Nēķena muižas komplekss

Nēķena muiža jau kopš senseniem laikiem ir bijusi Taurenes pagasta saimnieciskais centrs, tās kungu māja, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām, celta neorenesanses stilā ar villas motīviem.

Nēķenu muižas pils celta 19. gadsimta 80. gados Heinriham Panderam historisma stilā, projekta autors arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings (1840 – 1917) .

1905. gada revolūcijas laikā Nēķena pils Panderu dzimtas humānās saimniekošanas dēļ palika neskarta. Nostāsts liecina, ka dedzinātājiem pretī stājušies Nēķena zemnieki un kalpi. Tomēr 1906. gada 23. oktobrī jaunajā pilī ierīkoja lauku kara tiesu. Pagrabi tika pārbūvēti par cietumu. Vairākas istabas pilī jau 20. gadsimta 30. gados tika izīrētas gan policijas darbiniekiem, gan Taurenes iedzīvotājiem. Arī pēckara gados pils telpas izmantoja dzīvokļiem.

Muižas kompleksā ietilpst kungu māja, divdesmit saimniecības ēkas un parks.

Šobrīd Nēķena muižas ēkā atrodas Taurenes pagasta pārvalde un kultūras nams, muiža ir apskatāma tikai no ārpuses.

Muižas kompleksā ietilpst ēka, kurā atrodas Vecpiebalgas novada tūrisma informācijas punkts un Taurenes novadpētniecības ekspozīcija (senajā ledus pagrabā). Parkā (ziemeļos no pils) uzmeklējams piemiņas akmens, kas veltīts komunistiskā terora upuriem. Pie Nēķena muižas sākās 0,4 km garā Cieres dabas taka, kas iepazīstina ar Gaujas krastu mitrājiem.

Taurenes novadpētniecības ekspozīcija
Nēķena muižas kompleksā aspkati Taurenes novadpētniecības ekspozīciju:

• Dzimtu relikvijas, Latvijas teritorijā lietoto naudaszīmju kolekcija.
• Taureniešu – valstsvīru, ģenerāļu, izglītības darbinieku dzīves stāsti.
• Augšstāvā Sarkanais stūrītis, priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti un medaļas liecina par ļaužu dzīvi kolhoza Taurene pastāvēšanas 40 gados.

www.latvia.travel/lv
www.celotajs.lv
www.zudusilatvija.lv


1911. gada Konversācijas vārdnīcā minēts, ka 1426. gadā muižu ar Jorslavas vārdu arhibīskaps Heniņš Šarfenbergs atdāvināja Johanam Fogtam, bet vēlāk tā piederējusi Netkenu dzimtai, no kuras cēlies tagadējais nosaukums. Agrāk šajā apvidū bijusi arī Tauru muiža, kas iznīkusi un aizmirsta. Bet 1856. gadā Nēķenus nopirka gvardes leitnants Augusts Johans fon Panders par 140 000 rubļiem. Ar to tad arī saprotams, kā radies muižas nosaukums, kādēļ to sauc arī par Taureni un kāpēc tuvējais ezers tiek dēvēts par Pandera ezeru.
Vairāk: manasvietas.blogspot.com