Mārstaļu iela 21, Rīga

Rīgā Mārstaļu ielā 21 atrodas Dannenšterna nams, kas ir viens no ievērojamākajiem baroka arhitektūras paraugiem Latvijā. Nams celts laikā no 1694. līdz 1696. gadam pēc holandiešu izcelsmes lieltirgotāja Ernsta Metsī (Ernst Metsue) pasūtījuma. Metsī bija viens no tālaika bagātākajiem un ietekmīgākajiem Rīgas pilsoņiem, no Zviedrijas karaļa saņēmis dižciltīgā titulu fon Dannenšterns (von Dannenstern).

Dannenšterna nams Mārstaļu ielā 21 – neatņemama Rīgas 17. gs. arhitektūras sastāvdaļa un šodien - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdzās Reiterna namam, šis ir otrs izcilākais līdz mūsdienām saglabājies 17. gs. pēdējā ceturkšņa Rīgas arhitektūras objekts.

17. gs. ir Rīgas pilsoniskās celtniecības uzplaukuma laiks. Ja līdz šim dzīvojamo ēku būvniecībā pastāvēja viduslaiku princips - novietot ēku ar zelmini pret ielu, 17. gs. gaitā radās jaunas ēkas tips, kurā lielāka nozīme tika piešķirta dzīvojamām telpām un pret ielu tika orientēta celtnes garenfasāde. Lūzums lielā mērā notika dažu ekonomiski un politiski ietekmīgu Rīgas iedzīvotāju dēļ, kuri, apliecinot savu turīgumu, arī mājokli vēlējās izveidot pietiekami reprezentatīvu – pēc Rīgai radikāli jauniem, taču citur Eiropā jau zināmiem būvniecības principiem.

Dannenšterna nams atspoguļo 17. gs. otrajā pusē Ziemeļeiropas zemēs populāro baroka arhitektūras klasicizējošo paveidu – holandiešu klasicismu. Tā izplatība sniedzās no Ziemeļnīderlandes līdz Vācijas ziemeļdaļai, Stokholmai, Rēvelei, Narvai, Rīgai u.c. Austrumbaltijas pilsētām. Dannenšterna nama fasādes uzbūvē vērojamas raksturīgas baroka arhitektūras pazīmes: fasādes dalījums ar lielā ordera pilastriem, simetriski rizalīti ar trijstūrainiem frontoniem, ieejas portāli ar bagātīgu akanta ornamenta un skulpturālo dekoru. Tai pašā laikā fasādei piemīt zināma plakanības tendence , kas pieder klasicizējošā baroka izteiksmes līdzekļiem. Dannenšterna nams ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kas ilustrē Rīgas patricināta reprezentatīvo dzīvojamo namu tipu 17. gs. beigās.
www.makslasvesture.lv

Nama būvvēsture
Nams celts laikā no 1694. līdz 1696. gadam pēc holandiešu izcelsmes lieltirgotāja Ernsta Metsī (Ernst Metsue) pasūtījuma. Metsī bija viens no tālaika bagātākajiem un ietekmīgākajiem Rīgas pilsoņiem, no Zviedrijas karaļa saņēmis dižciltīgā titulu fon Dannenšterns (von Dannenstern). Dannenšterns bija arī rātskunga Johana fon Reiterna radinieks. Atbilstoši savam sabiedriskajam statusam viņš vēlējās, lai pilsētas rezidence tiktu veidota saskaņā ar jaunākajām arhitektūras tendencēm. Līdz šim nav uzietas nekādas dokumentāras liecības, kas ļautu noteikt nama arhitekta vārdu. Taču, balstoties uz stilistiskajām analoģijām ar citiem labākajiem Rīgas baroka pieminekļiem, par projekta autoru varētu uzskatīt 17. gs. beigu izcilāko Rīgas arhitektu Rupertu Bindenšū (1645–1698). Viņš jau bija Rīgā sevi pierādījis kā spilgtu, talantīgu un aktīvu augsta līmeņa profesionāli, atstājot daudzas paliekošas vērtības pilsētas apbūvē. Vienlaikus Bindenšū bija pirmais arhitekts, kas ieviesa Rīgas konservatīvajā pilsētvidē aktuālās jaunās arhitektūras tendences – holandiešu klasicisma formu valodu un lielo orderi. Sadarbība ar rātskungu Johanu fon Reiternu norāda, ka, strādājot pilsētai, Bindenšū veica arī privātus pasūtījumus, kas bija saistīti galvenokārt ar vietējo patriciešu loku.

Visi akmeņkaļu darbi saistībā ar Dannenšterna nama izveidi notika Johana Bodemera (Johann Bodemer, Baudemar) vadībā. 1694. –1699. gadā kopā ar Bodemeru strādāja tēlnieks Dītrihs Valters (Dietrich Walther) no Stokholmas, kurš izveidoja arī nama grezno iekšējo apdari – trepju halles noformējumu, iekšējos portālus ar skulpturālu dekoru u.c. Meistaram Valteram palīdzējis zellis Johans Rebs, kas ar viņu sadarbojies līdz 1695. gadam. Stuka darbus (kā, piemēram, profilētos griestu spoguļus) 1697. g. izpildīja Jozefs Rigacio (Josef Rigatio). Galvenie būvdarbi tika pabeigti 1696. gadā – par to liecina gadskaitlis frontonā, taču iekštelpu apdare turpinājās līdz pat 1699.gadam.

Pirmo nopietnāko pārbūvi Dannenšterna nams piedzīvoja 19. gs., kā nama ”otrā atdzimšana” avotos minēts periods no 1933. – 1936. g. Šajā laikā ēkas iekšienē vēl bija daļēji saglabājies sākotnējais plānojums un interjera apdare, tai skaitā kokgriezumi un holandiešu podiņu krāsnis. Vēlākos gados ēka ilgstoši tikusi izmantota kā telpa dažādām ražotnēm, kas ļoti nelabvēlīgi iespaidoja nama tehnisko stāvokli. Kopš 1987. gada tika uzsākti Dannenšterna nama restaurācijas darbi poļu firmas ”PKZ” vadībā, taču tie tika pārtraukti. 1996. gadā ēkai postījumus nodarīja ugunsgrēks, rekonstrukcija netika turpināta, un Dannenšterna nama tehniskais stāvoklis (īpaši – akmens detaļu saglabātība) šodien jau vērtējams kā kritisks.


Fasādes veidojums
Ar dolomīta kvadriem apšūto fasādi ritmiski sadala astoņi lielā ordera korintiskie pilastri uz augstiem cokoliem; tai ir divi simetriski rizalīti ar grezniem barokāliem portāliem. Iespējams, viens no tiem kalpojis par ieeju dzīvojamās telpās, otrs – preču ienešanai un kā otra izeja no kantoriem uz ielu. Fasādi vainago spēcīgi izvirzīta, profilēta vienlaidu dzega ar platu frīzes joslu un retu jonisko konsoļu rindu apakšējā daļā. Virs dzegas abu rizalītu noslēgumā atrodas nelieli trijstūraini frontoni.

Zondāžu materiāli liecina, ka gan fasādē, gan tās dekoratīvajos elementos bijusi pielietota polihromija: fasādē saglabājušās angļu sarkanās krāsas paliekas, pilastru tonējums, iespējams, bijis balts vai gaiši pelēks. 20. gs. 60. gados, Dannenšterna nama portālu restaurācijas laikā, portālu frontonos (īpaši heraldisko elementu dekorā) tika konstatētas tonējuma paliekas: sarkana un zila krāsa, kā arī zeltījums. Dannenšterna nama fasādes apdarei kopumā raksturīga smalki izstrādāta detalizācija – gan akanta ornamenta traktējumā portālos, gan pilastru kapiteļos un citās detaļās. Fasādes traktējumā atpazīstams Bindenšū rokraksts: klasiska arhitektoniska skaidrība apvienojas ar spēcīgi akcentētu ieejas portālu un tā dekora tēlnieciski bagāto formu valodu. Zīmīgas ir tādas raksturīgas detaļas kā dzegas noslēguma konsoles ar maskaroniem, kādas redzam Bindenšū jau agrāk projektētā Reiterna nama un nama Mazajā Grēcinieku ielā 3 antablementā.

Logi
Logi galvenajā fasādē, līdzīgi kā Reiterna namā, izvietoti divarpus stāvos, turklāt mezonīna stāva logi aprīkoti ar metāla vērtnēm, kas šai periodā Rīgā bija retums un norāda uz ēkas īpašnieka neierobežotajām finansiālajām iespējām. Zīmīga ir kvadrāta formai tuvā logu konfigurācija, kas raksturīga 17. gs. beigu baroka celtnēm. Logu ierāmējumā izmantots ”ausu” motīvs ar gutām gan pirmajā un otrajā stāvā, gan pēdējā – pusstāvā. Supraporta profilējums un smalki izstrādāto gutu forma, raugoties uz analoģijām holandiešu klasicisma arhitektu darbos, uzrāda ievērojamu līdzību ar Tilmana van Gamerena (van Gameren) projektēto ēku logiem, piemēram, Krasinsku pilij (1688–1699) Varšavā.
Portāli

Dolomīta un smilšakmens portāli bagātīgi rotāti ar figurāliem un dekoratīviem elementiem, kuru klāstā galvenā loma pieder sulīgam, dinamiskam akanta ornamentam. Uz portālu frontonu slīpnēm abās pusēs novietotas gulošas alegoriskas sieviešu figūras, kuru atveidojumā tēlnieks centies ieviest barokālu kustību.

Portālu arhitektoniskajā uzbūvē un proporcijās nevar nepamanīt paralēles ar dažus gadus agrāk tapušo Bindenšū darināto Sv. Pētera baznīcas portālu projektu: turpat vai vienīgā atšķirība ir pilastru izmantojums brīvi stāvošo kolonnu vietā un lielāka piesaiste sienas virsmai. Portālu risinājums līdz pat detaļām reproducē Bindenšū izstrādāto shēmu, lai gan izdarītas attiecīgas korekcijas, nomainot zelmiņa centrālo figūru ar heraldisko cilni, bet sieviešu figūrām uz zelmiņa slīpnēm piešķirot ne vairs sakrālu, bet laicīga rakstura kontekstu. Ticams, ka Dannenšterna nama, Reiterna nama un Sv. Pētera baznīcas portāli ir viena autora projektēti. Jāmin, ka norādi par Reiterna un Dannenšterna namu portālu piederību vienai darbnīcai devis jau arhitektūras vēsturnieks Aleksandrs Birzenieks. Viņš savulaik izteicis kategorisku vērtējumu, ka ”visi Rīgas baroka portāli iestrādāti sienas plaknē kā pilnīgi patstāvīgi dekoratīvi akcenti, kas nav saistīti ar fasādes dalījumiem” un ”portāla kompozicionālo atrautību no ēkas fasādes tektonikas” skaidrojis ar portālu iebūvēšanu jau esošos namos. Dannenšterna namā portāli ir neatņemams fasādes tektoniskā dalījuma elements, kas iecerēts jau ēkas projektā.
Vairāk par Dannenšterna namu: www.makslasvesture.lv