Miķeļbāka
Miķeļbāka jeb Miķeļtornis ir augstākā bāka Latvijas piekrastē, kas atrodas Ventspils novada Tārgales pagasta Miķeļtorņa ciemā.
Vēsture
Pirmā torņa būve pabeigta 1884. gadā – cilindrisks 55 m augsts ķieģeļu mūra tornis, tajā laikā tā bija augstākā bāka Latvijas teritorijā. Bākā uzstādīja elektrisku gaismas avotu, kam strāvu piegādāja blakus ēkā esošā spēkstacija. Tornis 20. gs. sākumā sāka plaisāt.
Pirmais pasaules karš
1915. gadā Pirmā pasaules kara laikā gaismas aparātu un spēkstacijas iekārtu aizveda uz Krieviju. Vācijas okupācijas iestādes uzstādīja acetilēna gaismas aparātu. Pirmā pasaules kara laikā bāka tika apšaudīta.
Latvijas laiks
1932. gada jūlijā tika uzcelts pagaidu koka tornis. Jaunā torņa būvi (gandrīz tikpat augstu) pabeidza un gaismu iededza 1934. gada septembrī. Bākā uzstādīja jau agrāk vācu izmantoto optisko ierīci – 1,76 m augstu, nekustīgu joslu lēcu. Bākā bija zviedru AGA firmas gaismas ierīce (acetilēna kvēlgaismas ar gāzes spiediena darbinātu aparātu, kas gaismu regulāri samazināja līdz minimālajai). Bākā ir sektoru uguns, kas redzama zaļa vai balta atkarībā no atrašanās vietas jūrā.
Padomju laiks
1941. gadā Sarkanā armija atkāpjoties bāku uzspridzināja.
1946. gadā uzbūvēts apmēram 30 m augsts koka pagaidu tornis. Tornis atjaunots 1957. gadā.
Bāka mūsdienās
Pašreizējais bākas tornis ir apmēram 56 m augsts. Uguns augstums – 59 m vjl. Uguns redzama 14 jūdžu tālumā. Uguns raksturojums: Zb(2)B.6s 01.0+(01.0)+01.0+(03.0)
lv.wikipedia.org
Miķeļbāka, kuras augstums ir 62 metri, būvēta 1884. gadā un ir augtākā bāka Baltijā. Tajā 56 metru augstumā ir izbūvēts skatu laukums. Bākas sienas agrāk bijušas aptuveni metru biezas, taču tornis bijis par smagu kāpu smiltīm, tādēļ laika gaitā arvien sašķiebies.
Bāka senajā lībiešu ciemā, ko agrāk dēvēja par Pizi (latviski nozīmējot kārkla vicu), tomēr nenosauca par Pizes torni, bet gan par Mihailabāku, jo tās uzdevums bija brīdināt jūrniekus no sēkļa ar tādu pašu vārdu. Vēlāk nosaukumu latviskoja – Miķeļbāka, arī Miķeļtornis.
www.visitventspils.com
Miķeļbāka jeb Miķeļtornis ir augstākā bāka Latvijas piekrastē, kas atrodas Ventspils novada Tārgales pagasta Miķeļtorņa ciemā. Pirmā torņa būve pabeigta 1884. gadā – cilindrisks 55 metrus augsts ķieģeļu mūra tornis, tajā laikā tā bija augstākā bāka Latvijas teritorijā. Bākā uzstādīja elektrisku gaismas avotu, kam strāvu piegādāja blakus ēkā esošā spēkstacija. Tornis 20. gs. sākumā sāka plaisāt. 1915. gadā Pirmā pasaules kara laikā gaismas aparātu un spēkstacijas iekārtu aizveda uz Krieviju. Vācijas okupācijas iestādes uzstādīja acetilēna gaismas aparātu. Pirmā pasaules kara laikā bāka tika apšaudīta. 1932. gada jūlijā tika uzcelts pagaidu koka tornis. Jaunā torņa būvi (gandrīz tikpat augstu) pabeidza un gaismu iededza 1934. gada septembrī. Bākā uzstādīja jau agrāk vācu izmantoto optisko ierīci – 1,76 metrus augstu, nekustīgu joslu lēcu. Bākā bija zviedru AGA firmas gaismas ierīce (acetilēna kvēlgaismas ar gāzes spiediena darbinātu aparātu, kas gaismu regulāri samazināja līdz minimālajai). Bākā ir sektoru uguns, kas redzama zaļa vai balta atkarībā no atrašanās vietas jūrā. 1941. gadā Sarkanā armija atkāpjoties bāku uzspridzināja. 1946. gadā uzbūvēts apmēram 30 metrus augsts koka pagaidu tornis. Tornis atjaunots 1957. gadā. Pašreizējais bākas tornis ir apmēram 56 metrus augsts un tā ir augstākā bāka ne tikai Latvijas, bet visu Baltijas valstu piekrastē.
www.zudusilatvija.lv
Miķeļbāka
Uzbūvēta - 1884
Bākas augstums - 65 m
Uguns augstums - 59 m
Uguns redzamība - 14 nmi
Atrašanās vieta - Ventspils novads, Tārgales pagasts
Leģendas vēsta, ka nosaukuma „Miķeļbāka” saknes stiepjas no 1749. gada, kad Krievijas kara flotes mičmanis Mihails Rjabiņins uzmērīja te esošo bīstamo piekrastes sēkli. Laika gaitā nosaukums pārtapis latviskā vārdā – „Miķelis”, un tā tagad sauc Baltijas valstīs augstāko (56 metri) bākas torni, kurš atrodas iepretim minētajam sēklim. Šo bāku 1884. gadā neveiksmīgi uzbūvēja, tai sākot svērties no vertikālās ass pat par 12 centimetriem un plaisāt lielā svara un purvainās augsnes dēļ, līdz ar to 1932. gadā bāku uzspridzināja. 1941. gadā Otrā pasaules kara vētras nogāza nākamo torni, un pašreizējā Miķeļbāka būvēta 1957. gadā, par to liecina uzraksts virs ieejas durvīm. Lai uzkāptu bākā un vērotu apkārtējo Baltijas jūras Kurzemes piekrasti un skaidrā laikā 35 kilometru attālās Sāmsalas Serves raga bāku, ikvienam jāpārvar 293 pakāpieni.
Andris Cekuls
www.bakas.lv
