Muskares (Muscari)
Muskares (latīņu: Muscari) — liliju dzimtas ģints. Muskaru ģintī ir aptuveni 60 sugu. Tās zied pavasarī un vasarā. Savvaļā izplatītas stepēs, kalnu nogāzēs un krūmājos no Alpu pļavām līdz Vidusjūras apgabaliem, Vidusāzijai, Turcijai, Irānai un pat Ziemeļāfrikai.
Augs ir 5-30cm augsts. Dažu sugu muskares izaug pat 60cm garas. Lapas parasti ir lineāras, vidū ieliektas, no zemes veido pušķi. Gandrīz visas muskaru sugas ir dekoratīvas. Selekcionāri izveidojuši daudzas šķirnes ar dažādu krāsu toņu vienkāršiem un pildītiem ziediem. Dažu šķirņu ziediem ir tik neparastas formas, ka nemaz nelīdzinās ierastajai muskarei.
Daudzām sugām, sevišķi no muskarīmiju ģints, ir spēcīga smarža, kas atgādina austrumniecisko smaržvielu muskusu. No tā radies ģints latīniskais nosaukums - Muscari.
Ziedi var būt balti, dažām sugām dzeltenos vai brūnganos toņos, divkrāsu, bet visbiežāk – gaišāk vai tumšāk zili, violetos vai purpura toņos, ar baltu, zobainu apmalīti vai bez tās. Ziedi ir bumbiņu, muciņu formā, ciešāk vai retāk sakārtoti cilindriskās vārpveida ziedkopās. Ziedvārpu veido divu tipu ziedi: apakšējie – auglīgie, vārpas virsotnē – sterilie.
Ziedus parasti apputeksnē bites un citi kukaiņi, tāpēc daudzām sugām augšējie sterilie ziedi ir košāki – apputeksnētāju pievilināšanai.
Muskares atkarībā no sugas zied diezgan ilgi, apmēram 3-4 nedēļas, un dažādos laikos. Pēc noziedēšanas veido sausas trīsdaļīgas pogaļas, kurās ir apaļas vai iegarenas sēklas melnā krāsā. Ienākoties tās no pogaļām ātri vien izbirst un teicami vairojas ar pašizsēju. Ja tuvumā aug vairākas sugas, tad sēšanai paredzētās sēklas ievāc pirms pogaļu atvēršanās. Dažas sugas izsējoties var kļūt par grūti iznīdējamu nezāli.
Sīpoli muskarēm ir apaļveidīgi lodveida, ar nenoslēgtām zvīņām. Katru gadu sīpols veido 2-30 vairsīpolus, kas var uzziedēt jau nākamajā gadā. Muskares ieteicams pārstādīt katru gadu, norokot vasarā, kad sāk dzeltēt lapas. Taču tās var augt arī bez pārstādīšanas 3-5 gadus.
Populārākās Muskaru sugas un šķirnes
Armēnijas muskare(Muscari armeniacum)
Savvaļā aug Aizkaukāzā un Ziemeļrietumu Turcijā – līdzenumos. Sīpols sasniedz 2.5-3cm diametru. Lapas 15-20cm augstas, 3-7 rozetē. Ziedkāts līdz 20cm augsts, uz tā veidojas gandrīz lodveida ziedkopa ar nedaudziem ziediem augšpusē. Ziedi koši, ar baltiem zobiņiem malās.
Šķirnes ‘Argaei Album’(syn. M. Argaei ‘Album’)
Ziedi tīri balti, līdz 15cm garos ziedkātos, blīvi sakārtoti vārpveida ziedkopās.
Armēnijas muskare ‘Blue Spike’
Ziedi spilgti zili, pildīti. Zied vēlu un ilgstoši. Šīs šķirnes stādījumoas dažkārt vērojama atgriezeniskā mutācija – augi ar vienkāršiem ziediem, kā pamatsugai. Visus šos eksemplārus ziedēšanas laikā izrok.
’Early Giant’
Augumā lielāka nekā pamatsuga. Lieli, tumši zili ziedi ar baltiem zobiņiem malās.
Armēnijas muskare ‘Saffier’
Šķirnei augums kā pamatsugai. Ziedi ļoti neparastas formas – koši zilas, pilnīgi noslēgtas bumbiņas ar zaļganīgu nokrāsu, kas sakārtotas cilindriskā vārpā. Zied ļoti ilgi.
Armēnijas muskare ‘Fantasy Creation’
Tai ir zaļganzili, blīvi pildīti, spuraini ziedi sazarotās vārpās. Arī šī šķirne mēdz atgriezties pie pamatformas. Ja parādās eksemplāri ar vienkāršiem ziediem, tie jāizrok.
‘Havenly Blue’
Augumā kā pamatsuga. Ziedi ļoti koši kobaltzili, augšējie sterilie ziedi nedaudz gaišāki. Zied vidēji agri.
Debeszilā muskare(Muscari azureum)
Suga aug Turcijā, kalnu strautu malās. Lapas gaiši zaļas, 6-20cm garas. Ziedkātiņ 10cm gari. Ziedi koši, gaiši debeszili, plati pavērti, veido nelielas cilindriskas vārpas. Zied ļoti agri, reizē ar krokusiem.
Mazā muskare(Muscari botryoides)
Savvaļā aug Viduseiropas un Dienvideiropas kalnainajos apgabalos. Sīpols 1.5-3.5cm diametrā. Lapas 10-12cm garas, pa 2-6 rozetē. Ziedkāts 20-25cm augsts. Ziedi gandrīz apaļi, zili violeti, ar īsiem, baltiem zobiņiem, izvietoti cilindriskā ķekarā. Zied vidēji agri.
Šķirne ’Album’
Augums kā pamatsugai, ziedi tīri balti.
Cekulainā muskare(Muscari comosum syn. Leopoldia comosa)
Savvaļā suga aug kalnu nogāzēs Dienvideiropā, Turcijā un Irānā. Šī muskare ir 20-60cm augsta. Ziedi sakārtoti 6-30cm garā, irdenā, vārpveida ziedkopā. Ziedi ir krēmīgi brūni, augšējie sterilie ziedi – spilgti violeti. Zied vasaras vidū. Stāda siltā, no vējiem aizsargātā vietā, ziemā stādījumus mulčē ar kūdru. Suga ne visai ziemcietīga.
Auhēra muskare(Muscari aucheri syn. M. tubergenianum)
Savvaļā aug Turcijā, kalnu nogāzēs. Sīpols 2cm diametrā. Augs 5-8cm garš. Lapas pa 2-3, šauri lancetiskas. Ziedi sakārtoti cilindriskās vārpās, tie ir koši zili, ar bāliem zobiņiem. Augšējie sterilie ziedi daudz gaišāki par apakšējiem.
Ķekaru muskare(Muscari neglectum syn. Muscari racemosum)
Savvaļā aug Vidusjūras apgabalā, Eiropas un Kaukāza kalnainajos apgabalos. Sīpols 1-1.5cm diametrā. Lapas 3-6, šauras, vidū ieliektas. Ziedkāts 15cm garš. Ziedi tumši zili, ar baltiem zobiņiem, augšējie sterilie – gaišāki, sakārtoti blīvā vārpā. Zied vidēji agri, ilgi – 3 nedēļas.
Daudzziedu muskare(Muscari polyanthum)
Suga savvaļā aug Aizkaukāzā un Ziemeļaustrumturcijas kalnainajos apgabalos. Sīpoli olveida, 2cm diametrā. Lapas pa 2-3, plati lineāras, rievainas, ziedkāts 20-25cm garš. Ziedi spilgti zili, ar baltiem zobiņiem, augšējie sterilie – bāli violeti. Zied agri, aprīļa beigās.
Bālā muskare(Muscari pallens)
Suga aug Kaukāza kalnu nogāzēs. Sīpols 1.5-3cm diametrā. Lapas pa 2-3, šauri lineāras. Ziedkāti 15-20cm gari. Gaiši zili ovāli ziedi ar viegli dzeltenīgu tonējumu, augšējie sterilie – balti. Ziedi sakārtoti nelielās, iegareni ovālās vārpās. Labi aug drenētās, sausās vietās. Piemērota akmeņdārziem. Zied maija sākumā.
Mainīgā muskare(Muscari commutatum)
Suga savvaļā aug Vidusjūras kalnainajos apgabalos, nogāzēs. Sīpols 2.5cm diametrā. Lapas 30-40cm garas, pa 5-6 rozetē. Ziedkāts 20-30cm garš. Tumši zilie ziedi sakārtoti blīvās vārpveida ziedkopās.
Cekulainā muskare ‘Plumosum’
Ziedi neparastas formas, ar izlocītām, plūksnainām, diegveida ziedkopām purpurvioletā krāsā, garos ziedkātos. Grūti pateikt, ka tā ir muskare. Pārējais kā pamatsugai.
Platlapu muskare(Muscari latifolium)
Suga aug Dienvidāzijas un Rietumāzijas kalnainajos apgabalos. Sīpols 1.5-2cm diametrā. Augam ir viena plata lancetiska lapa, kas atgādina tulpes lapu. Ziedi pat līdz 30cm augstos ziedkātos, sakārtoti garā, cilindriskā vārpā. Tie ir ļoti tumši violeti, augšējie sterilie – gaišāk violeti. Zied agri, jau aprīļa beigās. Veģetatīvi vairojas slikti.
Baltkaklu muskare (Muscari leucostomum)
Suga aug Aizkaukāzā, Vidusāzijas un Irānas kalnu nogāzēs. Sīpols sasniedz 2.5cm diametru. Lapas garas, šauras. Ziedkāts 15-20cm augsts. Apakšējie auglīgie ziedi apaļi, muciņveida, tumši violeti, ar baltiem zobiņiem. Augšējie sterilie ziedi ir gaiši zili. Zied maija beigās.
Lielaugļu muskare (Muscari macrocarpum)
Savvaļā aug kalnos Grieķijā, Turcijā. Lapas gaiši zaļas, līdz 30cm garas. Ziedkāts 15-20cm augsts. Ziedi lieli, sakārtoti skrajā vārpā. Auglīgie apakšējie ziedi krēmīgi, ar nelielām violetām, zobainām apmalītēm. Augšējie sterilie ziedi – violeti. Zied vasarā. Ziedot izplata spēcīgu muskusa smaržu. Mīl siltumu, ziemā piesedz ar kūdras substrātu. Vāja ziemcietība. Necieš biežu pārstādīšanu.
Muskusa muskare (Muscari moschatum)
Suga savvaļā aug Tuvo Austrumu kalnainajos apgabalos. Ziedi bāli dzeltenzaļi, sakārtoti skrajā vārpā, līdz 30cm garā kātā. Ziedi smaržo pēc muskusa. Zied vasarā. Ziemcietība vāja, piesedz ar kūdras substrātu. Ziemā nemīl pārlieku mitrumu.
Tekstā izmantoti materiāli no žurnāla Dārza Pasaule (4/2005)
www.eva.lv