Ogres 1. vidusskola

Ogres 1. vidusskola. Tālr.: 65035929, fakss: 65022206, e-pasts: ogres1vsk@ogresnovads.lv, adrese: Zinību iela 3, Ogre, Ogres novads, LV5001.

Par Ogres 1. vidusskolas pirmsākumu var uzskatīt 1919. gadu, kad Ikšķiles pagasta valde nolēma atvērt skolu Ogres bērniem. 1919. gada 3. decembrī pārziņa Dāvida Salmiņa vadībā Ogres muižas pasta stacijas ēkā mācības uzsāka 79 Ogresgrīvas I pakāpes pamatskolas skolnieki. Pirmajā gadā bija tikai 1. un 2.klase, vēlāk skola sniedza pilnu 6 klašu izglītību.Pieaugot bērnu skaitam, skola vairākkārt pārcēlās uz jaunām telpām.1928. gada februārī Ogre ieguva pilsētas tiesības un skola tika pārdēvēta par "Ogres pilsētas 6-kl. pamatskolu". 1929. gadā pilsētas valde nopirka skolai bijušo "Pudana" viesnīcas ēku Brīvības ielā 11. Šajās telpās skola darbojās ilgus gadus.

30-tie gadi skolas dzīvē bija bagāti ar daudziem interesantiem notikumiem. 1936.gada 19.augustā, braucot cauri Ogrei, pie skolas apstājās, ar skolas pārzini aprunājās un Viesu grāmatā parakstījās Valsts Prezidents K.Ulmanis.

1937. gada 30. maijā Ogres baznīcā tika iesvētīts pēc skolotāja Alberta Tulija zīmējuma veidotais Ogres pilsētas 6-kl. pamatskolas karogs. Tas bija pirmais apstiprinātais pamatskolas karogs Latvijā. 20-30-tajos gados Ogres skolēni darbojas 139.Ogres Skautu vienībā, Ogres pilsētas 819.mazpulkā, Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņā, aeroklubā, Brāļu kapu komitejas Ogres nodaļā, spēlēja teātri, dziedāja, dejoja, sportoja, organizēja dažādas izstādes, vāca līdzekļus trūkumcietējiem, piedalījās bērnu sporta un novada Dziesmu svētkos.

Vācu okupācijas laikā skola turpināja darbu. 1942.-44. g. skolas nosaukums “Ogres pilsētas tautskola”. 1943./44. m. g. Ogres pilsētas 7-gadīgā skolas vadību pārņēma Vilis Kalnāre. 1946.gadā izveidoja pirmās klases krievvalodīgo bērnu apmācībai. Krievvalodīgu bērnu skaits pilsētā strauji auga un 1948.gadā krievu plūsma atdalījās kā patstāvīga 7-gadīga skola. Ar LPSR MP lēmumu 1949.gada 1.septembrī Ogres skola no nepilnās vidusskolas tika reorganizēta par vidusskolu.

1952. gadā bija pirmais vidusskolas izlaidums. Skolu absolvēja 9 jaunieši. Mācības notika 2 maiņās un tomēr, skolēnu skaitam nemitīgi augot, bija jāceļ jauna skolas ēka.

Kopš 1960. gada 1. marta Ogres vidusskola atrodas vienā no pilsētas augstākajām un skaistākajām vietām – Krēģera kalnā (tag. Zinību iela 3). Jaunajās telpās direktora Heseļa Abramoviča vadībā toreiz atkal apvienojās Ogres 1.(latviešu) un 2.(krievu) vidusskola, veidojot vienotu audzēkņu un pedagogu kolektīvu. Līdz 1972. gadam skolā mācības notika abās valodās. No 1963. gada skolā darbojas logopēdijas kabinets. Tā veidotāja Anna Baumane ir vairāku grāmatu autore, republikā atzīta speciāliste.

70-to gadu sākumā sk. Pauļa Placēna vadībā beidza iekārtot skolas stadionu, apkārtnes izdaiļošanai izveidoja strūklaku, uzsāka internāta korpusa celtniecību (1974.). Nostiprinājās materiāli tehniskā bāze, tika izveidoti jauni mācību kabineti, autoklase. 1971. gadā izveidojās pirmās mūzikas klases, skolotājas Adas Jurjānes lolojums, bet no 1973. gada 9. kl. skolēniem bija iespēja padziļināti apgūt matemātiku un fiziku.

Skolotāju un skolēnu kolektīvs bija draudzīgs, radošas izdomas bagāts. Līdzās daudzajiem skolēnu mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem (vokālajiem ansambļiem, akordeonistu, vijolnieku ansambļiem, pūtēju un estrādes orķestriem u.c.). Veiksmīgi savu dziedāt prasmi rādīja arī skolotāju ansamblis un koris. 1976. gadā par skolas direktoru sāka strādāt Fricis Hāks.

80-to gadu sākumā popularitāti ieguva LOTOS vienības. Strādājām savā šefības saimniecībā Ogres DIS, Ogres VTRA (“Adatiņa”), RPBS (“Kapeiciņa”), kolhozā “Juglas Zieds” un Ogres KUKā. Veidojās sadarbība ar Paņevežas vidusskolu Lietuvā un Pilvas vidusskolu Igaunijā.

1986. gadā skolas vadību pārņēma Jānis Narbuts. Tolaik bijām viena no lielākajām skolām republikā ar ~ 2500 audzēkņiem.

Sākoties latviešu nacionālajai atmodai, 80-to gadu beigās, skolā skolotājas Ritas Zaksas vadībā savu darbību atjaunoja mazpulks, gan skolas, gan republikas pasākumos aktīvi iesaistījās Daiņa Ozoliņa vadītā skolas folkloras kopa. 90-to gadu sākumā skolā sāk veidoties un ar katru gadu modernizējas datorklases.

1998. gadā par direktori kļūst Rita Rozmisa. Gatavojoties skolas 80-tajai gadadienai, par audzēkņu pedagogu un sponsoru saziedotajiem līdzekļiem top jaunais skolas karogs, kurā savijas pirmā pamatskolas karoga motīvi ar mūsdienu elementiem.

1999. gadā sāk veidoties skolas muzejs. Sadarbībā ar Miera korpusu mūsu skolā strādā angļu valodas skolotājas no ASV – 90-to gadu beigās Alisona Boak, 2000./2001.m.g. – Stefanija Freizere.

Svešvalodu apguvi veicināja un jauniešu redzesloku paplašināja arī mūsu skolas audzēkņu un pedagogu sadarbība ar Bolnēsas vidusskolu Zviedrijā.

2002. un 2003. gadā ar Pasaules Bankas atbalstu notiek skolas renovācija.

2004. gadā uzcelta jauna, mūsdienīga sporta halle.

2004. gada janvārī skolu akreditē uz maksimālo laiku – 6 gadiem.

No 2005. gada jūnija līdz 2007. gada janvārim skolas direktors ir Sandis Ante.

2007. gada martā skolas vadību pārņem pašreizējā skolas direktore Ineta Tamane.

Šodien skolā mācās ~ 1000 audzēkņi. Strādā spēcīgs 74 pedagogu kolektīvs, kas nemitīgi pilnveido savu kvalifikāciju, apgūst modernās tehnoloģijas un mācību darba metodes gan kursos un semināros, gan stažējoties ārzemēs (Vācijā, Dānijā, Somijā, Anglijā, Francijā). Pedagogi mācību procesā pielieto daudzas novitātes, paši veido mācību līdzekļus, iesaistās dažādu projektu īstenošanā (2000. g. sākumskolā darbību uzsāk projekts “Soli pa solim”). Ogres 1. vidusskolas skolēni labi startē augstākajās mācību iestādēs, uzrāda labus sasniegumus rajona, novada, valsts un pasaules olimpiādēs. 2000. g. Seulā pasaules olimpiādē ģeogrāfijā Latvijas komandai izcīnīt 4. vietu palīdzēja arī mūsu skolas audzēknis Reinis Bērziņš. Arnis Gutāns guva labus panākumus starptautiskā vides projektu konkursā Turcijā. 2006. gadā Arita Krēsliņa piedalījās Vispasaules bioloģijas olimpiādē Argentīnā un 2007.gadā Kanādā.

Skolas mākslinieciskās pašdarbības, radošie un sporta kolektīvi aktīvi iesaistās dažāda mēroga konkursos un sacensībās, gūstot atzīstamus panākumus. Mūsu dejotāji vai dziedātāji allaž ir arī republikas Skolēnu Dziesmu svētku dalībnieku pulkā, ar panākumiem darbojas teātra studija.

Skolotāju darbs atzinīgi novērtēts valsts līmenī. Ķīmijas skolotājs Jānis Līmans un mūzikas skolotāja Ada Jurjāne apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda Zīmi, Ogres goda pilsoņi. Logopēde Anna Baumane apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīmi. Matemātikas skolotāja Nora Kaimiņa – ar Zelta pildspalvu. Skolotāja Inta Laicāne apbalvota ar Latvijas matemātikas olimpiāžu 50 gadu jubilejas medaļu. Latviešu valodas un literatūras skolotājai Olgai Inesei Lemhenai piešķirts Ogres Goda pilsones nosaukums.

www.ogres1vsk.lv