. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība: Dienvideiropas izcelsmes suga. Kultivējot ieviesusies visā pasaulē.
Latvijā bieži visā teritorijā. Tiek audzēta dārzos, sastopama kā dārzbēglis.
Biotopi: Stādījumos. Savvaļā no atsevišķiem eksemplāriem līdz nelielās grupās dārzu tuvumā, nezālienēs, ceļu un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes: Pārtikas un ārstniecības augs.
(Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs; http://www.latvijasdaba.lv/augi/papaver-somniferum-l/)
Miega magone, arī opija magone (Papaver somniferum), ir viena no magoņu sugām, no kuras tiek iegūts opijs un vairāki citi attīrīti opiāti, ieskaitot heroīnu, morfiju, kodeīnu un papaverīnu. Miega magone ir izturīgs viengadīgs augs, tas var augt gandrīz jebkur Amerikas ziemeļos, Eiropā, Āzijā un Austrālijā.
Miega magone gadsimtiem ir izmantota arī ārstniecībā: kā sāpes remdinošs līdzeklis, muskuļu relaksētājs, caurejas līdzeklis, reibinošs dzēriens. Miega magones ģints un sugas nosaukums nozīmē „miegu nesoša magone”, tas liecina par tās narkotiskajām īpašībām. Tomēr tās tiek plaši audzētas kā košumaugi, īpaši pie vecām lauku mājām. Miega magones tiek izmantotas arī pārtikā, to sēklas tiek plaši izmantotas kā piedeva smalkmaizītēs, kēksos un citur. No sēklām var izspiest magoņu sēklu eļļu, kuru var izmantot cepšanā. Sēklas ir visai barojošas un tās satur veselīgu eļļu, kuru izmanto salātos visā pasaulē. Indijā un Turcijā miega magones tiek uzskatītas par sevišķi barojošām, tāpēc, cepot maizi, tās tiek pievienotas maizei un rekomendētas sievietēm stāvoklī un jaunām mātēm. Savukārt Lietuvā tradicionālais ēdiens pusdienās ir pagatavots no magones sēklām.
(http://lv.wikipedia.org/wiki/Miega_magone)