Nokarenā ērkšķoga (Grossularia reclinata)

Ērkšķogu dzimta (Grossulariaceae). Vasarzaļu krūmu dzimta. Lapas veselas, bez pielapēm. Ziedi ķekaros vai pušķveida ziedkopās. Kauslapas un vainaglapas pa 5, saaugušas. Arī putekšņlapas 5. Auglis - oga. Eirāzijas un Ziemeļamerikas mērenā klimata joslā sastopami augi. Zināmas ap 150 sugas.

Latvijā ir sastopamas 5 sugas: Nokarenā ērkšķoga (Grossularia reclinata (L.) Mill.); Alpu vērene (Ribes alpinum L.); melnā upene (Ribes nigrum L.);  
sarkanā jāņoga (Ribes rubrum L.); pūkainā jāņoga (Ribes spicatum E.Robson)

www.latvijasdaba.lv

Nokarenā ērkšķoga (Grossularia reclinata) ir neliels, 50-120 cm augsts ērkšķogu dzimtas krūms. Zari bagātīgi klāti ar vienkāršiem, divdaļīgiem un trīsdaļīgiem ērkšķiem. Ērkšķa garums 1-1.5 cm. Miza gaišpelēka. Lapas veselas, trīs līdz piecdaivainas (ga, pl 1-4 cm), plūksnas strupi lielzobainas, lapas pamats sekli sirdsveidīgs vai strups. Lapas skraji apmatotas. Ziedi ķekarveida ziedkopās pa 2-4. Kauss zvanveida, garāks nekā vainags, zaļgans ar iesārtu joslu vietā, kur kauslapas atliecas. Vainaglapas zaļgandzeltenas vai iesārtas, divreiz īsākas nekā kauslapas. Auglis - zaļa (Ø ap 1 cm) oga, nereti ar bālām svītrām un sausu apziedņa palieku galā. Kultūras šķirnēm ogas zaļas, dzeltenas vai sarkanbrūnas, jūtami lielākas, kailas vai sarmatainas. Zied aprīļa beigās un maijā.

Izplatība: Dienvidu, rietumu un centrālajā Eiropā sastopama suga, kas ieviesta un naturalizējusies tālu ārpus pamatizplatības apvidus: Ziemeļeiropā, Ziemeļamerikā un daudzviet Āzijā.
Latvijā dārzos plaši audzēts kultūraugs, vietām pārgājis savvaļā.

Biotopi: Atsevišķi eksemplāri upju krastos (īpaši kaļķainās vietās), krūmājos un sausās mežmalās.

Īpašas norādes: Pārtikas augs.

www.latvijasdaba.lv

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu