Nāves jūra

Nāves jūra (arābu: البحر الميت, Al Bahr al Mayyit, ivritā: ים המלח, Yam ha-Melakh — ‘Sāls jūra’) ir liels sālsezers ar ļoti sāļu ūdeni. Atrodas Izraēlas un Jordānijas teritorijās. Ezera krastos atrodas Eirāzijā zemākais sauszemes punkts, tas atrodas 418 metrus zem jūras līmeņa. Ezera dziļums ir 330 m, tā dziļākais punkts līdz ar to atrodas 799 m zem jūras līmeņa. Viens no sāļākajiem ezeriem pasaulē, sāls saturs ūdenī sasniedz ap 30%. Ezers atrodas Jordānas rifta ielejā (arī Nāves jūras rifta ieleja).

Nāves jūra ir piesaistījusi Vidusjūras baseina iedzīvotāju interesi jau tūkstošiem gadu. Šeit Hērods Lielais izveidoja vienu no pirmajiem kūrortiem pasaulē. Nāves jūra apgādāja ar dažādām vērtīgām vielām senos parfimērijas produktu izstrādātājus, Senās Ēģiptes faraonu mūmiju veidotājus, kā arī laukus ar minerālmēslojumu.

Vienīgā lielā upe, kas ietek ezerā ir Jordāna. Ezeram nav iztekas. Nāves jūras ziemeļu daļā gada nokrišņu līmenis ir tikai ap 100 mm gadā, bet dienvidu daļā vēl mazāk - ap 50 mm gadā. Lielais sausums izskaidrojams ar to, ka Jūdejas augstiene rada "ēnas efektu" lietus mākoņiem, kas nāk no Vidusjūras. Tālāk austrumos atrodas augstāki kalni, kas saņem vairāk lietus.

Nāves jūras ūdens sāļu sastāvs atšķiras no okeāna ūdens sāļu sastāva. Nāves jūras sāļi par 53% sastāv no magnija hlorīda, 37% kālija hlorīda un tikai 8% nātrija hlorīda. Nāves jūras ūdens satur vairāk bromīdu nekā jebkurš cits planētas ezers.

Lielā sāļs satura dēļ Nāves jūras ūdens ir smagāks un tajā jebkurš viegli var peldēt. Ūdens ir šķietami taukains. Ūdens iekļūšana rētās un acīs ir sāpīga.

Nāves jūra izdala arī asfaltu. No nelielām atverēm ezera gultnē periodiski izdalās mazi asfalta burbulīši, kas uzpeld ezera virspusē un ar viļņiem nokļūst krastā. Zemestrīces asfalta izdalīšanos palielina, pēc zemestrīcēm Nāves jūras krastā var tikt izskaloti pat vairāk nekā 10 m gari asfalta gabali.

lv.wikipedia.org