Odzienas pils

Odzienas muiža
"Zemgaļi", Odziena, Vietalvas pagasts, Aizkraukles novads, LV-5109, Latvija
+371 205 33 333
info@odzienasmuiza.lv
odzienasmuiza.lv

Pateicoties muižas jauno saimnieku uzņēmībai, entuziasmam un vēstures mīlestībai, ir uzsākta Odzienas muižas kompleksa rekonstrukcija. Atdzimis iepriekš degradētais muižas krogs – tajā kopš 2012. gada darbojas viesu nams (Krogusmāja), kurā tiek klāti arī svinību un godu galdi, pilnībā atjaunota arī pienotava, kura nu kalpo kā brūzis (Pilsbrūzis), dārznieka māja un mantu klēts. Veikti būtiski teritorijas labiekārtošanas darbi. Pati pils ēka pamazām atgūst savu iepriekšējo spozmi – ēkas labajam spārnam atjaunots jumta segums, un piecās atjaunotajās zālēs 2015. gada pavasarī jau nosvinētas pirmās kāzas.
odzienasmuiza.lv

Odzienas muižas pils ir Odzienas muižas kungu māja, viena no zīmīgākajām neogotikas stila celtnēm Latvijā. Pils ir Odzienas muižas kompleksa sastāvdaļa, kura rakstos identificējama jau kopš 1455. gada ar nosaukumu Odensee. Līdz 1920. gada zemes reformai Odzienas muiža atradās Brimmeru dzimtas īpašumā.

Vēsture
1449. gadā Bertrams Tīzenhauzens mantojumā no sava tēva Engelbrehta saņēma Odzienas muižu un pagastu, tālāk to pārdot brālim Johanam, kurš kā Odzienas īpašnieks rakstītajos avotos minēts arī 1457. un 1460. gadā. Tīzenhauzenu īpašumā Odziena atradās līdz pat 1625. gadam, kad Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs šo un citas kaimiņu muižas, tajā skaitā Vietalvu, piešķīra pulkvedim Johanam Reinholdam Štreifam fon Lauenšteinam.

Pēc Lielā Ziemeļu kara, kad Vidzeme tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, Odzienas muiža samērā bieži mainīja īpašniekus un apsaimniekotājus, tādēļ nav identificēts, ka muižā šajā periodā tika veiktas investīcijas tās attīstībai. 1744. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete Petrovna Odzienas muižu uzdāvināja feldmaršalam Pjotram Šuvalovam, kurš gadu vēlāk to pārdeva Grostonas muižas īpašniekam majoram Engelbrehtam Vilhelmam fon Brimmeram. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1836. gadā Odzienas muižas īpašniekiem piederēja 21 ēka, trīs krogi, divas dzirnavas, astoņi siena šķūņi, trīs pusmuižas. Muižas kungu bija daļēji mūra celtne, daļēji koka. Rūdolfs Fridrihs Adrians Brimmers (1809–1888) pasūtīja jaunas Odzienas muižas kungu mājas būvi neogotikas stilā. Viņa dēls Filips Engelbrahts Mihaels Brimmers vadīja 1905. gada revolūcijas laikā nodedzinātās ēkas daļēju atjaunošanu.

Pēc 1920. gada zemes reformas laikā Odzienas muižu (hipotēkas Nr. 127) ar Bērzu, Jauno un Sila pusmuižu 2428,60 pūrvietu (1 pūrvieta = 0,37161 ha) platībā fon Brimmeru dzimtai atsavināja. 1924. gadā īpašuma tiesības uz Odzienas muižu nostiprināja Latvijas valstij Zemkopības ministrijas personā. Sākotnēji piešķirtā platība Brimmerus neapmierināja un viņu pamatotās sūdzības rezultātā Latvijas Senāts atcēla Centrālās Zemes komisijas lēmumu. 1923. gada 18. maijā apstiprināja jaunu neatsavināmo daļu 159,80 pūrvietu platībā, kuras robežas dabā nosprauda 3. šķiras mērnieks A. Klētnieks tā paša gada 7. augustā. 1920. gados Odzienas Piensaimnieku biedrība plānoja bijušās muižas centra ēku atjaunošanu, taču šī iecere palika tikai projekta stadijā. 1937. gadā Pieminekļu valde agrāko muižas kungu māju izslēdza no aizsargājamo pieminekļu saraksta. Latvijas PSR laikā ēka daļēji funkcionēja Odzienas iedzīvotāju sabiedriskās dzīves vajadzībām, kurā atradās kultūras nams, bibliotēka, dzīvokļi. Pie muižas ēkām rīkoja gadskārtu svētkus un zaļumballes.

Mūsdienās ir uzsākta Odzienas muižas kompleksa rekonstrukcija. 2012. gadā atjaunoja viesu namu ("Krogusmāju"), 2014. gadā atjaunota arī pienotava, kura nu kalpo kā alus brūzis ("Pilsbrūzis"), dārznieka māja un mantu klēts. Veikti būtiski teritorijas labiekārtošanas darbi. Pils ēkas labajam spārnam atjaunots jumta segums un piecās atjaunotajās zālēs kopš 2015. gada notiek sabiedriski pasākumi. Plānots, ka ap 2020. gadu Odzienas pils būs skatāma jau atjaunotā vēsturiskajā veidolā.

1905. gada dedzināšana
Nodedzinātās Odzienas pils attēli liecina, ka pils iekšiene pilnībā izdegusi, taču tās mūra ārsienas un augstais tornis nav sabrukuši. 1906. gada 8. martā tika sastādīts nodedzinātās pils apskates protokols, kas liecina, ka mūra celtne ar skārda jumtu nodegusi, taču kreisajā pusē esošais apaļais divstāvu tornis un trīs oranžērijas logi palikuši uguns neskarti. Pils pagrabtelpās sadeguši trīs logi un desmit durvis, bet pārējie logi un durvis bijuši veseli, tikai izsisti visi stikli. Pils nebija apdrošināta, tās īpašnieks Mihaels fon Brimmers tobrīd nav atradies Odzienā, tāpēc netika noteikta precīza zaudējumu summa.

Šajā dokumentā minēts arī apmēram desmit asu attālumā no apaļā torņa esošais vecais kungu nams, kura novietne plānā apmēram sakrīt ar pārvaldnieka dzīvojamo namu. Ir liecības, ka pārvaldnieka mājā Brimmeri dzīvojuši jaunās pils celtniecības laikā. Iespējams, ka šī ēka 18. gs. otrajā pusē sākotnēji kalpojusi kā pirmais muižas īpašnieku dzīvojamais nams. Pirmā pasaules kara laikā izlaupīja muižas inventāru un nededzināja vairākas citas muižas ēkas.

Arhitektūra
1860. gados celtā Odzienas pils uzskatāma par vienu no iespaidīgākajām neogotikas celtnēm Latvijā. Līdzīgas šajā periodā būvētas celtnes atrodas Vācijā un Polijā (Kītendorfas pils Vācijā, Bedlevo pils Polijā).

Arhīva dokumentos nav atrastas konkrētas liecības par Odzienas pils projekta autoru. Apjomīgās un izteiksmīgās Odzienas pils arhitektoniski stilistiskā risinājuma līdzība ar neogotikas stilā būvētajām muižu dzīvojamām ēkām Eiropā liecina par paraugprojektu izmantošanu konkrēta objekta projekta izstrādāšanā. Odzienas pils proporcijās, būvmasu kārtojumā un fasāžu dekoratīvi stilistiskajā risinājumā šo pili atšķir no spožākajiem neogotikas stila paraugiem Latvijas muižu dzīvojamo namu arhitektūrā. Tas liecinātu par kāda vietējā arhitekta vai būvmeistara darbību Odzienā.

Odzienas muižas saimnieciskais komplekss bijis ļoti apjomīgs – savulaik tajā ietilpa pat vairāk kā 30 dažādu ēku. Šobrīd pilnībā rekonstruētas trīs – senais krogs, mantu klēts un brūzis. Divās ēkās jau notiek aktīva saimnieciskā darbība.
lv.wikipedia.org

Muižas vēsture

Lai gan Odzienas novads bijis apdzīvots jau senatnē, par ko liecina senlietu atradumi muižas teritorijā, kas datēti ar vidējo dzelzs laikmetu ( 5. – 9. gs.) un saistāmi ar seno latgaļu kultūru, Odzienas vārds Odenze vai Odse rakstītajos vēstures avotos pirmo reizi minēts 1455. gadā. Šajā gadā Bertrams Tīzenhauzens no sava tēva Engelbrehta 1449. gadā mantojumā saņemto Odzienas muižu un pagastu pārdeva savam brālim Johanam, kurš kā Odzienas īpašnieks rakstītajos avotos minēts arī 1457. un 1460. gadā.

Ietekmīgās Vidzemes muižniecības dzimtas – Tīzenhauzenu – īpašumā Odziena atradās līdz pat 1625. gadam, kad Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs šo un citas kaimiņu muižas, tajā skaitā Vietalvu, piešķīra pulkvedim Johanam Reinholdam Štreifam fon Lauenšteinam. Visu 17. gadsimtu, kamēr Vidzeme atrodas Zviedrijas sastāvā, kā arī pēc Lielā Ziemeļu kara, kad Vidzeme tika iekļauta Krievijas sastāvā, Odzienas muiža samērā bieži maina īpašnieku un to apsaimnieko dažādi nomnieki, tādēļ maz ticams, ka muiža šajā laikā piedzīvoja būtisku uzplaukumu.

1744. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete Petrovna Odzienas muižu uzdāvināja dzimtsīpašumā savam feldmaršalam Pjotram Šuvalovam, kurš, savukārt, gadu vēlāk Odzienu pārdod kādreizējam tās nomniekam, Grostonas īpašniekam majoram Engelbrehtam Vilhelmam fon Brimmeram. Odzienas muiža paliek Brimmeru dzimtas īpašumā līdz Latvijas Republikas īstenotajai agrārreformai 20. gs. 20. gados.

Odzienas muižas uzplaukuma laiks, kad tika izveidots muižas centrs ar lepno pili, parku un daudzajām saimniecības ēkām, saistāms ar Rūdolfu Fridrihu Adrianu fon Brimmeru (1809. – 80.g.), kurš muižu mantoja no sava tēva 1813. gadā un, nodzīvojis garu un raženu mūžu, mira Odzienas muižā 1880. gadā, un tika apglabāts dzimtas kapličā Vietalvā.

Būtiskākais R.F.A. fon Brimmera veikums ir jaunās pils būvniecība, kas mūsdienās uzskatāma par vienu no iespaidīgākajām neogotikas celtnēm Latvijā un ar slaido sešstāvu torni skaisti papildina Vidzemes augstienei raksturīgo ainavu, jau iztālēm aicinot ceļotāju iegriezties. Gotiskā ēka tapusi pārbūvējot iepriekš šajā vietā 18. gs. beigās būvēto jauktu koka-mūra muižas ēku pēc vācu arhitekta J. Helda projekta (arhitekta identifikācija šobrīd vēl hipotētiska), kurš 19. gs. vidū vadījis baznīcu un tiltu būvdarbus Ilūkstē, Secē, Ērberģē un citviet.

1905. gada nemieros lepnā pils tika nodedzināta. Lai gan Brimmeru ģimene pielika lielas pūles ēkas atjaunošanai, to pārtrauca 1. Pasaules karš ar bēgļu plūdiem cauri muižas centram, nobradājot labības laukus, izlaupot muižas inventāru un nededzinot vairākas citas muižas ēkas. Pēc agrārreformas 20. gados Odzienas pils zaudēja saimnieku un pamazām gāja bojā. To savā īpašumā vēlējās iegūt Odzienas Piensaimnieku biedrība, „atmetot bijušo muižnieku greznību” un pārbūvējot to par „koppienotavu ar kupola griestiem un piena apstrādes iekārtu, kantori, darbinieku dzīvokļiem, bibliotēku, kooperatīva veikalu…”. Taču arī šī iecere palika tikai projekta stadijā.

Padomju laikā ēka daļēji funkcionēja odzēniešu sabiedriskās dzīves vajadzībām ar kultūras namu, bibliotēku, dzīvokļiem. Daudzi vietējie iedzīvotāji ar nostaļģiju atminas krāšņos, vienmēr labi apmeklētos gadskārtu svētkus un zaļumballes.

Tagad, pateicoties muižas jauno saimnieku uzņēmībai, entuziasmam un vēstures mīlestībai, ir uzsākta Odzienas muižas kompleksa rekonstrukcija. Atdzimis iepriekš degradētais muižas krogs – tajā kopš 2012. gada darbojas viesu nams (Krogusmāja), kurā tiek klāti arī svinību un godu galdi, pilnībā atjaunota arī pienotava, kura nu kalpo kā brūzis (Pilsbrūzis), dārznieka māja un mantu klēts. Veikti būtiski teritorijas labiekārtošanas darbi. Pati pils ēka pamazām atgūst savu iepriekšējo spozmi – ēkas labajam spārnam atjaunots jumta segums, un piecās atjaunotajās zālēs 2015. gada pavasarī jau nosvinētas pirmās kāzas.
odzienasmuiza.lv