Mājas vistas cālis
Mājas vista (Gallus gallus domesticus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Vistveidīgie (Galliformes)
Dzimta Fazānu dzimta (Phasianidae)
Ģints Vistas (Gallus)
Suga Sarkanā savvaļas vista (Gallus gallus)
Pasuga Mājas vista (G. g. domesticus)
Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām. Šīs sugas tēviņus sauc par gaiļiem, bet mātītes par vistām un jaunos putnus par cāļiem.
Vista ir viens no visizplatītākajiem mājdzīvniekiem pasaulē, kā arī visdaudzskaitlīgākais putns pasaulē. Pēc statistikas datiem pasaulē 2003. gadā bija 24 miljardi vistu. Pasaulē ir apmēram 250 vistu šķirnes, no kurām Latvijā ir selekcionēta viena – Latvijas pundurvista. Otra šķirne, ar kuru Latvijas vārds ir cieši saistīts, ir Pavlovas vista. Tā ir viena no vecākajām Krievijas vistu šķirnēm, kura gandrīz tika neatgriezeniski pazaudēta. Šķirni atjaunoja Latvijas vienīgais starptautiskais dekoratīvo putnu eksperts-tiesnesis Jurijs Dmitrijevs. Par šķirnes atjaunošanu viņš ir saņēmis Holandes putnkopju biedrības medaļu.
Vistas tiek galvenokārt audzētas, lai cilvēks iegūtu pārtikas produktus: olas un gaļu. Bet tiek izmantotas arī vistu spalvas un dūnas segu un spilvenu ražošanā. Latvijā viens iedzīvotājs vidēji patērē ap 200 olām gadā. Citās Eiropas valstīs vidēji 250 olas. Eiropā olas visvairāk patērē Portugālē, Spānijā un Itālijā. Pasaulē olu ēšanas rekordiste ir Japāna. Šajā valstī 1 cilvēks gada laikā apēd 450 olu.
Izskats un īpašības
Pasaulē ir apmēram 250 mājas vistu šķirņu, kas ārēji viena no otras var būt diezgan atšķirīgas. Tās var būt gan liela auguma, gan maza. Tām var būt visdažādāko krāsu apspalvojums. Ir šķirnes, kurām uz kakla nav vispār spalvu (Ungāru plikkaklainā vista), ir šķirnes kurām aug kuplas, greznas bikses (Kohinhinas lielās formas vista), un ir šķirnes, kurām ir liels masas pieaugums, salīdzinot ar citām. Latvijas vienīgā selekcionētā šķirne – Latvijas pundurvista (arī krūpiņvistiņa jeb cukurvistiņa) ir maza auguma, spalvainām kājām.
Dažas īpašības visām mājas vistām tomēr ir kopīgas. Tām ir viegli atšķirt gaili no vistas, jo abi dzimumi izskatās diezgan atšķirīgi. Gailis ir krāsaināks un krāšņāks kā mātīte, kā arī tas ir lielāks augumā, spēcīgāks un muskuļotāks. Tā apspalvojumam uz garā kakla ir raksturīgas slaidas, nosmailinātas spalvas ar metālisku spīdumu. Tam ir gara, plīvojoša aste un uz muguras, salīdzinot ar tādas pašas šķirnes vistu, košs, piesātinātās krāsās apspalvojums, ko mēdz saukt par sedliem. Tomēr dažām šķirnēm, kā Sebraita šķirnes vistām, gaiļu kakla spalvas nav tik slaidas un smailas kā citiem gaiļiem, un tie ir vienā krāsā ar vistām. Viena no gaiļu galvenajām pazīmēm ir sekste. Abiem dzimumiem ir sekste un ādas bārda, bet gailim sekste un bārda ir daudz lielāka un izteiksmīgāka. Abiem dzimumiem uz kājām ir pieši, bet gailim pieši ir daudz lielāki un asāki.
Zinātnieki 2006. gadā, veicot cāļu embriju pētījumus, atklāja, ka tiem ir zobu aizmetņi tāpat kā aizvēsturisko putnu fosilijām. Zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka pie noteiktiem apstākļiem cālim varētu attīstīties zobi.
Mājas vista nespēj lidot garas distances, lai gan vieglāku šķirņu putni īsas distances spēj lidot. Tās spēj uzlaisties uz sētas vai laktas, vai koka zarā. Mājas vista var skriet ar ātrumu 14,5 km/st. Arī briesmu gadījumā tā mēdz lidot īsas distances. Vistas pulss, kad tā ir mierīga, ir 280–315 sirds sitieni minūtē
Perēšana un cālēnu šķilšanās
Dabīgos apstākļos savvaļas vistas sadēj ligzdu pilnu ar olām, un pēc tam visas olas izperē. Daudzas mājas vistas arī vienā brīdī pārtrauc dēt olas un sēžas tās perēt. Inkubācijas periods ilgst 21 dienu. Lai arī olas netiek izdētas vienā dienā, cālēna attīstība olā sākas tikai tad, kad vista tās sāk perēt. Tādēļ cālēni izšķiļas apmēram vienā laikā, vienas vai divu dienu laikā. Lai vistu nestimulētu perēt, olas visu laiku ir jāaizvāc prom, vai, lai stimulētu perēšanu, ligzdā jāievieto vairākas mākslīgās olas. Ja kāda vista nolēmusi perēt, bet saimnieki nevēlas cālēnus, vista uz dažām dienām jāieliek būtrī ar metāla sieta grīdu. Pilna ligzda vistas izpratnē ir apmēram 12 olas. Perētājvista silda olas un skaļi protestē, ja to traucē. Tā reti pamet ligzdu, lai paēstu, padzertu vai izmagātos smilši vanniņā. Perēšanas laikā olām ir nemainīga temperatūra un mitrums. Perēšanas laikā vista katru olu ligzdā apgroza vidēji 50 reizes dienā. Tas nepieciešams, lai piedzimtu vesels cālis.
Pirms izšķilšanās vista var dzirdēt cālēnu čiepstēšanu olā. Tā maigi pieklauvē pie čaumalas, lai rosinātu cālēnus pārsist čaumalu no iekšpuses. Šķiļoties cālēns vispirms izlauž nelielu elpošanas caurumiņu, parasti tas ir olas smailajā galā. Tad cālēns nedaudz atpūšas, uzsūcot pēdējo olas dzeltenumu. Tad cālēns izlauž lielāku caurumu un izrāpjas no olas. Tas ir slapšs, bet drīz vien ligzdas siltumā izžūst un kļūst pūkains.
Perētājvista parasti nepamet ligzdu apmēram 2 dienas pēc tam, kad pirmais cālēns ir izšķīlies. Pirmajās dienās cālēni iztiek ar dzeltenuma barības vielām, kas uzsūktas caur ādu īsi pirms izšķilšanās. Ja no kādas olas šo 2 dienu laikā neizšķiļas cālēns, vista zaudē par to interesi un ligzdu pamet. Vista ir bezbailīga mamma un rūpīgi sargā savus cālēnus. Tā tos silda zem spārniem, un pirmās naktis atgriežas gulēt ligzdā. Tā ierāda cālēniem, kur meklēt barību, kur ūdeni. Ar skaļiem klukstieniem vista sasauc cālīšus, ja atrod kaut ko ēdamu. Par cālēniem vista rūpējas vairākas nedēļas līdz pakāpeniski zaudē par tiem interesi un sāk atkal dēt olas.
Moderno šķirņu vistas reti sāk perēt, un tās, kas sākušas perēt ļoti bieži nepabeidz perēšanu. Ir šķirnes, kuru vistas ir labas perētājas, piemēram, zīda vista, Brama vista vai Kohinhinas vista. Reizēm vistu olu perēšanu uztic pīlei.
lv.wikipedia.org
