Mājas zirgs (Equus caballus)

Zirgs jeb mājas zirgs (Equus caballus) ir liels zīdītājs, piederošs vienai no septiņām Equus ģints mūsdienu sugām. Pie zirgiem pieder arī ēzelis, kulans un zebras. Zirgu tēviņu latviešu valodā sauc par ērzeli, mātīti par ķēvi un dzimumbriedumu nesasniegušu īpatni par kumeļu.

Zirgam ilgu laiku ir bijusi ļoti nozīmīga loma gan transportēšanā (tas izmantots jāšanai, kā arī kaujas ratu, pastu ratu, kariešu un pat īpašu tauvu laivu vilkšanai), gan lauksaimniecībā (kā aramzirgs), gan arī pārtikā. Visbiežāk kā aptuvenais zirga pieradināšanas laiks tiek minēts 2000. g. p. m. ē. Tas arī ir laiks, kad zirgs pirmo reizi tiek pieminēts kā pārvietošanās līdzeklis. Līdz pat 20. gs. vidum zirgi tika intensīvi un plaši izmantoti karadarbībā, un, kaut arī zirgi mūsu dienās aizstāti ar tehniku un mašīnām, vēl joprojām ir valstis, kuras ir saglabājušas zirgu karaspēka daļas, šādu daļu un karavīru apzīmēšanai lieto tādus jēdzienus kā kavalērija un kavalērists.

Zirga evolūcija
Dabā zirgi ir plēsīgo zvēru laupījums. Tādēļ viņos mīt dabiska tieksme bēgt no briesmām. Ja zirgam nebūs, kur bēgt, lai aizstāvētos, tie cīnīsies. Zirgam, bēgot no plēsoņām, ir attīstījusies unikāla redze. Acis atrodas galvas sānu plaknēs – katra acs uztver atšķirīgu vizuālo informāciju, bet apziņā veidojas kopīgs redzes tēls gandrīz 360 grādu leņķī. Tā ganoties zirgs spēj pārraudzīt plašu teritoriju. Katrai acij ir gandrīz 180 grādu redzamības leņķis, tomēr zirgam veidojas divi aklie punkti, laukumi – neliels priekšpusē un lielāks aizmugurē. Zirgs nevar saskatīt lietas, kas atrodas tuvu purnam, tomēr šis laukums nav pārāk liels, jo abu acu vizuālais tēls noteiktā attālumā no purna pārklājas. Aizmugures aklais laukums ir lielāks, bet arī noteiktā attālumā no zirga abu acu uztvertā informācija pārklājas. Tādēļ zirgi ļoti sargā savu aizmuguri. Nav ieteicams zirgam klusējot tuvoties no aizmugures, jo zirgs var izbīties un, neredzot objektu, kas tuvojas, var atspārdīt „briesmas”. Zirgi viegli izbīstas un jātnieku drošības dēļ tie būtu pienācīgi jāiepazīstina ar svešiem objektiem un neierastām situācijām.

Zirgi dzīvo ģimenēs un viņu dzīves vide ir pārsvarā ganības, zālāji, ar zāli apauguši krūmāji. Šīs grupas vai bari parasti sastāv no viena pieauguša ērzeļa, viņa harēma (~ 10 ķēvēm) un jaunajiem pēcnācējiem. Līdzko jaunās vīriešu kārtas atvases sasniedz vairošanās vecumu un izrāda pirmos mēģinājumus aplecināt kādu no ķēvēm vai mēroties spēkiem ar bara vadoni, pēdējais tos parasti izdzen no bara, un jaunajiem ērzeļiem neatliek nekas cits, kā nošķirties un izveidot savu „vecpuišu bandu”.

Kad ērzelis ir sasniedzis 7 līdz 8 gadu vecumu, viņš ir pietiekami pieaudzis, lai „iemantotu savā īpašumā” kādu ķēvi, un, ja viņš ir gana stiprs un veiksmīgs, jaunais ērzelis drīz kļūst par „ģimenes vadoni”, t.i., viņam nu jau ir savs „harēms”, ko veido citam ērzelim atņemtās ķēves. Parasti ērzeļi atņem no citiem harēmiem sava vecuma ķēves, kas visbiežāk ir vecā ērzeļa meitas, kuras arī pašas ļoti labprāt maina baru. Vērojot zirgu ģimenes ir pierādījies, ka pirmās ķēves, kuras ērzelis ir ieguvis kļūstot pieaudzis, ir tam ļoti uzticīgas, un nemaz tik vienkārši sevi neļauj aizvest nepazīstamam ērzelim. Toties jaunās ķēves pie pirmās izdevības pamet tēva baru.

Alfa ķēve nosaka virzienu, kādā ģimenes ganāmpulks pārvietojas, bet ērzelis noslēdz gājienu, uzraugot apkārtni, vai baram netuvojas briesmas. Nesen zinātnieki secinājuši, ka zirgu starpā valda sava veida demokrātija. Piemēram, ja lielākā daļa ganāmpulka izrāda vēlmi apstāties un ieturēt maltīti, pārējais bars piemērojas šai vairākuma vēlmei.

Senākie avoti par zirgu pieradināšanu ir datēti ar 3000. g. p. m. ē.un nāk no Centrālās Āzijas.

Metodiska un zinātniska zirgkopība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās XIX gs., kad pirmo šķirnes zirgaudzētavu Ēdolē 1847. gadā izveidoja brīvkungs fon Bērs.
lv.wikipedia.org

Par zirgiem

Uz pasaules ir aptuveni 160 dažādu zirgu šķirņu.

Pasaulē ir vairāk nekā 75 miljoni zirgu

Lai zirgs justos labi tam nepārtraukti ir kaut kas jāgremo, tāpēc zirgi uzņem barību lēnām, bet nepārtraukti.

Zirgi lieliski orientējas apkārtnē, jebkuros laika apstākļos, un jebkurā diennakts laikā.

Zirgi redz krāsaini, bet zilo un sarkano krāsu tie tikpat kā neizšķir.

Nagi ir zirga taustes orgāns.

Zirga redzes leņķis ir gandrīz pilnīgs aplis, un zirgs var redzēt to kas notiek aiz viņa.

Zirga ausis norāda virzienu, kurā tas skatās.

Zirgs ar katru aci redz citādāku attēlu.

Zirgs neelpo ar muti.

Zirgs iesperot cilvēkam var to nogalināt, pie tam lielāka iespēja letālam iznākumam ir ja iesper neapkalts zirgs.

Vidēji zirgi dzīvo 25 – 30 gadus. Bet pats ilgākais fiksētais zirga dzīves ilgums ir vairāk kā 60 gadu.

Ganībās visi zirgi nekad neguļ vienlaicīgi. Vienmēr kāds sargā pārējos.

Zirgi guļ 3-4 stundas 24 stundu laikā.

Vasarā zirgi guļ vairāk, nekā ziemā.

Zirgs spēj izdzert 38 litrus ūdens dienā.

Zirgi var gulēt stāvus.

Tikko dzimis kumeļš 1-2 stundu laikā iemācās staigāt.