Olīvkoks (Olea europaea)

Eiropas olīvkoks (Olea europaea) ir olīvu dzimtas augs. Tā augļi, olīvas, tiek izmantotas olīveļļas iegūšanai un uzturā. Audzē Vidusjūras reģionā vairāk nekā 5000 gadus. 2008. gadā visvairāk olīvas tika ievāktas Spānijā. Nākošās lielākās valstis pēc novākto olīvju skaita ir Itālija, Grieķija, Turcija, Tunisija, Sīrija, Maroka un Ēģipte.

Olīvkoki ir mūžzaļi koki vai krūmi, kuru augstums var sasniegt 20 metrus. Ražu sāk iegūt 10-20 gadus kopš koka iestādīšanas, spējīgs ražot augļus vairākus simtus gadu. Selekcijas ceļā ir iegūtas daudzas olīvkoku šķirnes, kas galvenokārt atšķiras pēc to augļu krāsas un kvalitātes. Olīvas var būt zaļas, melnas, sārtas, violetas un pat baltas. Augļi nogatavojas 4-6 mēnešu laikā. Tajos ir 15-40% eļļas (augļa mīkstumā līdz 75%). No viena koka sezonas laikā iegūst vidēji 20 kilogramus olīvu.

Viens no iemesliem, kādēļ olīvkoki jau tālā senatnē guvuši cilvēku atzinību un ievērību, ir to plašais pielietojums: no tiem var iegūt gan pārtikas produktu, gan degvielu, gan kokmateriālus, gan zāles. Olīvkoka lapas ir uzskatāmas arī par miera un gudrības simbolu, savukārt olīveļļu mūsu priekšteči ir lietojuši jau vairākus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras.
(http://lv.wikipedia.org/wiki/Olīvkoks)

Olīvas ir olīvkoka Olea europaea augļi.

Olīvas nedrīkst ēst tūlīt pēc to ievākšanas, vispirms tām jāveic apstrāde, kuras rezultātā samazinās tām raksturīgā rūgtā garša (rūgto garšu piedod olīvu miziņā esošs glikozīds). Apstrādes process ir atkarīgs no reģiona, kurā olīvas ir augušas, no to šķirnes, kā arī no krāsas, garšas un kvalitātes, kuru vēlas iegūt. Dažas olīvas ievāc vēl pilnībā nenogatavojušās un zaļas, bet citas ievāc jau pilnīgā gatavības stadijā, kad tās ir kļuvušas melnas.

Olīvas ir labs mononepiesātināto taukskābju avots, tās pietiekamā daudzumā satur arī E vitamīnu. Mononepiesātinātās taukskābes ir izturīgākas pret bojājumiem kā polinepiesātinātās taukskābes, tādēļ tās nepieciešamas šūnu sieniņu struktūrām, lai tās labāk aizsargātu šūnas pret apkārtējā vidē esošajiem kaitīgajiem faktoriem, šo aizsargfunkciju vēl spēcīgāku padara E vitamīns, kam piemīt antioksidanta īpašības, līdz ar to mazinās bojājumu un iekaisumu risks. Olīvas satur arī citas noderības bioloģiski aktīvas vielas: polifenolus un flavanoīdus, kam arī piemīt nozīmīgas pretiekaisuma īpašības. 
(http://www.termorelax.com/web/?id=402742)