Nātru raibenis (Aglais urticae)
Nātru raibenis jeb parastais nātru raibenis (Aglais urticae)
Nātru raibenis jeb parastais nātru raibenis (Aglais urticae) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) tauriņu suga. Tas sastopams Eirāzijas mērenajā joslā, sākot ar Eiropu izplatības areāla rietumos un cauri Tuvajiem Austrumiem, Centrālāzijai, Sibīrijai, Ķīnai, Mongolijai austrumu virzienā līdz Korejai un Japānai. Latvijā nātru raibenis ir visbiežāk sastopamais raibeņu dzimtas tauriņš. Nātru raibeņi sastopami praktiski jebkur, pilsētas dārzus un parkus ieskaitot, tomēr tas biežāk novērojams mežmalās, pļavāsun citās lauku ainavās. Tos bieži var novērot, barojamies ar dažādu ziedu nektāru.
Nātru tauriņš ir vidēji liels tauriņš, kura spārnu virspuses ir ļoti košas un krāsainas, bet ir apakšpuses kā visiem raibeņiem kriptiski neuzkrītošas. Tā spārnu izplētums ir 45 - 62 mm. Priekšspārni no virspuses ir oranžsarkani ar samērā platu, dekoratīvu dzeltenmelnu joslu uz priekšējās malas, mijoties melnam un dzeltenam laukumam, bet spārna galā dzeltenā laukuma vietā ir balts. Spārna centrā divi nelieli melni un viens liels dzeltenmelns lāsums. Aizmugurējiem spārniem pamatlaukums divkrāsains: melns ar platu oranžu ārējo malu, uz tā viens dzeltens lāsums. Gar visu četru spārnu ārējām malām nātru raibenim ir melna josla, uz kuras virknējas gaiši zili, trīsstūrveida raibumi. Aizmugurējiem spārniem bazālā puse divkrāsaina - tumši brūna, gandrīz melna ar gaišu ārējo malu, priekšējo spārnu apakšpuses ir gaiši brūnas.
Eiropā nātru raibenis sastopams atklātās ainavās un mežmalās. Tas ir viens no biežākiem viesiem pilsētas dārzos un parkos, kur tos vilina Sorbaria, Buddleia. Nātru raibenim sezonā attīstītās viena paaudze, bet siltās vasarās var attīstīties arī divas paaudzes. Jaunie tauriņi parasti izlido jūnija beigās vai jūlija sākumā, bet otrā paaudze septembra sākumā. Nātru raibeņi lido līdz vēlam rudenim un, kad paliek vēss, tie tumšās, vēsās vietās dodas pārziemot. Tās avr būt neapkurinātes ēkās, pagrabi, malkas šķūņi, alas, koku dobumi un citas līdzīgas vietas. Pavasarī līdz ar pirmajām siltajām dienām tie kļūst aktīvi un ir vieni no pirmajiem tauriņiem, kas izlido. Parasti nātru raibeņus var sākt novērot no aprīļa sākuma vai vidus līdz maija beigām. Tad paaudzes nomainās. Kāpurus uz augiem var novērot no maija līdz augustam. To iekūņošanās sākas jūnija sākumā.
Kāpuri attīstās un barojas praktiski tikai uz lielās nātres (Urtica dioica) lapām. Kā alternatīvu augu varētu pieminēt parasto apini (Humulus lupulus).
lv.wikipedia.org
Izplatītākais raibeņu dzimtas pārstāvis ir nātru raibenis Aglais urticae. Šis tauriņš ir viens no pirmajiem pavasarī novērojamajiem tauriņiem. Pārziemo arī vairākas citas nātru raibenim radniecīgas sugas, piemēram, pie mums bieži sastopamais acainais raibenis Inachis io. Šie tauriņi ziemu pavada slēptuvēs – alās, zem mizas, pagrabos, cilvēka mītnēs. Nereti, ilgstoši iestājoties siltam laikam, novērojami pat ziemā. Pārziemojušie tauriņi novērojami līdz maija beigām, kad mātītes izdēj oliņas. No oliņām izšķiļas kāpuri, kas iekūņojas. Jaunie tauriņi izlido jūlijā. Diezgan agri pavasarī parādās arī mazais nātru raibenis Araschnia levana, kurš nepārziemo, bet gan agri izšķiļas no pārziemojušas kūniņas. Šī suga ievērojama ar sezonas dimorfismu: pavasara paaudzei spārni ir sarkandzelteni ar melniem plankumiem, bet vasaras paaudzei melnbrūni ar baltiem plankumiem.
latvijas.daba.lv
