Obelisks - Doles muižas īpašniekiem

Doles muižas parka vidū atrodas bijušo muižas īpašnieku Lēvisu of Meināru dzimtas piemiņas akmens - granīta obelisks, uzstādīts 1881. gadā.

Uz obeliska visām četrām pusēm - veltījuma uzraksti vācu valodā.

Tulkojums:
Ziemeļi
Cēlākās dzīvesbiedres
Katr. fon Löwis dzim. fon Stakelberg
svētai piemiņai
dzim. 29. aug. 1814., laulājusies 9. sept. 1832.,
mir. Ķeipenē 24. apr. 1878.
Mūžīgā piemiņā
A.L.

Austrumi
Augsti godātajiem vecākiem
Moricam fon Löwis u.k. Obrist
dzim. Dolē 9. apr., miris Pantenē 10. jūl. 1812.,
Gerdr. Fon Löwis, fon Krüdner
dzim. 24. maijā 1874.
mirusi Ķeipenē 11. janv. 1859.
Neaizmirstamai māsai Martai fon Löwis
dzim. 20. dec. 1804., mirusi Ķeipenē 27. nov. 1875.

Dienvidi
Senča, tēva Pētera Grāfa de Lasy,
ģen. Feldmaršala, Vidzemes ģen. Gubernatora,
uzvarētāja pie Vilmanstrandes 1743.,
Dancigas 1734., Azovas 1736.,
Krimas 1737. iekarotāja piemiņai
dzimis 30. okt. 1678., miris 30. apr. 1754.
Doli ieguvis 1743.
Pateicībā priekštečiem
Sekošanai pēctečiem 1881.

Rietumi
Jakobs grāfs Zīverss, slepenpadomnieks,
sūtnis, ģen. Gubernators etc.
Vidzemes dižciltīgākais dēls
dzim. 19. maijā 1734., miris 19. jūl. 1808.
Sencim tēvam dziļā cieņā
Katr. fon Löwis dzim. Stakelberg
A.Löwis Ķeipenē un Dolē 1877.

Kārlis Voldemārs fon Lēviss of Menārs (vācu: Karl von Löwis of Menar, 1855 - 1930) bija vācbaltu bibliotekārs, kartogrāfs un vēsturnieks.

Kārļa fon Lēvisa of Menāra mūža lielākā aizraušanās un vaļasprieks bija vēsture un kartogrāfija. Viņa pazīstamākais darbs bija "Senās Livonijas piļu leksikons" ("Burgenlexikon für Alt - Livland"). Šis darbs tika pabeigts 1922. gadā un bija sīks pētījums par Latvijas un Igaunijas viduslaiku pilīm, to vēsturi un, pilsdrupu gadījumā, arī to arheoloģiskajām ziņām. Darbs satur daudzus zīmējumus un plānus, kā arī 450 piļu, pilsdrupu un pilsvietu aprakstus. Ar šo darbu autors ieguva respektu vēsturnieku vidū un viņa darbs, lai gan diezgan novecojis, joprojām ieņem svarīgu vietu Baltijas viduslaiku piļu historiogrāfijā. Lai arī Lēviss of Menārs nebija profesionāls vēsturnieks viņa darba metodes bija visai zinātniskas un ļāva viņam iegūt zināmu autoritāti Baltijas vēsturnieku vidū. Bez jau minētā leksikona sarakstījis vēl trīs darbus, vienu par pilsētu arhitektūru Baltijā un divus tūristu ceļvežus pa Latviju.