Mirāža
Mirāža ir optiska parādība atmosfērā — šķietams attēls pie horizonta.
Mirāža ir optiska parādība, kad Saules stariem atstarojoties cauri siltajām vai aukstajām gaisa masām rodas mirāža. Vārds mirāža ir cēlies no franču valodas: mirer nozīme - ielūkojies spogulī. Apzīmējums ir pilnīgi pareizs, jo šī parādība saistās gan ar atstarošanās procesu, gan ar spoguli: saules stari rada "brīnumus" jeb mirāžas.
Gaiss ir neviendabīga vide, to slāņiem ir nevienāda temperatūra līdz ar to arī atšķirīgi blīvumi. Ja zeme ir sasilusi, tad apakšējais gaisa slānis ir daudz siltāks par pārējiem gaisa slāņiem, kas atrodas augstāk. Tāpēc saules stari šķeļot gaisa masu, nekad neiet taisnā virzienā, bet gan izliecas. Šo procesu sauc par refrakciju.
Tādēļ priekšmetus, kas atrodas mūsu redzes laukā mēs nekad neredzam to patiesajā veidolā. tie itkā ir nobīdīti nedaudz sānis. parasti novirzes nelielas, un mēs tās neredzam. Bet ja gaismas stari iet cauri dažāda blīvuma gaisa slāņiem, tad tāli priekšmetu mums liekas pavisam citādi - itkā pienākuši tuvāk, pacelušies no zemes, pabīdīti sānis, izkropļoti. Šādos gadījumos mēs kļustam par optikas parādība - mirāžas aculieciniekiem.
Mirāžas ir daudzveidīgas. Var būt gan vienkāršas, gan augstmirāžas, gan sānmirāžas, gan apakšmirāžas. Ja gaisa slāņi ir dažāds blīvums, pārvietojas attiecībā viens pret citu un robežas starp tiem izzūd. Lidz ar to rodas apstākļi, ka liek izveidoties kustīgajai mirāžai jeb fotomorgānai, kas ir viens no saražģitākajiem mirāžu veidiem.
Uz Zemes viena no vietām kur visbiežāk ir novērojams mirāžas, ir Mesīna jūras šaurums dienviditālijā. Rīta stundās, visiežāk - saulei lecot, virs jūras šauruma augstu gaisā pēkšņi parādās teiksmainas pilis, dzīvības pilnas, cilvēki kustas, pa ielām kursē dzīvnieku karavānas,šīs ainas ilgst nelielu brīdi un pēc tam atkal izzūd.
Kad gaisa slāņi sasilst, var redzēt arī apakšmirāzas, ko var novērot Vidusāzijā, Kazahstānā, Pievolgā. Apakšmirāžas - šķietamu un apgrieztu priekšmetu attēlus.
Ja zemie apakšējie gaisa slāņi ir stipri aukstāki par augšējiem gaisa slāņiem, tad rodas augšmirāža, kā rezultātā attēls it kā atraujas no zemes un karājas gaisā. Priekšmeti it kā atrodas tuvāk un augstāk nekā tas ir patiesībā. Šo mirāžu var redzēt agri no rīta pirms vēl saule ir paspējusi sasildīt zemes virsmu, no atdzišanas naktī.
Karstās vasaras dienās no jūras virsmas iztvaiko liels ūdens daudzums, kā rezultātā ūdens virsējie slāņi atdziest un gaisa temperatūra virs jūras arī atdziest. Rodas apstākļi, kas ļauj veidoties augšmirāžai.
Sānmirāža rodas tad, kad gaisa slāņiem, kas attiecībā cita pret citu atrodas vertikālā stāvoklī ir dažāds blīvums. Tā piemēram gaiss pie sasilušām klintīm un mūra sienām ir siltāks un mazāk blīvs par gaisu blakus. Kā rezultātā arī stari ejot cauri nevienmērīgi sasilišām gaisa masām, novirzās, bet priekšmets, uz kuru mēs skatāmies pārvietojas uz vienu vai uz otru pusi.
