Mājas strazds (Sturnus vulgaris)

Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas dziedātājputnu (Passeri) apakškārtas strazdu dzimtas (Sturnidae) suga, kas pieder pie strazdu ģints (Sturnus).

Mājas strazds. (Latīņu v. – Sturnus vulgaris;  Angļu v. – starling; vācu v. – star,  krievu v. – скворец)

Cik patīkami pēc bargās ziemas, marta sākumā, noklausīties mājas strazda pirmās dziesmas. Atgriezušies no siltajām zemēm, strazdi kādu laiku turās baros un klejo pa pļavām, laukiem un ganībām, meklēdami barību. Rītos u pievakarē uzmeklē būrīšus pie mājām un skaisti svilpo, dažs pat prot atdarināt vairāk par desmit dažādu citu putnu balsis.

Izskats: Pavasarī apspalvojums zaigojoši melns ar gaišiem spalvu galiņiem; knābis dzeltens. Rudenī mugura brūngana. Jaunie putni viendabīgi pelēkbrūni.

Balss: Uztraukumā „špet špet”. Dziesma – svilpošana un vīterošana.

Aprīļa pirmajā pusē strazdi sadalās pāros, uzmeklē ligzdošanas vietas, galvenokārt būrīšus pie mājām, bet ir arī tādi, kas laižas uz mežu un sameklē vietu koku dobumos, kur taisa no jauna vai uzlabo vecās ligzdas. Ligzda no sausas zāles, izklājumā putnu spalvas. Aprīļa beigās dēj 5 – 8 gaiši zilas olas; perē abi ģimenes locekļi 11 – 15 dienas. Perēšanas laikā pamazām dziesmas apklust. Kad izšķiļas mazuļi, vecāki tos ļoti cītīgi baro un apsargā, nekad vienus neatstāj: ja viens aizlaižas pēc barības, otrs paliek pie bērniem. Baro sākot no pulksten 5 līdz 21, pienesot dienā pāri par 200 porcijām kukaiņu.

Maija pirmajā pusē pilsētas apkārtnē arvien var redzēt lielus strazdu barus. Tie lielākoties ir pērnie jaunie strazdi vai arī tādi, kas nav nodibinājuši ģimeni. Tos var pazīt pēc vienkāršiem nespīdīgiem tērpiem.

No 25. maija līdz 10. Jūnijam visi strazdi izvadā bērnus un tikai retais aizkavējas. Jūnija sākumā strazdu bari izklīst pa pļavām, laukiem un sakņu dārziem un iznīcina daudz kaitīgu kāpuru un kukaiņu.

Jūlija sākumā strazdu skaits samazinās, bet uz mēneša beigām tie atkal savairojas un bieži vien nodara zaudējumus augļu dārziem.

Strazdi ceļošanas laikā nakšņo niedrājos, kārklu krūmos, vai nepieejamās vietās uz saliņām. Šādas vietas bieži apmeklē arī bezdelīgu piekūni un citi plēsīgi putni.

Oktobra beigās mājas strazdi aizceļo bars pēc bara, un tikai nedaudzi sastopami vēlāk. Siltākās ziemās daži pulciņi novērojami arī pie mums.

Avots: Kārlis Grigulis „Putnu grāmata”; J. Baumanis, V. Klimpiņš „Putni Latvijā”.

Mājas strazds ir labi piemērojies dzīvei gan pilsētās, gan laukos. Mājas strazdi izsenis ir dzīvojuši Eiropā, Centrālāzijā un Mazāzijā. Strazdi, kas apdzīvo Eiropas dienvidu un rietumu teritorijas, kā arī Mazāzijas strazdi, dzīvo savās mītnes zemēs pastāvīgi. Strazdi, kas apdzīvo Eiropas ziemeļteritorijas, sākoties vēsākam laikam, migrē uz dienvidiem: Ibēriju un Ziemeļāfriku. Šajās ziemošanas zemēs strazdi neperē, tie tikai barojas un, sagaidot pavasari, atgriežas savās mājās. Latvijā parasts un izplatīts ligzdotājs. Daži no šiem putniem Latvijā pārziemo.

Mūsdienās mājas strazdi sastopami daudzās pasaules zemēs, jo tika ievesti Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā.

Izskats un īpašības
Mājas strazds ir viens no visbiežāk sastopamajiem putniem pasaulē. Tas ir 19 - 22 cm garš, tā spārnu atvērums ir apmēram 37 - 42 cm, svars 60 - 90 g. Tā apspalvojums ir melns ar tonētu spīdumu, kas ir zaļā vai purpura krāsā. Tam ir nelieli, gaiši raibumiņi, kas izceļas īpaši ziemas laikā. Tēviņiem raibumu ir mazāk nekā mātītēm. Rīkles apspalvojums ir pagarināts, kuru tēviņi izrādoties mēdz uzbozt. Jaunie putni ir pelēkbrūni. Kājas ir spēcīgas, sarkanbrūnas. Knābis konisks ar asu galu; vasarā mātītēm tas ir dzeltens, tēviņiem dzeltens ar zilganpelēku pamatni; ziemā gan pieaugušajiem, gan jaunajiem putniem knābis ir melns. Reizi gadā vasaras beigās pēc bērnu izbarošanas mājas strazdi maina spalvas. Jaunās spalvas aug ar košiem raibumiņiem, kas ir balti tumšo spalvu galiņi, kuri ar laiku nobružājas, tādēļ vasaras sezonā raibumiņi ir gandrīz pazuduši.

Mājas strazds pa zemi soļo nevis lec, kā to dara melnais meža strazds (Turdus merula). Lidojums ir spēcīgs un taisnvirziena; lidojumā tie izskatās ar trīsstūrveidīgiem spārniem un īsu asti.

Skaņas
Mājas strazds ir runīgs putns. Strazdu baru var parasti dzirdēt vairāku simtu metru attālumā. Tam ir gan melodiskas dziesmas, gan dažādi trokšņaini saucieni. Mājas strazds var atdarināt citus putnus, kā lielākā daļa strazdu dzimtā. Nebrīves apstākļos mājas strazds iemācās atdarināt dažādus mājas trokšņus.

Lai gan mājas strazdam dzied abi dzimumi, tēviņi dzied biežāk nekā mātītes. Strazdu dziesmas ir diezgan sarežģītas un izkoptas, bagātinātas ar dažādiem svilpieniem, klakšķiem un čirkstoņām. Bez dziesmām mājas strazdam ir arī bara sasaukšanās sauciens, briesmu sauciens, uzbrukuma sauciens, vienkārši vidžināšana un kopošanās sauciens.

Ieradumi
Mājas strazdi rudenī salasās baros un paliek lielākos vai mazākos baros visu ziemu. Bara lielums var būt ļoti dažāds. Lielie bari var apvienot pat 1,5 miljonus putnu, tie pārvietojas ar lielu troksni, kas pievilina zvirbuļu vanagus (Accipiter nisus), lielos piekūnus (Falco peregrinus), brūnos piekūnus (Falco berigora) un purva piekūnus (Falco columbarius).

Lidojuma laikā bars veido ciešu, apļveidīgu formu, kas lidojuma laikā mainās un plūst, izstiepjas, viļņojas vai saspiežas. Baram šķietami nav līdera.

Ligzdošanas laikā mājas strazdus apdraud sermuļi, lapsas un cilvēki.


Diēta
Mājas strazdi ir visēdāji, bet ligzdošanas laikā tie ir izteikti kukaiņēdāji, tie barojas ar dažādiem kukaiņiem, ieskaitot tauriņu kāpurus, naktstauriņus, sienāžus, kā arī zirnekļus. Beidzoties mazuļu barošanai, mājas strazdi labprāt barojas arī ar graudiem, sēklām, augļiem, ogām, ziedu nektāru un cilvēku atkritumiem. Barību strazdiem patīk uzzlasīt no zemes, pārbaudot zemi centimetru pa centimetram. Bet tie var medīt kukaiņus arī lidojumā, uzlasīt kukaiņus koku zaros un izrakt kukaiņus no zemes, piemēram, sliekas.


Reprodukcija
Vientuļi tēviņi būvē ligzdas, lai piesaistītu mātītes uzmanību. Tēviņi bieži dekorē ligzdu ar tādiem elementiem kā ziedi vai svaigi, zaļi zāles stiebri, kurus mātīte vēlāk izlasa laukā. kas kalpo kā zīme, ka ligzda un tēviņš ir pieņemts. Ligzdas būvēšanas laikā tēviņi daudz dzied, un, ja tuvojas kāda mātīte, tad dziedāšana kļūst vēl intensīvāka. Ligzdas visbiežāk tiek būvētas koku dobumos, ēku konstrukciju nišās vai cilvēku veidotos putnu būros. Ligzda tiek veidota no sausas zāles, zariņiem un izklāta ar spalviņām, vilnu vai mīkstām lapiņām. Ligzda tiek būvēta kādas 4 - 5 dienas, reizēm tā tiek uzlabota visu laiku, kamēr tiek sēdēts uz olām. Ligzdā tiek iepīti svaigi augi, kas atbaida parazītiskos kukaiņus.

Mājas strazdi veido gan monogāmus, gan poligāmus pārus. Reizēm pārim ir palīgi, kas palīdz pabarot mazuļus. Mājas strazdi var veidot arī ligzdu kolonijas, veidojot vienā vietā vairākas ligzdas vairākām ģimenēm.

Mājas strazds ziemeļu puslodē ligzdo agri pavasarī un vasarā. Mātīte vairāku dienu garumā katru dienu izdēj pa vienai olai. Ja ola aiziet šajā laikā bojā, tā tiek aizvietota ar citu olu. Parasti ir 4 - 5 mazas, ovālas, gaiši zilas (reizēm baltas) oliņas. Perēšana ilgst 13 dienas, lai gan cālēns no pēdējās olas var izšķilties 24 stundas vēlāk kā no pirmajām olām. Abi vecāki pārmaiņus perē olas, lai gan mātīte uz olām sēž ilgāk, un ir vienīgā, kas sēž uz olām nakts laikā. Tēviņš nakti pavada kokā tēviņu barā. Mazie putnēni piedzimst kaili un akli. Pēc septiņām dienām tie ir ieguvuši vieglas pūkas, bet acis atveras 9 dienā. Mazuļi ligzdā pavada 3 nedēļas, tikmēr vecāki tos centīgi baro. Arī pēc ligzdas pamešanas 1 - 2 nedēļas vecāki baro jaunos putnus. Vienas vairošanās sezonas laikā pāris var izperēt līdz 3 perējumiem, lietojot vienu un to pašu ligzdu, atjaunojot tajā mīksto oderējumu. Pēc diviem mēnešiem jaunie putni nomaina apspalvojumu, pieauguša putna apspalvojuma krāsas tas iegūst tikai pēc gada.
lv.wikipedia.org