Mežlilija (Trillium)

Mežliliju Trillium dzimtā ir aptuveni 40-50 sugu, no kurām 30 sugas aug Ziemeļamerikā. Šie augi ir pieprasīti, bet nav izstrādāta tehnoloģija to ātrai un veiksmīgai pavairošanai, tāpēc nav iespējams apmierināt visus augu kārotājus. Lai gan mežlilijas nav kaprīzas, to pavairošana ir ļoti lēna.


Biežāk sastopamās sugas
 - Lielziedu mežlilija (T. grandiflorum) ir viena no visbiežāk audzētajām sugām. Tai izveidotas vairākas šķirnes. Daudzgadīgais augs ir līdz 45 cm augsts, baltie ziedi ar laiku kļūst viegli rozā. Ziemcietība laba, iztur līdz mīnus 29 °C. Dzimtenē Ziemeļamerikā augs mežā veido itin prāvas audzes. Vasarā nepieciešama diezgan mitra augsne. Šķirnei ‘Flore Plena' ziedi ir sniegbalti, pildīti. ‘Gothenburgs Pink Strain' - lapas zaļas ar bronzas krāsojumu, ziedi vienkārši, viegli rozā.
 - Zaļganā lapiņu mežlilija (T. chloropetalum) ir daudzgadīga, līdz 50 cm augsta. Zied pavasarī ar zaļgani dzelteniem vai purpurkrāsas smaržīgiem ziediem. Pacieš sauli, bet labāk jūtas noēnotās un no vējiem aizsargātās vietās. Ziemā augs iztur temperatūras pazemināšanos līdz mīnus 23 °C. Arī šīs sugas dzimtene ir Ziemeļamerika.
Baltajai mežlilijai (T. albidum) lapas ir vienkrāsainas, zaļas, ziedi balti, smaržīgi, ziedlapu pamatne viegli sārta. Ziedi vērsti augšup.
 - Kamčatkas mežlilijas (T. camtschatcense) dzimtene ir Tālie Austrumi un Japāna. Augs ir spēcīgs, līdz 50 cm augsts, ziedi balti, taču sugā sastopami arī īpatņi ar rozā un ceriņkrāsas ziediem.
 - Sēdošā mežlilija (T. sessile) parasti ir līdz 25 cm augsta, lapas raibas, ziedi tumši sarkanbrūni, taču ir formas ar zaļiem un dzeltenzaļiem ziediem. Ziedi patīkami smaržo.
 - Dzeltenā mežlilija (T. luteum) ir līdz 40 cm augsta, ziedi zaļgandzelteni vai gaiši dzelteni, ar spēcīgu citrona aromātu.
 - Kurabajaši mežlilija (T. Kurabayashii) - liela auguma suga ar tumši zaļām, marmoram līdzīgām lapām, ziedi tumši sarkani.


Audzēšana
Auga latīniskais nosaukums tulkojumā nozīmē "trīs". Mežlilijām ir trīs lapas, trīs ziedlapas un trīs kauslapas. Augi ir ziemcietīgi, un vairums sugu ziemā pacieš temperatūras pazemināšanos līdz pat mīnus 29 °C. Augam ir resns saknenis, no kura izaug vairāki stublāji. Uz katra stublāja izveidojas lapu rozete ar trim lapām, bet pa vidu izplaukst zieds baltā, dzeltenā, rozā, zaļā vai sarkanā krāsā. Dažām sugām ziedi smaržo. Mežlilijas zied no aprīļa līdz maijam, bet miera periodā dodas augustā, kad zieda vietā ir nogatavojusies oga. Sulīgo ogu uzskata par ēdamu, bet ne garšīgu.
Mežlilijas ir pieticīgas, un to audzēšana ir samērā vienkārša. Lielākā daļa sugu savā dzimtenē aug mežā, tāpēc nepieciešams nodrošināt līdzvērtīgus augšanas apstākļus - trūdvielām bagātu augsni un paēnu. Lielākajai daļai sugu noderēs vienkārša meža augsne, kas ielabota ar lapu trūdzemi, vēl vairums sugu aug neitrālas reakcijas augsnē, izņemot viļņoto mežliliju (T. undulatum), kam piemērota skāba augsnes reakcija. Audzēšanas vietā vēlams nodrošināt izkliedētu gaismu, kāda tā ir zem augļu kokiem. Par augu laistīšanu īpaši nav jāraizējas, jo ēnainās un trūdvielām bagātās vietās augsne tik ātri neizžūst. Ja augsne būs par sausu, augi ātrāk dosies miera periodā.
Dažs audzētājs iesaka mežlilijas 2-3 reizes sezonā mēslot ar kompleksajiem minerālmēsliem NPK (14-10-27).
darzapasaule.lv