Mīlgrāvis

Mīlgrāvis

Pilsēta     Rīga
Priekšpilsēta    Ziemeļu rajons
Pilsētas daļas    Jaunmīlgrāvis, Aplokciems
Platība    3,225 km²
Iedzīvotāju skaits    4 251 (2010)
www.apkaimes.lv

Mīlgrāvis ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Jaunmīlgrāvis un Aplokciems. Mīlgrāvja apkaime atrodas Rīgas Z daļā. Pa sauszemi tā robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā. Mīlgrāvja apkaimes robežas ir Mīlgrāvis, Ķīšezers, robežas līnija gar Mežaparku līdz Viestura prospektam, Lēdurgas iela, ostas dzelzceļa līnija.

Mīlgrāvja apkaimes kopējā platība ir 3,225 km², kas ir par 2/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 8,080 km. Iekšēji Mīlgrāvja apkaime sastāv no 2 atsevišķiem rajoniem – R daļā Jaunmīlgrāvis (primāri ostas teritorija), bet A daļā Aplokciems (primāri dzīvojamā un rekreācijas teritorija), turklāt abus šos apkaimes rajonus vienu no otra atdala Rīgas – Saulkrastu dzelzceļa līnija un Viestura prospekta/Mīlgrāvja ielas trase. Tādējādi pašreiz ir grūti uztvert noteikto Mīlgrāvja apkaimes teritoriju kā telpiski un funkcionāli vienotu telpu, lai gan ģeogrāfiski tas tā varētu arī būt. Apkaimes vienotības veicināšanai perspektīvā ir ļoti būtiski uzlabot fiziskās saites (ielas un satiksmes pārvadi) šīs apkaimes robežās, kā arī intensificēt vietējā centra raksturu.

Mūsdienu Mīlgrāvī atrodas kuģu remonta rūpnīcas, saldētavas, traļu flote.

Kanāls Mīlgrāvis ir Ķīšezera notece uz Daugavu. Mīlgrāvi (no vācu: Mühlen Graben – „dzirnavu grāvis”) Mīgrāvis vārdu ieguvis no bīskapa Alberta laika dzirnavām, ko uzcēluši Daugavgrīvas klostera mūki. Viņi 13. gadsimtā arī izrakuši Mīlgrāvi, , apkārtne bieži applūdusi, ja ilgāk pūtuši jūras vēji. Tagad Mīlgrāvis ir dziļa un kuģošanai pietiekami plats kanāls, kas savieno Daugavu ar Ķīšezeru un pa kanāliem tālāk arī ar Juglas ezeru, Baltezeru, Mazo Baltezeru un Gauju. Kopš 19. gadsimta stipri padziļināts un paplašināts kuģniecībai un doku izveidošanai. Kanāla kopējais garums ir 1,6 km, platums – ap 200 m, dziļums – līdz 9 m. Kanāla dienvidu krastā atrodas Jaunmīlgrāvis, ziemeļu – Vecmīlgrāvis. Mīlgrāvi šķērso tilts (savieno Mīlgrāvja ielu un Jaunciema gatvi) un dzelzceļa līnija Rīga – Skulte.
lv.wikipedia.org

Apkaimes vēsturiskais apraksts
Mīlgrāvja (jeb Jaunmīlgrāvja) apkaime ir atrodas pilsētas ziemeļu daļā, pie Ķīšezera un Mīlgrāvja kanāla. Vieta, tāpat kā Vecmīlgrāvis, pie sava nosaukuma tikusi pateicoties cisterciešu klosterbrāļu raktajam kanālam, kas savieno Ķīšezeru un Daugavu un ko nosauca par Mühlen Graben, t.i. Dzirnavu grāvi.

Mīlgrāvis veidojās 19. gadsimta beigās un strauji attīstījās kā industriāls rajons. Par Mīlgrāvja dzelzceļa līniju nopietni sāka domāt jau 1867. gadā, un jau 1872. gadā tā sāka darboties. Daugava šai vietā bija dziļāka un ziemā aizsala uz īsāku laiku, nekā Rīgas osta, līdz ar to tika nolemts te izveidot Rīgas priekšostas. Neilgi pēc tam tika uzbūvētas vairākas noliktavas Krievijas labības eksportēšanai, bet drīz vien tās palika neizmantotas sakarā ar labības tirgus pārorientāciju.

Strauji attīstījās arī bagarēšanas tehnika un ledlauži, līdz ar to Daugavas kuģu ceļu izdevās padziļināt līdz Iekšrīgai un Mīlgrāvja osta vairs nebija aktuāla. Brīvo noliktavu lētums un dzelzceļa līnija ir faktori, kas pievilināja šai teritorijai rūpniekus un Mīlgrāvī tika uzceltas vairākas fabrikas, no kurām lielākās bija Jesena porcelāna fabrika(1875), Dubovska krāskoku un ģērvielu rūpnīca (1883), Leverkusa ultramarīnafabrika (1886), Heflingera superfosfāta fabrika, kas bija pirmā šāda tipa ražotne Krievijas impērijā (1892) un Ēlriha minerāleļļu rafinērija (1901).

Vairāk par Mīlgrāvja vēsturi: www.apkaimes.lv