Mārtiņsalas kanāls

Mārtiņsalas kanāls, Hercoga Jēkaba kanāls, Ventas kanāls

Lai pagarinātu ūdensceļu uz dienvidiem pa Ventas upi, Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs (valdīja no 1642.-1682. gadam) pavēlēja uzspridzināt Ventas rumbu, pieaicinot franču inženieri. Hercogs Jēkabs bija iecerējis padarīt Ventu kuģojamu arī augšpus rumbas, tā veicinot tirdzniecības attīstību. Pēc pirmā izmēģinājuma sprādziena atdalījās lieli akmens bluķi, taču netālās hercoga pils sienās arī parādījās plaisas, vēstot par ieceres bīstamību. Tad hercogs Jēkabs lika rakt kanālu Ventas Rumbas apbraukšanai. Ventas labajā krastā darbus uzsāka, taču cieto dolomīta slāņu dēļ kanālu neizdevās pabeigt, tikai pavasara palu laikā tajā ieplūst ūdens. Tā tika izveidota Mārtiņsala.

Darbus turpināja pēc simts gadiem, bet arī nepabeidza. 19. gadsimtā cara valdība cerēja izveidot ūdensceļu starp Baltijas un Melno jūru. Arī šajā reizē kanāls netika pabeigts – projekts izrādījās ekonomiski neizdevīgs un 1831. gadā to pārtrauca. Vienlaicīgi bija uzsākti arī darbi pie kanāliem no Melnās jūras pa Dņepru, uz Nemunu un talāk uz Ventu. Kā kuriozu var minēt to, ka pie Ventas kanāla vēl strādāja 20 gadus pēc visu citu darbu pārtraukšanas, jo vajadzēja izdomāt dabu turku karagūstekņiem. Šobrīd vēl redzama karagūstekņu izraktā kanāla daļa, kas netika ne turpināta, ne izmantota.
manasvietas.blogspot.com