Neorenesanse
Renesanse bija kultūras periods Eiropā no 14. gadsimta līdz 16. gadsimta vidum. Renesansei raksturīga atgriešanās pie antīkajām tradīcijām arhitektūrā. Renesanses arhitekti tās pielietoja radoši.
Tomēr renesansi raksturo ne tikai antīko vērtību atjaunošana, bet arī jaunu, līdz tam nebijušu ēku projektu realizēšana.
Viena no šādām novitātēm bija palaco - pilsētas pils tipa ēkas konstrukcija.
Palaco tipa ēkām bija raksturīgi:
- trīs stāvi - telpu plānojums stāvos,
- no ārpuses tie nosacīti tika atdalīti ar dzegām - horizontālām joslām - izvirzījumiem fasādē visā ēkas garumā,
- arī augšstāvu noslēdza horizontāla spēcīga dzega,
- horizontālos ritmus uzsvēra vienādas formas logu kārtojums,
- logu augšdaļām bija piešķirtas pusaploces arkas formas, ko uzsvēra puslokā virs logiem dekoratīvi iestrādātie būvelementi,
- lai piešķirtu ēkām cienīgumu, monumentalitāti, tās "apšuva" ar akmens plāksnēm (kvadriem/ rustiem) - veidoja rustojumu. Turklāt rusti varēja būt apstrādāti dažādos veidos, arī vienā ēkā izmantojot atšķirīgus veidus, apakšā - parasti masīvākus.
Palaco tipa ēkas bija izkārtotas kvadrātā vai taisnstūrī - ap slēgtu četrstūra iekšējo pagalmu. Daudzās iekštelpas izkārtotas kompakti un simetriski, savā starpā savienotas. Kādreizējo vītņu kāpņu vietā palaco ēkās kāpnes bija iekštelpās un/ vai iekšpagalmā - taisnas, lēzenas, izgaismotas.
Historisma arhitektūrā ar neorenesansi tiek apzīmēta tieši palaco tipa ēkas stilizācija.
Neorenesanses stils tika izmantots gan sabiedriskajām ēkām, gan dzīvojamām mājām, smagnējās ēkas formas mēdza papildināt ar dekoratīvām, greznām logu apdarēm, greznu ieejas apdari, reizēm - arī fasādēs tika iestrādāti dekoratīvi elementi.
www.uzdevumi.lv
