Neretas luterāņu baznīca

Neretas luterāņu baznīca ir viena no vecākajām baznīcām Zemgalē. Tā celta laikā no 1584. līdz 1593. gadam. Tas tika uzbūvēts, pateicoties Fon Efernu dzimtai, jo komturs Vilhelms fon Eferns iepriekš nodegušās koka baznīcas vietā nolemj būvēt jaunu baznīcu. Baznīcas celtne ir būvēta baroka stilā, kam ir saskatāmas vēlīnās gotikas iezīmes. Baznīcā atrodas vairāki izcili mākslas darbi: virs baznīcas durvīm ir saglabājies un apskatāms baznīcas iesvētīšanas cilnis ar Efernu dzimtas ģērboni un iegravētu gadu skaitli, kas ir darināts pēc Rietumeiropas manierisma stila paraugiem; M. Baijermana firmā 1903. gadā izgatavotās vitrāžas; Efernu dzimtas kapu plāksnes 1595. gadā traģiski bojā gājušā Georga fon Eferna piemiņai, kurš bija burggrāfa Vilhelma fon Eferna dēls, šī kapu plāksne ir izcilākais agrīnā ziemeļu manierisma mākslas darbs Latvijā, kā arī paša burggrāfa kapu plāksne, kas ir veidota 16.gadsimta beigās; misiņa griestu lukturis (1647); ērģeles (1893). Kopš 1998. gada 29. oktobra Neretas baznīca ir iekļauta Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu sarakstā.
zudusilatvija.lv

Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no vecākajām mūra baznīcām Sēlijā. Tās būvniecība aizsākusies jau 1584. gadā. Kopš 1998. gada 29. oktobra Neretas baznīca ir iekļauta Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Vēsture
Dievnama būvniecības darbi tika veikti no 1584. līdz 1593. gadam. Tas tika uzbūvēts, pateicoties fon Efernu dzimtai, jo bijušais Livonijas ordeņa komturs Vilhelms fon Eferns iepriekš nodegušās koka baznīcas vietā nolēma būvēt jaunu baznīcu, norīkojot strādniekus mūra dievnama būvei. Baznīca tika iesvētīta 1593. gadā.

Baznīca ir samērā maz cietusi karos. 1812. gada kara laikā franču karaspēks baznīcā bija ierīkojis miltu noliktavu. Baznīca tika atjaunota 1817.–1818. gadā. Visvairāk baznīca cieta Latvijas brīvības cīņu laikā, kad Stučkas valdības laikā šeit bija ieslodzīti ķīlnieki, vēlāk ierīkota slimnīca, sadedzināti soli, izpostīts altāris, kancele un izdemolētas kapenes.

Arhitektūra
Baznīcas celtne ir būvēta manierisma stilā ar saskatāmām vēlīnās gotikas iezīmēm. Tā ir vienjoma celtne ar taisnstūra veida plānojumu. Monumentālās celtnes kompozīcijai ir raksturīgs tradicionālais trīsdalījums, ko veido altārtelpa ar poligonālu apsīdu, vienjoma draudzes telpa, kā arī astoņstūru tornis ar arku galeriju un piramidālu jumtu. Tornis ir 38,67 m augsts un tā smailē atrodas vēja rādītājs – gailis. Baznīcas interjera apdarē un velvju veidojumā ir jūtama manierisma stila ietekme, kas bija moderni baznīcas būvniecības laikā. Līdz pat mūsdienām ir saglabājies sākotnējais baznīcas iekšskats, kas ir veidots gotikas stilā.

Interjers un iekārta
Baznīcā atrodas vairāki izcili mākslas darbi: virs baznīcas durvīm ir saglabājies un apskatāms baznīcas iesvētīšanas cilnis ar Efernu dzimtas ģerboni un iegravētu gadu skaitli, kas ir darināts pēc Rietumeiropas manierisma stila paraugiem. Dievnamā atrodas divas Efernu dzimtas kapu plāksnes – 1595. gadā traģiski bojā gājušā Georga fon Eferna piemiņai, kurš bija burggrāfa Vilhelma fon Eferna dēls. Šī kapu plāksne ir izcilākais agrīnā ziemeļu manierisma mākslas darbs Latvijā. Paša burggrāfa kapu plāksne ir veidota 16. gadsimta beigās. Šeit atrodas arī misiņa griestu lukturis (1647). Altārtelpā atrodas divas M. Baijermana firmā 1903. gadā izgatavotas vitrāžas. Baznīcas ērģeles būvētas Vācijā 1893. gadā.
lv.wikipedia.org

lv.wikipedia.org