Mērsraga kanāls
1842. gadā ar Krievijas cara valdības lēmumu tiek pavēlēts rakt Mērsragā kanālu. Kanāls tiek rakts ar domu pazemināt Engures ezera līmeni un iegūt lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Tāpat, Engures ezers ar savu augsto ūdens līmeni regulāri nodarījis lielu postu visām apkārtējām pļavām - Dzirciemā un Ķūļciemā. Kanāla rakšanai tika ievesti strādnieki no Krievijas, kuri šo kanālu izraka ar lāpstām, jo nekāda tehnika jau tajā laikā nebija pieejama.
Pēc būtības, kanāla rakšanu ierosināja tā laika muižnieki, kuru īpašumos atradās Mērsrags un tā apkārtne, un kuri cerēja, ka no šīs kanāla izrakšanas iegūt jaunas lauksaimniecības zemes. Pēc nostāstiem ir dzirdēts - ka darba vadītājam, kuram muižnieki uzticēja veikt šo darbu, bijuši labi sakari ar Krievijas caru, ar kura gādību pie kanāla rakšanas tika piesaistīti Krievu armijā dienošie zaldāti.
Līdz ar kanāla izrakšanu Engures ezera līmenis kritās par 1,5-2 metriem un izveidojās daudzas brīvas zemes. Krievijas cera valdība šīs zemes piešķīra tiem latviešu zemniekiem, kuri pārgāja pareizticībā. Līdz ar to tika uzceltas pareizticīgo baznīca Ķūļos un izveidojās pareizticīgo draudzes. Šī baznīca vēl ir saglabājusies mūsdienās. Daļu no Mērsraga jaunajiem kapiem aizņem pareizticīgo kapsēta.
Kanāla izrakšana aizsāka Mērsraga ostas izveidi un attīstību.
Mērsraga kanāls ir iecienīta vieta makšķernieku vidū.
Kanālu iecienījuši arī vietējie peldēt gribētāji, kuri laika gaitā izveidojušajās peldvietās (11.gab) atpūšas un bauda ūdens priekus.
wwv.mersrags.lv
Krievijas cera valdība šīs zemes piešķīra tiem latviešu zemniekiem, kuri pārgāja pareizticībā. Kanāla izrakšana aizsāka Mērsraga ostas izveidi un attīstību. Mērsraga kanāls ir iecienīta makšķerēšanas vieta, lomos pamatā dominē raudas, asari un baltie sapali. Vasaras mēnešos kanāla lejtecē labi ķeras sudrabkarūsas un reizēm arī līņi. Pavasaros lomos trāpās arī skaisti ālanti. Kanāls ir kā koridors starp ezeru un jūru, tādēļ pastāvīgi zivis šeit uzturas maz, bet kad notiek migrācija ir novērojamas lielas koncentrācijas un iespējams gūt skaistus lomus. Kanālā ir noteiktas divas licencētās makšķerēšanas zonas. Makšķerēt atļauts visās dienās izņemot pirmdienas, makšķerēšana notiek pēc vispārīgajiem makšķerēšanas noteikumiem. Zonā A licences cena ir 5 Ls dienā, bet zonā B attiecīgi 3 Ls dienā. Zonu robežas ir apzīmētas ar plāksnītēm abos kanāla krastos. 2014. gadā tiks apstiprināts jauns licencētās makšķerēšanas nolikums, kurā iespējamas izmaiņas licenču cenās un zonu izvietojumā. Sīkāku informāciju par licenču cenām un to iegādes iespējām var atrast Mērsraga novada mājas lapā.
www.copesatlaujas.lv
