Olaine

Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs. Tā atrodas aptuveni 20 km attālumā no Rīgas. Pilsētas tiesības Olaine ieguva 1967. gada 20. februārī. 2020. gadā tajā dzīvoja 10 668 cilvēki.

Valsts – Latvija
Novads – Olaines novads
Pilsētas tiesības – kopš 1967. gada 20. februāra
Platība
 • Kopējā – 6,8 km2
 • sauszeme – 6,7 km2
 • ūdens – 0,1 km2
Iedzīvotāji (2024)
 • kopā – 9 908
 • blīvums – 1 478,8 iedz./km2
Pasta indeksi – LV-2114
Mājaslapa – www.olaine.lv

Ģeogrāfija

Atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Caur pilsētu tek Misas pietekas Olainīte un Pupla. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −6 °C – -6,5 °C, jūlijā – +17 °C. Nokrišņu daudzums 650–700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 145 dienām. Uz ziemeļiem un rietumiem no pilsētas atrodas lieli purvi.

Vēsture

Priekšvēsture
Kopš 1266. gada tagadējās Olaines apkārtne atradās uz Rīgas pilsētas lauku novada robežas ar Upmales zemi, kas no Rumbulas gāja līdz tuvākai vietai pie Misas upes, no turienes taisni līdz Gātes ietekai Lielupē. Vēlāk tā bija Rīgas novada robeža ar Livonijas ordeņa zemēm, bet pēc 1562. gada ar Kurzemes un Zemgales hercogisti. Pie Olaines upītes (vācu: Olein Bach) ietekas robežupē Misā 2 kilometrus uz dienvidaustrumiem no pilsētas iekārtoja Rīgas pilsētai piederošu Olaines muižiņu (Landgut Oley) ar krogu. Zviedru Vidzemes laikā 1638. gadā uzcēla koka Svētā Olafa luterāņu baznīcu (St. Olai), kas piederēja pie Katlakalna–Olaines draudzes.

1700. gada 21. (11. pēc vecā stila) februārī pie Olaines notika pirmā Lielā Ziemeļu kara kauja starp zviedru robežsargiem un sakšu dragūniem. 1749.–1753. gadā uzcēla tagadējo mūra baznīcu. 1830.–1857. gadā cauri Olainei uzbūvēja jaunu Rīgas–Jelgavas lielceļu un Olaine bija labi pazīstama arī ārzemju ceļotājiem kā zirgu pasta stacija pusceļā starp Jelgavu un Rīgu.

Pašreizējās Olaines vēsture
Pēc dzelzceļa līnijas Rīga–Jelgava (toreiz Mītava) atklāšanas 1868. gada 21. novembrī izveidoja staciju ar vācisko nosaukumu Olai. Pirmā pasaules kara laikā šeit vairākus gadus bija Vācijas armijas piefrontes apgādes punkts (1915–1917), kauju laikā nopostīja baznīcu, pagasta namu un skolu. Pēc Latvijas valsts dibināšanas oficiāli ieviesa latviskotu vietvārdu Olaine.

Mūsdienu Olaines veidošanās aizsākās kā strādnieku ciemats 1939. gadā līdz ar kūdras ieguves nozares attīstību – kūdras purvos un kūdras brikešu fabrikā strādājošie veidoja kūdras rūpnīcas ciemata iedzīvotāju lielāko daļu. 1956. gadā Olainē uzsāka jaunu rūpnīcu celtniecību un 1959. gadā no Rīgas pārcēla līmes fabriku. No 1962. līdz 1965. gadam Olainē strauji tika celti jauni rūpniecības objekti, kā arī dzīvojamās ēkas. 1963. gadā kūdras rūpnīcas strādnieku ciemats kļuva par Olaines pilsētciematu un saglabāja šo statusu līdz 1967. gada 20. februārim, kad 332 ha lielā teritorija ar 7000 iedzīvotāju ieguva pilsētas tiesības. 1990. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedza 15 tūkstošus. 1991. gadā Olaines administratīvā teritorija tika palielināta.
lv.wikipedia.org