Nokarenā ērkšķoga (Grossularia reclinata)
Ērkšķogu dzimta (Grossulariaceae). Vasarzaļu krūmu dzimta. Lapas veselas, bez pielapēm. Ziedi ķekaros vai pušķveida ziedkopās. Kauslapas un vainaglapas pa 5, saaugušas. Arī putekšņlapas 5. Auglis - oga. Eirāzijas un Ziemeļamerikas mērenā klimata joslā sastopami augi. Zināmas ap 150 sugas.
Latvijā ir sastopamas 5 sugas: Nokarenā ērkšķoga (Grossularia reclinata (L.) Mill.); Alpu vērene (Ribes alpinum L.); melnā upene (Ribes nigrum L.);
sarkanā jāņoga (Ribes rubrum L.); pūkainā jāņoga (Ribes spicatum E.Robson)
Nokarenā ērkšķoga (Grossularia reclinata) ir neliels, 50-120 cm augsts ērkšķogu dzimtas krūms. Zari bagātīgi klāti ar vienkāršiem, divdaļīgiem un trīsdaļīgiem ērkšķiem. Ērkšķa garums 1-1.5 cm. Miza gaišpelēka. Lapas veselas, trīs līdz piecdaivainas (ga, pl 1-4 cm), plūksnas strupi lielzobainas, lapas pamats sekli sirdsveidīgs vai strups. Lapas skraji apmatotas. Ziedi ķekarveida ziedkopās pa 2-4. Kauss zvanveida, garāks nekā vainags, zaļgans ar iesārtu joslu vietā, kur kauslapas atliecas. Vainaglapas zaļgandzeltenas vai iesārtas, divreiz īsākas nekā kauslapas. Auglis - zaļa (Ø ap 1 cm) oga, nereti ar bālām svītrām un sausu apziedņa palieku galā. Kultūras šķirnēm ogas zaļas, dzeltenas vai sarkanbrūnas, jūtami lielākas, kailas vai sarmatainas. Zied aprīļa beigās un maijā.
Izplatība: Dienvidu, rietumu un centrālajā Eiropā sastopama suga, kas ieviesta un naturalizējusies tālu ārpus pamatizplatības apvidus: Ziemeļeiropā, Ziemeļamerikā un daudzviet Āzijā.
Latvijā dārzos plaši audzēts kultūraugs, vietām pārgājis savvaļā.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri upju krastos (īpaši kaļķainās vietās), krūmājos un sausās mežmalās.
Īpašas norādes: Pārtikas augs.