Migla

Migla ir sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu uzkrāšanās piezemes gaisa slānī, padarot gaisu mazāk caurspīdīgu un apgrūtinot redzamību. Migla veidojas stabilās gaisa masās, kad nav novērojams vējš vai cita veida gaisa konvekcijas un gaiss kļūst piesātināts vai tuvojās šim stāvoklim.

Migla rodas, kondensējoties ūdens tvaikiem, tas ir, pārejot no gāzveida stāvokļa mazos ūdens pilenos. Ledus migla var veidoties temperatūrā, kas zemāka par −20 °C un tādā gadījumā migla izskatās līdzīga izkliedētiem dūmiem vai dūmakai. Migla biežāk rodas virs pilsētām, nekā virs laukiem. Tas ir tāpēc, ka pilsētas gaisā ir vairāk higroskopisku produktu, kas veicina ūdens kondensēšanos, piemēram, automobiļu izplūdes gāzes, tomēr migla ir bieži novērojama veidojamies mežu ielokos vai reljefa pazeminājumos, kur augsne ir mitrāka vai purvaināka.

Izšķir radiācijas miglu un advektīvo miglu. Radiācijas migla parasti veidojas skaidrās un bezvējainās naktīs, atdziestot zemes virsai. Ūdens tvaiki, kas atrodas gaisā, sāk kondensēties un veidot ūdens pilienus. Šī migla visbiežāk tiek novērota pavasara un rudens posmos zemās vietās, purvos un pļavās. Adjektīvā migla veidojas, siltas un mitras gaisa masas uzplūst un atdziest virs vēsākas zemes virsas vai gaisa. Migla var rasties arī ūdenim iztvaikojot. Šāda veida migla parasti tiek novērota rudenī un ziemā, kad aukstais gaiss uzplūst siltākai ūdens virsmai. Migla reizēm veidojas arī siltā gadalaika vakaros pēc stipra lietus.

lv.wikipedia.org