Nacionālais romantisms
Pilsētas daudzveidīgajā arhitektūrā pamanāmākais ir jūgendstils. Grūti atrast ielu stūri, kurā stāvot, nebūtu redzams vismaz pusducis vai pat krietni vairāk šī stila ēku. Tā nav nekur citur pasaulē. Tieši jūgendstils ir tā pamatvērtība, kas 1997. gadā noteica Rīgas vēsturiskā centra ierakstīšanu Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Jebkuras pilsētas plāns, kurā atzīmētas jūgendstila celtnes, salīdzinot ar tādu pat Rīgas plānu, izskatītos patukšs. Jūgendstils bija 19. gadsimta nogales un 20. gadsimta sākuma mākslas stils. Savu uzvaras gājienu tas sāka gan tikai pēc gadsimtu mijas. Rīgā pirmā jūgendstila ēka – Audēju ielā 7 – tika uzcelta 1899. gadā.
Nacionālais romantisms
Atspoguļo Rīgas arhitektu mēģinājumus radīt īpatnēji latvisku arhitektūru. Šis jūgendstila novirziens uzplauka starp 1905. un 1911. gadu. Kā iedvesmas avots noderēja tautas koka celtniecības paraugi un tautas lietišķā māksla. Latviešu arhitekti īpašu vērību veltīja īstu, dabisku būvmateriālu lietojumam. Nacionālā romantisma celtnēm raksturīga zināma formu smagnējība, monumentāls cēlums, stāvi jumti, logailas ar noslīpinātām augšdaļām un eleganti etnogrāfisku motīvu rotājumi, kuri lietoti visai atturīgi un dažkārt pārveidoti vispārējai jūgendstila estētikai atbilstošos, noapaļoti plastisku formu rakstos. Vismaz katra trešā vai ceturtā jūgendstila celtne Rīgā vairāk vai mazāk pieskaitāma nacionālajam romantismam. Mākslinieciskajā kompozīcijā nereti apspēlēti konstruktīvie elementi – metāla pārsedzes, balstsiju gali u. tml. Ievērojamākie meistari: E. Laube, K. Pēkšēns, A. Vanags, A. Malvess. Sastopams arī vietējo vācbaltiešu arhitektu daiļradē.
Pirmās nacionālā romantisma celtnes bija Ķeniņa skola Tērbatas ielā un Kļaviņas nams Aleksandra Čaka ielā. Tās tapušas pēc Konstantīna Pēkšēna un Eižena Laubes projektiem. Laube bija galvenais nacionālā romantisma ideju veicinātājs. Vairākas viņa celtās ēkas ir šīs stilistikas simboli. Nacionālais romantisms ieņem redzamu vietu arī Rīgas 20. gadsimta sākuma arhitektūras metra Konstantīna Pēkšēna daiļradē.
Lasīt tālāk
